Atbilde uz Ogres "Dārziņu" iedzīvotāju atklāto vēstuli

Palielināt attēlu

Ogres "dārziņu" iedzīvotāji pauž sašutumu par pašvaldības rīcību plūdu laikā, kas portālā Ogrenet publicēta 2.maijā.

Šā gada 2.maijā Ogres novada pašvaldībā reģistrēta 7 dārzkopības sabiedrības "Ogre" iedzīvotāju parakstīta atklātā vēstule Ogres novada domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam.

Es saprotu šo un citu plūdos cietušo īpašumu iedzīvotāju sašutumu un pašvaldībai adresētos pārmetumus, taču pilnīgi noraidu izteikumus, kas saistīti ar mana paštēla veidošanu plūdu situācijā un pat par manu "ievelšanos" ūdenī kā sava veida priekšvēlēšanu triku. Lai cik liels arī būtu aizvainojums pret mani kā pašvaldības vadītāju, kurš nav spējis novērst plūdus, varu Jums apliecināt, ka plūdu situācijā rīkojos tā, kā būtu rīkojies ikviens normāli domājošs cilvēks, un es pateicos Dievam par to, ka mēs visi, kas bijām kritiskajā vietā plūdu laikā, esam sveiki un veseli.

Tāpat varu apliecināt, ka nekad publiskajā telpā, kā apgalvots vēstulē, neesmu norobežojies no jelkādas atbildības par izveidojušos situāciju saistībā ar plūdiem. Pašvaldība drīkst rīkoties atbilstoši tās komptencei un atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem - tas attiecas arī uz finansējuma piesaistīšanu dažādiem projektiem, īpašumu maiņu, plūdu riska teritoriju noteikšanu teritorijas plānojumā, apbūves atļaušanu vai aizliegšanu u.c. jautājumiem.

Jūs vēstulē rakstāt: Šobrīd pavērušās iespējas dažādu finanšu avotu piesaistīšanai, tomēr tas netiek darīts. Kāpēc? Iespējams, ka vēstules autoriem ir zināmi kādi konkrēti finansējuma avoti, kurus var nekavējoties izmantot plūdu novēršanas pasākumu veikšanai,  diemžēl manā rīcībā šādas informācijas nav. Taču varu apgalvot, ka pašvaldība tiešām meklē finansējumu hidrotehnisko būvju prasībām atbilstoša aizsargdambja būvniecībai gar Ogres upi. Diemžēl no Vides aizsardzības ministrijas Vides aizsardzības departamenta pašvaldība ir saņēmusi informāciju par to, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 "Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi" apakšaktivitātē "Plūdu riska samazināšana grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumos" piešķirtais finansējums faktiski nav attiecināms uz pasākumiem Ogres aizsardzībai, taču ministrija sola veikt grozījumus.
Komentējot vēstulē izteiktos pārmetumus par "pusotru miljonu latu izremontēto un dekoratīvām flīzēm bagātīgi inkrustēto domes ēku", varu paskaidrot, ka Ogres novada  pašvaldība, veiksmīgi piedaloties ES Klimata pārmaiņu fonda projektos, ieguva finansējumu pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Ir rekonstruētas vairākas ēkas: Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams, Ogres Valsts ģimnāzija un Ogres sākumskola, Jaunogres vidusskola, Ogres basketbola skola, pašvaldības aģentūra "Dziednīca", arī pašvaldības administrācijas ēka, lai ekonomētu pašvaldības līdzekļus uz ēkas apkures rēķina. Turpinot iesākto ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā, jau šogad tiks veikta pašvaldības pirmsskolas iestāžu ēku renovācija. Pašvaldība var iegūt finansējumu tikai konkrētās programmās, un energoefektivitātes paaugstināšanas vai kādas citas konkrētas programmas projektam iegūto finansējumu pašvaldība nedrīkst izmantot citiem mērķiem.

Atklātajā vēstulē pausts sašutums par manis izteikto iespēju mainīt plūdu skartos īpašumus pret citiem. Jā, šādu iespēju esmu minējis un nesaskatu tajā nekā absurda vai iedzīvotājus aizskaroša, turklāt ir iedzīvotāji, kuri īpašumu maiņu redz kā vienu no plūdu problēmas risinājumu.

Un tagad atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem.
1. Kas tieši ierosināja un atbalstīja Ogres HES celtniecību 2002.gadā? Vai dome pasūtīja pētījumus, kuros būtu noteikta šīs būves ietekme uz palu ūdeņu un ledus krāvumu uzkrāšanos HES ūdenskrātuves augštecē?
      Ogres HES būvniecības projektu ierosināja Gunārs Tilaks, zemnieku saimniecības "Aviekstes  dzirnavas" īpašnieks. Ogres pilsētas dome 1997.gada 23.janvārī  pieņēma lēmumu "Par projektēšanas darbu atļauju HES būvniecībai uz Ogres upes bijušās kartonfabrikas rajonā". Lēmumā tika noteikts, ka G.Tilakam atļauts projektēt HES bijušās kartonfabrikas rajonā, ievērojot pašvaldības izvirzītos nosacījumus, t.sk.: būvētājs uzņemas  pilnu atbildību par kaitējumu apkārtējai videi, kas radušies HES izbūves rezultātā un seku novēršanu par saviem līdzekļiem. Tāpat lēmumā tika paredzēts, ka projektam paredzams papildus saskaņojums ar Ogresgala pagasta padomi un zemes īpašniekiem, kuru teritorijā paredzēta transformācija (Ogres HES ūdenskrātuve un d/s "Ogre" atradās un atrodas Ogresgala pagasta teritorijā) un kompetentiem hidrologiem. Ogres HES projekta materiāliem pievienots H.Segala, Dr.hab.inž., Ūdenssaimniecības un Zemes Zinātniskais Institūta hidrotehnisko būvju nodaļas vadītāja, slēdziens, kurā teikts, ka HES projekta autori (projektēšanas uzņēmums "Meliorprojekts") praktiski izslēdza Ogres HES iedarbību uz ledus režīmu, jo pavasara palu un ledus iešanas laikā HES ekspluatācija nav paredzēta un aizvariem no uzstādināšanas būves jābūt pilnīgi izceltiem.

Ņemot vērā to, ka HES projektu bija saskaņojusi d/s "Ogre" valde un Ogresgala pagasta padome, kā arī bija projekta ekspertīzes slēdziens, Ogres pilsētas galvenā arhitekte 1999.gadā to apstiprināja, un tika izsniegta būvatļauja HES būvniecībai.

2. Vai ir Jūsu vadītās domes lēmums par "Dārziņu" teritorijas izņēmšanu no applūstošo teritoriju saraksta? Ja jā. Tad kad minētā teritorija atkal tika iek;lauta šājā sarakstā?
     Pašvaldības rīcībā nav informācijas, ka bijušās d/s "Ogre" teritorija būtu iekļauta kādā applūstošo teritoriju sarakstā. Turklāt Ogresgala pagastam nebija arī spēkā esoša teritorijas plānojuma, kurā būtu noteikti jebkādi apbūves ierobežojumi bijušās d/s "Ogre" teritorijā.

   Izstrādājot Ogres novada teritorijas plānojumu, pašvaldība pieprasīja Latvijas valsts vides, ģeoloģijas un meteroloģijas aģentūras applūstošo teritoriju augstumu atzīmes. Aģentūra savos atzinumos norādīja augstumu atzīmes, pēc kurām bijušās d/s "Ogre" teritorija neapplūst likumdošanā noteiktajos termiņos, līdz ar to nav pamata tur liegt apbūvi.

Taču, ņemot vērā  esošo apbūvi un datus par plūdiem 2012.gada pavasarī, bijušās d/s "Ogre" teritorijas daļā līdz augstuma atzīmei 29.00 m.v.j.l tika noteikta plūdu riska teritorija, kurā jebkuras jaunas būvniecības vai esošo ēku paplašināšanas gadījumā ir jāparedz 1.stāva grīdas atzīmi pacelt par 30 cm virs norādītās plūdu riska robežas. Līdz ar to var uzskatīt, ka plūdu riska teritorijā bijušās d/s "Ogre" teritorijas daļa iekļauta 2012.gadā rudenī, kad stājās spēkā un bija piemērojams jaunais Ogres novada teritorijas plānojums. Šobrīd pašvaldībā tiek gatavoti grozījumi Ogres novada teritorijas plānojumā, paredzot plūdu riska teritoriju bijušās d/s "Ogre" teritorijas daļā aizstāt ar applūstošo teritoriju un paredzēt nepieciešamos ierobežojumus apbūvei šajā teritorijā. Domes tautsaimniecības komiteja ir akceptējusi sagatavotos grozījumus, pēc lēmuma pieņemšanas domes sēdē (sēde paredzēta šā gada 23.maijā) izstrādātā Ogres novada teritorijas plānojuma grozījumu redakcija tiks nodota publiskajai apspriešanai

3. Kādus konkrētus plānus Jūsu vadītā dome ir izskatījuis, lai vismaz uzsāktu plūdu novēršanass darbus? 4.Cik tas izmaksājis? 5.Cik lieli līdzekļi paredzēti šo problēmu risināšanai novada tuvāko gadu budžetā?
      Pašvaldība 2012.gada 7.maijā noslēdza līgumu ar Valsts SIA "Meliorprojekts" par Ogres upes gultnes 3 km posmā augšpus Ogres HES aizsprostam hidroloģisko izpēti un atzinuma sagatavošanu par gultnes pārtīrīšanas lietderību, kā arī citiem pasākumiem plūdu riska samazināšanai, tai skaitā Ogres HES darbību ledus periodā.

Analizējot situāciju, Valsts SIA "Meliorprojekts" secina un iesaka:
-  lai mazinātu ledus sastrēguma iespējas un plūdu risku, var būt lietderīga gultnes pārtīrīšana posmā augšpus Ogres upi šķērsojošai augstsprieguma elektropārvades līnijai;
- lai mazinātu ledus segas veidošanās iespējas ūdenskrātuves seklūdens zonās, kas var sekmēt lielu ledus lauku veidošanos un piesalšanu pie gultnes, ledus veidošanās periodā un ziemā nepieļaut ūdens līmeņa celšanos ūdenskrātuvē virs 25,0 m abs. augstuma  atzīmes.

    Konsultējoties ar Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu par  Ogres upes gultnes pārtīrīšanas iespējām, tika saņemta atbilde, ka pirms projekta izstrādāšanas būs nepieciešams veikt ietekmi uz vidi novērtējumu.

Upes gultnes tīrīšanas aptuvenās darbu izmaksas ir Ls 96 000.
Ir apsvērti arī plāni būvēt dambi gar d/s "Ogre" teritoriju, bet tādā gadījumā piekrastes zemju īpašniekiem jārēķinās ar zemes platību samazināšanos un, iespējams, kādu būvju nojaukšanu. Pēc aptuvenām aplēsēm dambja būvniecība varētu izmaksāt 1,8 miljonu latu. 
Laikā no 2012.gada 17.jūlija līdz 2013.gada 21.janvārim pašvaldība nosūtījusi VVD 9 vēstules ar informāciju par to, ka Ogres HES  regulāri neievēro ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumus (Ministru kabineta noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju"), pārsniedzot pieļaujamo ūdens līmeni ūdenskrātuvē hidromezgla normālas ekspluatācijas apstākļos (normālais ūdens uzstādījuma līmenis) - 25,35 m abs. augstuma atzīmi un pie tam mērlata pie aizsprosta ir pacelta par 0,078 cm virs faktiskās absolūtās  augstuma atzīmes. Papildus šai informācijai pašvaldība ierosināja veikt grozījumus ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos: Ogres HES ūdenskrātuve tukšojama savlaicīgi vižņu un ledus veidošanās periodā un ūdens līmeni atjaunot pakāpeniski pēc ledus iziešanas.

Atbildot uz pašvaldības vēstulēm, VVD izvairās noteikt Ogres HES vainu par  normāla ūdens uzstādījuma līmeņa pārsniegšanu. VVD 2012. un 2013.gada pārbaudēs ir konstatējis, ka d/s "Ogre" teritorijas ir applūdušas ledus un vižņu sastrēguma laikā Ogres upē augšpus Ogres HES  ūdenskrātuves Ogres upes applūstošajās teritorijās.VVD atzīst, ka SIA "Ogres HES" ekspluatācijas ietekme uz d/s "Ogre” applūšanu nav ne zinātniski, ne praktiski pierādīta. Līdz ar to attiecīgo izmaiņu ieviešana gan ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos, gan ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumos var radīt neparedzamas sekas. 

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde informē, ka 06.02.2013. un 12.04.2013. ir nosūtītas vēstules SIA "Ogres HES" ar pieprasījumu sniegt pamatojumu un izvērtējumu sakarā ar ūdenskrātuves ūdens līmeņa atzīmju maiņu 2011.gadā izstrādātajos Ogres HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos, kā arī sniegt skaidrojumu par situāciju, kas saistīta ar regulāru dārziņu applūšanu.
LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izskatot Ogres HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumu saskaņojumus, lūgusi sniegt informāciju par pilnvarojumu atbildīgai personai, kura saskaņoja Ogres HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumus. Ogres novada pašvaldības lietvedības reģistrā iesniegums par Ogres HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumu saskaņošanu nav reģistrēts. Noteikumus Ogres novada domes vārdā  21.02.2011. ir saskaņojis Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis., taču Ogres novada dome Ogres HES ekspluatācijas noteikumus nav izskatījusi un nav lēmusi par to saskaņošanu, nav arī Ogres novada domes lēmuma par pilnvarojumu E.Helmanim vienpersoniski izlemt šo jautājumu. Līdz ar to E.Helmanim nebija tiesiska pamata vienpersoniski saskaņot augstāk minētos eksplutācijas noteikumus.

Ogres novada pašvaldība samaksājusi Valsts SIA "Meliorprojekts" par Ogres upes hidroloģisko izpēti Ls 3647,80 par Ogres HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa mērīšanas latas pārbaudi Ls 181,50.

Par plūdu novēršanas pasākumiem nepieciešamā finansējuma apjoma iekļaušanu pašvaldības tuvāko gadu budžetā varu paskaidrot, ka pašvaldības dome budžetu apstiprina kārtējam gadam, tāpēc nav iespējams pateikt, cik liels finansējums šiem mērķiem tiks iekļauts budžetā, jo par to nelemj vienpersoniski domes priekšsēdētājs, bet gan dome, t.i., visi ievēlētie deputāti. 
Šā gada 1. maijā Ogres novada pašvaldība ir iesniegusi pieprasījumu finansējuma piešķiršanai plūdu seku novēršanai Ls 2036044, t.sk. Ls 1800000 aizsargdambja atjaunošanai un nostiprināšanai (ir uzsākti priekšdarbi tehniskā projekta izstrādei),  Ls 40000 Ogres upes gultnes tīrīšanai un padziļināšanai (darbi tiks veikti atsevišķos posmos), Ls 86732 komunikāciju tilta balstu atjaunošanai, ceļu atjaunošanai plūdu skartajās teritorijās Ls 31534, atkritumu izvešana, aku izsūknēšana, ūdens analīžu veikšana, materiālu iegāde dambja paaugstināšanai pirms plūdiem Ogrē Ls 10192, kā arī Ls 67564 pabalstu izmaksām plūdos cietušo mājokļu īpašniekiem.

6. Vai un kad ir plānota iecerēto projektu apspriešana ar plūdu skarto teritoriju iedzīvotājiem?
   Kā jau minēju iepriekš, pēc domes lēmuma par grozījumiem Ogres novada teritorijas plānojumā tiks izsludināta publiskā apspriešana.

7. Vai ir iecerēti kādi kompensācijas mehānismi līdzšinējo kļūdu rezultātā nodarīto zaudējumu segšanai?
  Šā gada 30. aprīlī Ogres novada domes ārkārtas sēdē tika pieņemti saistošie noteikumi:
• Nr. 15/2013 "Par vienreizēju pabalstu 2013.gada 15.-19.aprīļa plūdu laikā bojāto dzīvojamo māju vai dzīvokļu remontam", saskaņā ar kuriem tiek piešķirts un izmaksāts vienreizējs pabalsts 2013. gada 15.- 19.aprīļa plūdu laikā Ogres novada administratīvajā teritorijā bojāto dzīvojamo māju vai dzīvokļu remontam.
• Nr.16/2013 „Grozījumi 16.02.2012. saistošajos noteikumos Nr.6/2012 "Par sociālās palīdzības un citiem pabalstiem Ogres novadā", saskaņā ar kuriem palielināts ārkārtas situācijā izmaksājamā pabalsta lielums no Ls 150 uz Ls 250.

    Pašvaldība jau ir izmaksājusi Ls 43782 saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 15/2013, pabalstu izmaksa saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 16/2013 ir procesā - kārtējā domes sēdē šonedēļ paredzēts apstiprināt šo pabalstu piešķiršanu 25 ģimenēm.

  Domes priekšsēdētājs E. Bartkevičs