Ivars Kupcis: "Jaunu laikrakstu veidot negrasos, bet konkurence mediju jomā par sliktu nenāktu"

Palielināt attēlu

Kopš pagājušā gada decembra Ogres novada domes priekšēdētāja padomnieka amatā darbu uzsācis sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Kupcis. Sarunā ar viņu vēlējāmies noskaidrot, kādi būs viņam uzticētie pienākumi, kādas pārmaiņas viņš gatavojas veikt sabiedrisko attiecību un komunikācijas jomā un kā viņš komentētu atsevišķus procesus novada domē, kas izsaukuši ļoti dažādu, pārsvarā negatīvu, sabiedrības reakciju.

Pagājušā gada decembrī Jūs sākāt darbu kā domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča padomnieks. Vairumam novada iedzīvotāju Jūsu vārds pagaidām vēl ir pasvešs. Varbūt nedaudz par to, kāda ir Jūsu iepriekšējā darba pieredze un kādus pienākumus esat uzņēmies, stājoties jaunajā amatā?
Mans līdzšinējais darbs lielākā vai mazākā mērā vienmēr bijis saistīts ar komunikācijas jomu, komunikācijas vadību un sabiedriskajām attiecībām. Sešu gadu laikā esmu strādājis ar dažādiem klientiem, tai skaitā gan ar biznesa pārstāvjiem, gan valsts iestādēm un nevalstiskām struktūrām. Vairākus gadus darbojos kā sabiedrisko attiecību vadītājs arī Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tas bija nopietns izaicinājums - arī baznīcā par daudziem jautājumiem ir dažādi, nereti pat pretēji viedokļi un vadīt komunikācijas darbu vienā virzienā nebija viegls uzdevums. Esmu bijis arī viens no žurnāla "Svētdienas Rīts" veidotājiem, kas sākotnēji iznāca laikraksta formātā, bet tagad ir pārtapis par žurnālu. Šobrīd gan tieši nepiedalos žurnāla izdošanā, bet atsevišķus materiālus joprojām ik palaikam gatavoju. Pagājušā gada sākumā izveidoju savu komunikācijas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu.

Kas tad bija Jūs uzņēmuma klientu lokā tieši pēdējā gada laikā?
Tie pārsvarā ir uzņēmumi, kuriem nepieciešams veidot attiecības ar medijiem, veidojot savu identitāti un atpazīstamību tieši publiskajā telpā. Nodarbojos arī ar dažādu tekstu sagatavošanu, kā arī ar mārketinga komunikāciju un stratēģiju izstrādi.

Kāpēc izlēmāt par diezgan krasām izmaiņām un piekritāt pašvaldības darba piedāvājumam? Darba pieredze tieši pašvaldībā Jums līdz šim, cik noprotams, nav bijusi?
Pašvaldībā tiešām līdz šim strādājis neesmu, tāpēc nācās šo piedāvājumu diezgan pamatīgi izsvērt un apdomāt. Tomēr izšķīros pieņemt šo izaicinājumu, būtisks faktors bija iespēja strādāt tieši savā dzimtajā pilsētā – pats esmu dzimis ogrēnietis un arī pašlaik šeit dzīvoju. Ar ģimeni un bērniem dzīvojot Ogrē esmu pārliecinājies, ka šeit patiešām notiek daudz kas labs, ar ko visi novada cilvēki pamatoti var lepoties - bet ikdienā bieži vien nevis ieraugām šo labo un pozitīvo, bet vairāk uzmanības pievēršam negatīvajam. Ja mūsu mērķis ir ieraudzīt nepilnības, lai tās izlabotu – tad viss ir kārtībā, tas ir gan Ogres novada iedzīvotāju, gan pašvaldības interesēs.  Bet ja mēs sākam sacensties, kurš no mums ir pilnīgāks – tas nevar novest ne pie kāda risinājuma, jo neviens no mums nav pilnīgs. Mums ir daudz iemeslu strīdēties, bet vairāk varam sasniegt tad, ja spējam vienoties par kopīgiem mērķiem. Tāpēc nolēmu likt lietā savu pieredzi un zināšanas, lai mēģinātu šo situāciju mainīt. Bez tam, tālāk attīstot komunikāciju ar iedzīvotājiem, būtiski ir iekļaut ne vien tikai pašvaldību, bet arī visas pārējās pašvaldības pārziņā esošās iestādes un institūcijas.

Bet vai Jūsu darbs zināmā mērā nedublēs domes sabiedrisko attiecību nodaļas pienākumus? Varbūt paredzēta būtiska tās reorganizācija?
Šis jautājums, protams, ir pārrunāts, bet vēlos uzsvērt, ka sabiedrisko attiecību nodaļa vairāk atbild par pašas pašvaldības komunikāciju, tās lēmumu skaidrošanu sabiedrībai utt., bet tās pienākumos tieši neietilpst pārējo iestāžu uzraudzīšana šajā jomā. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka kā vienu no sava darba prioritātēm redzu gan vienotas komunikācijas attīstīšanu pašvaldībai un tās iestādēm, gan šo pārējo struktūru komunikācijas kvalitātes uzlabošanu. Man gan vēl nav izdevies izrunāties ar visu iestāžu vadītājiem, tomēr jau tagad varu teikt, ka darba lauks ir visai apjomīgs. Kaut vai, piemēram, Kultūras centrā, kur ir jāspēj ne tikai sarīkot labu un kvalitatīvu pasākumu, bet arī nodrošināt tam pienācīgu apmeklējumu. Iedzīvotāju informēšanas darbs daudzās jomās var būt efektīvāks.

Kur nu vēl efektīvāk kā Kultūras centram – viņiem taču ir pat sava bezmaksas avīze...?
Jā, laikraksts ir, bet arī šeit, manuprāt, ir vietā jautājums – vai tas ir tas efektīvākais veids kā uzrunāt sabiedrību? Vai visi novada cilvēki šo izdevumu arī izlasa? Cilvēku informācijas iegūšanas un savstarpējās saziņas paradumi mainās, un mums ir svarīgi iet tiem līdz. Tas pats attiecas arī uz Tūrisma informācijas centru un Muzeju – ar šīm iestādēm jau esam pārrunājuši iespējamo sadarbību, lai paaugstinātu komunikācijas efektivitāti. Visi šie iecerētie pasākumi un uzlabojumi ir arī daļa no kādas lielākas koncepcijas, kas saistās ar Ogres zīmola izveidi. Kaut kas šajā virzienā ticis darīts arī iepriekš, tomēr vienotas pieejas līdz šim trūcis.

Gribētos saprast to subordināciju – Jūs būsiet sabiedrisko attiecību nodaļai un tās vadītājam Nikolajam Sapožņikovam tāds kā priekšnieks?
Es teiktu, ka mēs esam kolēģi un sadarbojamies. Es gribētu, lai visā pašvaldības darbā dominētu princips, ka mēs savstarpēji nevis cīnāmies viens ar otru un domājam, kurš kuram ir priekšnieks, bet gan visi kopā strādājam iedzīvotāju interesēs.

Vai plānojat būtiskas konceptuālas izmaiņas jau līdz šim Ogres zīmola veidošanas iestrādēs?
To, kas ir paveikts, es nekādā ziņā negrasos ignorēt – ir veikta apjomīga pētniecība un atrastas daudzas tieši Ogrei raksturīgas unikālas vērtības, kas jāņem vērā zīmola izstrādē. Diemžēl tālākais darbs bija nedaudz iestrēdzis un tāda mērķtiecīga virzība galīgā varianta izstrādāšanā izpalikusi. Ja līdz šim bija iezīmēti vairāki iespējamie zīmola attīstības virzieni, tad šobrīd mums ir jāsaprot, kurā virzienā vēlamies iet, un, balstoties novada attīstības plānos un prioritātēs, jāformulē Ogres zīmola mērķi un saturs. Tāpēc šobrīd ir izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas tās pašvaldības nodaļas un iestādes, kurām būs jāstrādā ar zīmola ieviešanu, turklāt talkā esam aicinājuši arī uzņēmēju un nevalstiskā sektora pārstāvjus.

Šobrīd amatā esat jau gandrīz divus mēnešus. Kādas praktiskas atziņas šajā laikā esat guvis un kādi būs Jūs pirmie konkrēti paveiktie darbi, neskaitot atsevišķu konceptuālu plānu veidošanu?
Sākot darbu, pirmā lieta, ar kuru praktiski nācās saskarties, bija jaunā budžeta izveides process. Man tā bija iespēja redzēt un saprast daudzu pašvaldības uzturēto jomu vajadzības un intereses, kā arī to, kādā veidā šo jomu pārstāvji savas intereses mēģina aizstāvēt. Tajā pašā laikā tīri aritmētiski saliekot visas šīs vajadzības kopā, bija skaidrs, ka kopējais apjoms ievērojami pārsniedz pašvaldības budžeta iespējas, tādēļ ir nepieciešama rūpīga visu šo pieprasījumu izvērtēšana.

Kuras tad varētu būt tās jomas, kurās, Jūsuprāt, būtu iespējams kaut ko ieekonomēt?
Faktiski jāmeklē iespējās kā ietaupīt un darboties pēc iespējas racionālāk pilnīgi visur – nevar jau tā vienkārši pateikt, ka tā vai cita joma nav svarīga, vai arī to vai citu mēs vienkārši likvidējam. Svarīga ir gan izglītība, gan kultūra, gan pagasti, gan sociālā sfēra un ielu stāvoklis - proti visas tās jomas, kas ir būtiskas iedzīvotājiem.

Ogres novada mājas lapā Jūsu pienākumi ir formulēti šādi "visaptverošas un mērķtiecīgas Ogres novada komunikācijas politikas īstenošana novada iedzīvotāju interesēs". Piekrītiet, ka tas skan ļoti vispārīgi un nekonkrēti.... Varbūt tomēr vēlreiz par tiem konkrētiem praktiskajiem soļiem, kuri būtu sperami šīs izplūdušās koncepcijas ietvaros. Un vai šo soļu ietvaros paredzēta arī sadarbība ar nosacīti nelielākiem medijiem, piemēram, pagastu laikrakstiem?
Ja runā par pašas domes un tās pakļautībā esošo iestāžu komunikāciju, ir svarīgi saprast auditoriju, kuru ar šīs komunikācijas palīdzību nepieciešams uzrunāt. Ja ir jāinformē viena pagasta iedzīvotāji, tad pagasta izdevums ir svarīgs šī uzdevuma īstenošanā - savukārt, ja runājam par pilnīgi visu novada iedzīvotāju informēšanu, tad ir jāmeklē efektīvākie veidi, kā to izdarīt. Drukātie laikraksti ir jāsaglabā, jo daudzi cilvēki joprojām izvēlas šādu informācijas saņemšanas veidu, tajā pašā laikā arī pašvaldības mājas lapa ir viens no svarīgiem komunikācijas kanāliem, kura nozīme arvien pieaugs. Esam runājuši ar pašvaldības vadību arī iespējamās aktivitātes sociālajos tīklos, kas kļūst arvien populārāki un kurus izmanto arvien vairāk cilvēku, ne tikai jaunieši. Plānojam sadarbību ar novada jauniešu organizācijām, kuru darbošanās  sociālajos tīklos ir aktīva un pamanāma. Aktīvs sociālo mediju lietotājs ir arī Ogres muzejs - mēs plānojam šādu praksi attīstīt un vērst plašumā, jo sociālie mediji ir efektīvs sazināšanās veids ar iedzīvotājiem, turklāt tas neprasa lielas izmaksas. Bet arī tradicionālo saziņas formu modernizēšana būs viens no maniem pienākumiem un uzdevumiem. Kā tieši tas notiks, šobrīd runāt ir nedaudz pāragri, jo es savu darbu esmu nupat sācis, sperot vēl tikai pirmos soļus.

Bez jau pieminetās komunikācijas jomas Jūsu darba aprakstā minēti "un citi pienākumi". Varbūt nedaudz par tiem?
Piemēram, kopā ar daudziem pašvaldības speciālistiem esmu iesaistīts arī Ogres novada Attīstības programmas aktualizācijā, izstrādājot Rīcības plānu laikam līdz 2017.gadam. Ir izveidotas vairākas darba grupas, un manos pienākumos ir nodrošināt pēc iespējas lielāku sabiedrības iesaisti šajā procesā. Izmantojot šo iespēju, aicinu Ogres novada iedzīvotājus būt aktīviem, un sekot informācijai no pašvaldības puses par iespējām iesaistīties šī plāna izstrādē ar saviem ieteikumiem un priekšlikumiem. Februārī notiks vairākas publiskās darba grupu sanāksmes, kurās iedzīvotājiem lūgsim gan izvērtēt esošo situāciju katrā jomā, gan izteikt savus priekšlikumus par to attīstību nākotnē. Tūlīt sāksies arī iedzīvotāju aptauja, kurā aicinām ikvienu izteikt savas domas un viedokļus par aktualitātēm novadā. Mēs vēlamies, lai šis rīcības plāns nav tikai no pašvaldības puses izstrādāts un vienkārši nolikts iedzīvotāju priekšā, bet gan, lai tas būtu tapis ar maksimāli plašu cilvēku līdzdalību.

Kā Jūs plānojat veidot sadarbību ar neatkarīgiem medijiem, kuri netiek finansēti no pašvaldības puses?
Šī sadarbība ir ļoti svarīga. Nav šaubu, ka pašvaldības uzdevums ir strādāt iedzīvotāju interesēs, bet būtu jauki, ja arī vietējie mediju strādātu visu iedzīvotāju interešu labā - un ar to es tiešām domāju visas sabiedrības, nevis kāda domē pārstāvēta politiskā spēka intereses.

Politisko spēku vēlme paust savus uzskatus nav noliedzama un būtībā ir saprotama. Vai pašvaldības finansētajā izdevumā "Ogrēnietis" turpmāk būs iespēja izpausties visiem domē pārstāvētajiem politiķiem, vai arī tikai valdošās koalīcijas pārstāvjiem, kā tas bijis līdz šim?
Decembrī esam izstrādājuši vadlīnijas pašvaldības izdevumam "Ogrēnietis", kura galvenais uzdevums ir sniegt vispusīgu un visaptverošu informāciju par pašvaldības un tās pakļautībā esošo iestāžu darbu. Iedzīvotājiem ir jāsaņem detalizēts pārskats par to, kā tiek izlietota viņu nodokļos samaksātā nauda – gan pašas domes, gan izglītības, sporta un kultūras iestāžu darbā. Uzsveru – tai jābūt objektīvai informācijai par pašvaldības darbu, nevis kādu konkrētu politisku spēku popularizēšanai vai kritizēšanai.

Bet jau nu tomēr "Ogrēnietis" publicēs kāda politiska spēka pārstāvja subjektīvus spriedumus par citādus uzskatus paudošu kolēģu darbu, līdzīgi kā pagājušā gadā tika publicēts domes priekšsēdētāja vietnieces Vitas Pūķes raksts, vai tiks dota iespēja sniegt atbildi uz šādām kategorisku spriedumu pārpilnām publikācijām?
Man ir grūti atbildēt par iepriekšējo periodu, kad vēl nestrādāju pašvaldībā, bet turpmāk tie būs skaidri kritēriji, pēc kuriem izvērtēt, vai konkrētais materiāls ir piemērots publicēšanai pašvaldības laikrakstā. Tam ir jāatbilst  nolikumā formulētajiem laikraksta uzdevumiem un tematiem, turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka par pašvaldības līdzekļiem izdotais laikraksts nav īstā vieta, kur politiskajiem spēkiem veikt bezgalīgu savstarpēju skaidrošanos. Tomēr gribu jautāt – pēc kādiem kritērijiem tad iespējams izvērtēt, vai domes amatpersonas pausts viedoklis uzskatāms par subjektīvu vai objektīvu?

Nu, Pūķes kundzes gadījumā īpašu piepūli un īpašus kritēriju esamība, škiet, nebija nepieciešama – viņas raksts pilnībā bija veltīts konkrēta politiķa uzskatu un darbības kritikai....
Vēlreiz saku, ka es nevaru vērtēt to, kas bijis iepriekšējā periodā.  Manis teiktais attiecas uz to, kā strādājam šobrīd un kā esam apņēmušies strādāt uz priekšu.

Kā Jūs tomēr raksturotu līdzšinējo domes vadības spēju komunicēt ar visiem sabiedrības slāņiem un interešu grupām. Pieļauju, ka, pirms stāšanās amatā, esat šo jomu papētījis...
Pagaidām ar situāciju esmu iepazinies tikai daļēji un nevaru sniegt komentāru par visiem aizvadītajiem gadiem. Tomēr domāju, ka, tāpat kā jebkurā citā jomā, arī šajā ir iespējams veikt daudzus un dažādus kvalitatīvus uzlabojumus. Es pieļauju, ka atsevišķos gadījumos, kad sadarbība starp kādu mediju un domi nav izdevusies, vainojams ir jau minētais iemesls – vai medijs darbojas visu iedzīvotāju, vai kāda politiska spēka interesēs? Pašvaldības uzdevums strādāt visu novada iedzīvotāju interesēs ir neapšaubāms, un tieši tādai būtu jābūt arī katra medija pozīcijai, kas, manuprāt, ne vienmēr tā ir bijis. Ja turpmāk to apzināsies abas puses, tad savstarpējā sadarbība noteikti kļūs labāka un auglīgāka.

Bet varbūt atsevišķos gadījumos par iemeslu līdzšinējai ne pārāk veiksmīgajai sadarbībai starp kādu konkrētu mediju un pašvaldību kalpojis tas, kas vietējā vara faktiski šķiro – šis informācijas avots ir "labs", ar to mēs sadarbosimies, bet tas atkal "slikts", jo akli nepauž tikai valodošās koalīcijas viedokli? Rezultātā žurnālisti savos rakstos un komentāros kļūst arvien asāki un kritiskāki, jo bieži vien gluži vienkārši nav saņēmuši atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, Pūķes kundze savu nevēlēšanos atbildēt uz jautājumiem pamatojusi pavisam interesanti – viņa norādījusi, ka nepastāv līgums par informācijas sniegšanu starp Ogres domi un portālu Ogrenet. Vai, Jūsuprāt, sadarbība iespējama tikai uz līgumu pamata, vai arī pašvaldības amatpersonām  tomēr būtu jāsniedz atbildes uz jebkuru tām uzdoto jautājumu?
Protams, ka kāda līguma esamība vai neesamība neatbrīvo no pienākuma sniegt informāciju - kā jau teicu, ka komunikācijā no pašvaldības puses ir ko uzlabot. Domei, atbilstoši labas pārvaldības principiem, būtu jābūt maksimāli atklātai un jākomunicē ne tikai ar ikvienu mediju, bet arī ar ikvienu iedzīvotāju, kas arī lielā mērā notiek. Tomēr gribu uzsvērt, ka laikam jau ir bijuši savi iemesli, kāpēc līdzšinējā sadarbība ar dažiem medijiem nav izdevusies.

Vai šie iemesli tomēr neslēpjas tieši neērtos, nepatīkamos un grūti atbildamos jautājumos?
Es negribētu piekrist, ka pašvaldība līdz šim tā vienkārši nav sniegusi atbildes – vēlreiz uzsveru, ka tam bijuši noteikti iemesli. Ja jautājums ir no sērijas "kāpēc jūs sitat savu sievu", tad cerēt uz kādu objektīvu atbildi, manuprāt, ir pagrūti, jo jautājums jau ir ticis uzdots ar konkrētu mērķi – lai visi sāktu runāt, ka jūs sitat savu sievu. Es tiešām būtu gandarīts, ja vietējo mediju uzdoto jautājumu mērķis būtu noskaidrot patiesību.

Vai atbilst patiesībai neoficiāli izskanējušās ziņas, ka viens no Jūsu darba uzdevumiem ir jauna laikraksta veidošana? Un vai šajā sakarā Jūs jau esat veicis kādas pārrunas ar koncerna "Diena" pārstāvjiem?
Varu apstiprināt, ka "Dienas mediju" pārstāvji interesējas par iespējām veidot jaunu laikrakstu Ogres un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, bet tas gan nav nekas jauns -  cik zinu, šāda interese viņiem ir jau krietnu laiku. Domāju, ka veselīga konkurence jebkurā jomā vienmēr nāk tikai par labu – tieši tāpat arī mediju jomā. Tomēr šāda laikraksta izdošana nav ne mans, ne pašvaldības darba uzdevums.

(Intervijas laikā Kupča kungs sniedza šadu atbildi - Man nav bijušas šādas sarunas, tāpēc es šo informāciju ziņas nevaru apstiprināt.  Tomēr domāju, ka veselīga konkurence jebkurā jomā vienmēr ir nākusi tikai par labu. Tāpat arī mediju jomā.)

Nesen domē tika saņemta Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja vēstule ar informācija, ka tiek uzsākta pārbaude saistībā ar portāla Ogrenet bloķēšanu pašvaldībā un tai pakļautajās institūcijās. Vai Jūs uzskatāt, ka domes vadības rīcība bija pareiza un ar ko, Jūsuprāt, beigsies uzsāktā pārbaude?
Jā, tiešām, novada domē ir virkne portālu, kuriem pieeja nav atļauta, lai darbinieki varētu koncentrēties savu tiešo pienākumu veikšanai un viņu uzmanība netiktu novērsta. Šāda prakse ir ļoti daudzos uzņēmumos un organizācijās, tāpēc tas nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju. Piekrītu, ka pašvaldībai ir arī jāzina, kas tiek rakstīts vietējos medijos, tāpēc arī atsevišķiem darbiniekiem ir saglabāta pieeja visiem interneta portāliem un vajadzīgajām mājas lapām - tie ir darbinieki, kuru pienākumos tieši ietilpst komunikācija ar sabiedrību un žurnālistiem, pretējā gadījumā viņi vienkārši nevarētu veikt savu darbu.

Piekrītot, ka nereti tiek bloķēti tādi portāli kā "Draugiem.lv", "PokerStars" un tamlīdzīgi, Ogres dome tomēr, šķiet, ir savdabīgs pionieris ziņu portālu bloķēšanā? Varbūt drīzumā domes darbiniekiem tiks liegta pieeja arī "Delfiem", "TvNet" un citiem informatīviem intreneta medijiem?
Nu tāds ir bijis domes vadības rīkojums un tam ir bijuši savi iemesli. Es šobrīd nevaru apšaubīt šo iemeslu pamatotību vai nepamatotību, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas bijis periodā pirms esmu stājies šajā amatā. Es piekrītu tam, ka darbiniekiem jābūt atbildīgiem par savu pienākumu godprātīgu pildīšanu – vai šis ir labākais veids, kā šo atbildību veicināt, ir atklāts jautājums, bet tā ir viena no izvēlētajām metodēm. Pieļauju, ka nākotnē šo jautājumu varētu atkārtoti izvērtēt, un atkarībā no rezultātiem varētu būt iespējamas arī kādas izmaiņas portālu sarakstā.

Nesen Ogrenet publicēja informāciju par atsevišķu domes amatpersonu komandējumiem, kuru lietderība ir, maigi sakot, apšaubāma. Saprotot, ka Jūs nevarat komentēt pašus faktus pēc būtības, jo tolaik vēl domē nestrādājāt, vēlamies uzzināt, kāpēc, pēc Jūsu domām, šādu un līdzīgu gadījumu reizēs nākas sastapties ar nepārprotamu informācijas slēpšanu no domes vadības puses? Turklāt tādas informācijas, kuras publisko pieejamību nosaka likums?
Es varu tikai pozitīvi vērtēt žurnālistu spēju atrast šādas situācijas pašvaldības darbā un arī sekojošo jautājumu uzdošanu, jo vēlreiz saku – vietējo mediju un pašvaldības mērķis jau būtībā ir kopīgs – kalpot visiem novada iedzīvotājiem. Ja medijiem izdodas atrast kādas lietas, kurās pašvaldības darbs būtu jāuzlabo, tad to var vērtēt tikai un vienīgi atzinīgi. Neredzu iemeslu, kādēļ lai uz uzdotajiem jautājumiem konkrēto minēto lietu sakarā atbildes netiktu sagatavotas un sniegtas. Lai no šādām situācijām izvairītos turpmāk, būtu noderīgi informāciju par pašvaldības ikdienas darbu un aktualitātēm sniegt vietējos medijos plašāk un regulāri, sadarbojoties ar vietējiem medijiem bez jebkādiem līgumiem. Es ceru, ka šādas sadarbības iespējas jau drīzumā mēs visi kopā varētu pārrunāt.

Vai Jūs pats būsiet medijiem brīvi pieejams un vai tieši no Jums varēs saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem?
Nu šeit atkal nevajadzētu mazināt domes sabiedrisko attiecību nodaļas funkcijas, viņu galvenais uzdevums ir sniegt informāciju par pašvaldības darbu, un tāds tas arī paliks. No savas puses es varu palīdzēt noteiktas informācijas sagatavošanā un apkopošanā – jā, atsevišķos gadījumos sniedzot arī tiešas atbildes medijiem. Bet vēlreiz uzsveru – tas pirmkārt ir domes sabiedrisko attiecību nodaļas darba uzdevums.

Līdz šim sabiedrisko attiecību nodaļai vairāk sekmējies ar atbilžu sniegšanu uz ikdienišķiem jautājumiem, bet mazāk veiksmīgi sniegtas skaidrojošas atbildes par senākiem notikumiem. Varbūt šai nodaļai trūkst iespēju – gan informācijas sagatavošanā, gan piekļuvē tai?
Tas arī ir viens no maniem darba uzdevumiem – sniegt atbalstu un sadarboties ar jau esošajiem speciālistiem, padarot mūsu kopējo darbu kvalitatīvāku un efektīvāku. 

Jūs pieminējāt savu darbu pie jaunā budžeta veidošanas. Publiskajās runās Jūs esat uzsvēris nepieciešamību taupīt visos iespējamos veidos. Kā šo izteikumu kontekstā Jūs komentētu pagājušā gada laikā ēdināšanas paklapojumu saņemšanā tikai pašas domes rīkotajos pasākumos iztērētos 80 tūkstošus latu, vai 20 tūkstošus ziedu iegādei? Vai šadi tēriņi tomēr nav neadekvāti?
Gribu atgādināt jautājumu "kāpēc jūs sitat savu sievu". Šos skaitļus es nevaru komentēt, jo tie neatbilst patiesībai - man nav ne jausmas kā šādi aprēķini tapuši. Tas pirmkārt. Otrkārt, ja vaicājat tikai par "pašu domi", tad šie aprēķini pārsniedz pat visas pašvaldības centralizētās grāmatvedības kopējos datus šajās sfērās, kur ietilpst gan pašvaldības administrācija, gan visas turpat 30 pašvaldības iestādes... Jāsaprot, ka pašvaldība nav tikai domes ēka vienā konkrētā adresē, pašvaldība aptver ļoti daudzas jomas – izglītību, kultūru, sporta pasākumus, atbalstu dažādām organizācijām. Jāsaprot, ka ir dažādas situācijas un mērķi, kam šādi pakalpojumi tiek pirkti - bet jebkurā gadījumā tiem jāatbilst pašvaldības un katras iestādes paredzētajam budžetam, kuru pēc rūpīgas izvērtēšanas apstiprina domes deputāti.

Tad kurš var gan pārbaudīt, gan komentēt?
Janvāra domes sēdē detalizētu ziņojumu par pašvaldības līdzekļu izlietojumu konkrētajās jomās sniedza pašvaldības iekšējais auditors. Viņa pilnajā ziņojumā pēc grāmatvedības datiem uzskaitītie reālie pašvaldības administrācijas izdevumi – pēc jūsu teiktā "pašas domes" izdevumi – ir aptuveni 6 reizes mazāki nekā tie, kas domei publiski tiek piedēvēti no opozīcijas deputātu puses.

Ja atgriežamies pie jautājuma, kur un kā ietaupīt - tieši tāpēc jau katra pašvaldības iestāde nāk ar savām vajadzībām un ieteikumiem, kas, budžeta izstrādes laikā, tiek analizēti un izvērtēti. Lielākās izmaksas jau parasti saistās ar ieguldījumiem, teiksim, remontdarbos - katrā atsevišķā gadījumā tad ir jāizvērtē plānoto darbu nepieciešamība un neatliekamība, ja reiz budžeta iespējas ir ierobežotas.
Varbūt vairāk uzmanības būtu jāvelta nevis objektīvi nepieciešamiem kapitālieguldījumiem, bet gan tādām jomām, kā prezentācijas pasākumi, savstarpēja sveikšana un tamlīdzīgi?

Es teiktu, ka izvērtējot izdevumu lietderību un efektivitāti, uzmanība ir jāveltī visām jomām bez izņēmuma.

2012.gada nogalē piecas Ogres pirmsskolas izglītības iestādes veica pārskaitījumus kopā vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā trim firmām, kas nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu un konsultēšanu sabiedrisko attiecību jomā? Kāpēc tika veikti šie pārskaitījumi, ja domei pašai ir gan sava juridiskā, gan sabiedrisko attiecību nodaļa? Un kādus pakalpojumus šis pirmsskolas iestādes no šim firmām vēlējās saņemt un kādus saņēma?
Es nevaru komentēt šo jautājumu. Es varu vienīgi piefiksēt šo informāciju un censties pārbaudīt.

Varbūt tas ticis darīts, mēģinot izvairīties no Publiskā Iepirkuma likuma prasībām, sadalot šo plānoto iepirkumu vairākās daļās un tādējādi izvairoties no nepieciešamības izsludināt publisku konkursu? Pie kam interesanti, ka visām trijām firmām, kurām tikuši veikti minētie maksājumi, ir viena juridiskā adrese.
Es nevaru komentēt - mēģināšu noskaidrot šīs lietas apstākļus.

Vai nepastāv kāda saistība starp Jums un šo firmu īpasniekiem, jo gan Jūs, gan viņi bijuši visai cieši saistīti ar Latvijas Evaņģeliski Luterisko baznīcu?
Ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ir saistīti aptuveni 700 000 cilvēku Latvijā. Esmu pārliecināts, ka viņu vidū ir ne tikai šo firmu īpašnieki vien.

(Uz iepriekšējiem trim jautājumiem Kupča kungs solīja sniegt detalizētas atbildēs nākamās nedēļas laikā.)

Cik liela loma Jūsu nokļūšanā jaunajā amatā bijusi Edvīna Bartkeviča politisko kampaņu izstrādātājai un vadītājai Ingai Latkovskai?
Tas jums būtu jāvaicā Edvīnam Bartkevičam pašam – bet pieļauju, ka domes priekšsēdētājs pirms manas kandidatūras izvēlēšanās padomnieka amatam ir izvērtējis vairākus kandidātus un arī saņēmis atsauksmes par tiem. Un Ogre nav liela - komunikācijas jomā strādājošie viens otru lielākoties labi pazīst.

(Intervijas laikā tika sniegta šāda atbilde - Es nepazīstu šādu personu, tāpēc varu droši teikt, ka viņas loma nav bijusi nekāda.)

Un vēl kāds jautājums. Vai Ogres domes plānotais atbalsts hokeja veterānu turnīra rīkošanā kaut kādā mērā nav saistīts ar faktu, ka šo turnīru rīko Jūsu tēvs?
Pilnīgi noteikti nē. Šis turnīrs, kurā piedalīsies ap 70 komandas no visas pasaules, notiks 11 ledus hallēs gan Rīgā, gan citās pašvaldībās, tajā skaitā arī Ogrē. Turnīru tiešām rīko mans tēvs, bet vai Ogres novada dome sniegs tam kādu atbalstu, es tiešām nezinu – ne šī jautājuma sagatavošanā, ne lemšanā es apzināti neesmu piedalījies.

Vai ar Jūsu ienākšanu Ogres pašvaldībā varētu mainīties arī domes vadības attieksme pret savu darbu? Jūs pārstāvat kristīgās vērtības – vai varam cerēt, ka arī domes darbā šīs vērtības kļūs dominējošas? Līdz šim ar kristīgo vērtību piesaukšanu novada vadītāji īpaši kavējušies nav, bet nereti radies iespaids, ka šo vērtību sludināšana un to īstenošana ikdienas dzīvē tomēr ir pilnīgi dažādas lietas?
Pirmkārt, es varu atbildēt tikai par savu darbu, tieši tāpat kā jūs tikai par savējo. Otrkārt, pat nerunājot par kristīgām vērtībām – ir skaidrs, ka gan mana, gan katra pašvaldībā strādājošā darbam jābūt vērstam sabiedrības labā un tikai. Tai ir jābūt dominējošai vērtībai gan pašvaldības, gan domes deputātu darbā - ja to vienādi sapratīs visi, tad kopā mēs tiešām varēsim izdarīt vairāk. Es negribu pārvērtēt savas spējas kaut ko izdarīt vai panākt, kā arī solīt kaut ko tādu, kas ir pāri manām funkcijām un pilnvarām. Es vienīgi varu aicināt vēlreiz arī jūs apzināties to, ka mūsu kopējam darbam tiešām jābūt visu novada iedzīvotāju interesēs - nevis lai pierādītu, kurš no mums ir labāks vai sliktāks.

Bet līdz šim, diemžēl, tieši tā ir noticis – ir neskaitāmi priekšlikumi un idejas, kas tikuši noraidīti tikai tāpēc, ka tie nākuši, tā teikt, no "pretējās nometnes"...
Tas ir tas pats, ko es jau es teicu. Ja mērķis būtu visiem viens, un visas "nometnes" spētu strādāt kopā, tad rezultāts būtu daudz labāks, nekā cīnoties vienam ar otru.