E.Bartkevičs vērtē 2012.gadu

Palielināt attēlu

Tuvojoties gada nogalei, ierasts atskatīties pār plecu, proti, izvērtēt aizejošo gadu. Par Ogres novada budžeta pieņemšanu, krīzes situāciju pārvarēšanu, nākotnes plāniem un citām būtiskām lietām portālam Ogrenet intervijā stāsta domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Gads iesākas ar vienām un tām pašām galvassāpēm – budžeta pieņemšana.
Jā, jebkurā pašvaldībā tas ir visai smags process. 2012.gada budžeta pieņemšanā iezīmējās divas ļoti labas lietas – ceļa uzturēšanai tika rasti papildus 80 tūkstoši latu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde. Aizvadītais gads ir devis nelielu kāpumu, ļaujot realizēt iecerētos projektus.

Kāds varētu būt 2013.gada scenārijs?
2012.gada budžets mums ir bijis kā sapnis, bet nākamajā gadā naudas būs jau par 500 tūkstošiem latu mazāk. Vēl nezinām, vai atkārtosies šī gada budžeta atlikums no iedzīvotāju ienākumu un nekustamo īpašumu nodokļu pārpildes – 2 milijoni latu. Skatot nākamo budžetu, iestādes atceras šo faktu un ar cerībām lūkojas uz to. Kā saka mana mazmeitiņa – paldies mīļajam Dieviņam par to maltīti, kas dota. Cerēsim, ka nodokļi izpildīsies, kaut arī tie samazināti par procentu.

Pašreiz izskatās, ka visu iestāžu uzturēšanu segs no budžeta, bet attīstībai un remontdarbiem, tostarp arī ceļiem, varētu ņemt kredītu vai piesaistīt struktūrfondu finansējumu. Janvāra sākumā vēl precizēsim nepieciešamo līdzekļu sadali, savukārt budžetu skatīsim 17.janvāra komiteju sēdē un, iespējams, pieņemsim 24.janvāra domes sēdē.

Kopumā raugoties uz aizejošo gadu, var teikt, ka šis ir bijis projektu gads.
Tā varētu teikt, ka 2012.gads ir bijis tas lielais projektu gads. Tomēr nedrīkst aizmirst to, ka līdz projekta realizācijai tiek ieguldīts darbs koncepcijās un tehnisko projektu izstrādē, kā arī jāveic iepirkums. Un sanāk, ka projekta sākums ir bijis dažus gadus atpakaļ. Nokļūšana līdz realizācijai ir visai garš process.

Daudzi jau ilgāku laiku pārmet Zilokalnu dabas parka projekta iestrēgšanu, ieskaitot apgaismoto slēpošanas trasi.
Šeit ir izveidots laika grafiks, kam ir jāiziet cauri. Jāņem vērā arī tas, ka projekts tiek plānots dabas parkā, kas saistīts ar papildus atļaujām un saskaņošanām. Šobrīd iepirkums vēl nav izsludināts, taču ir cerība, ka 2013.gadā varētu sākt realizēt daļu projekta.

Šogad lenta griezta vairākkārt – Brīvības ielas rekonstrukcija, energoefektivitātes paaugstināšana, ūdenssaimniecības attīstība... Vai arī nākamgad šāda tendence saglabāsies?
Summējot realizēto projektu izmaksas, bez kredīta un pašvaldības līdzfinansējuma esam piesaistījuši aptuveni 11 milijonus latu. Protams, darbi neapstāsies. Ir beidzies 4 milijonu latu ūdens attīrīšanas iepirkums, nākamgad būs arī Tīnūžu prospekta apļa izveide, ūdenssaimniecības sakārtošana Madlienā, Lauberē un Suntažos, kā arī piecu bērnudārzu un Mūzikas skolas siltināšana. Ir jāsagatavo ļoti labi projekti, jo to realizācijas termiņš ir 31.oktobris.

Un kā būtu ar jauna bērnudārza celtniecību?
Jauna un ietilpīga bērnudārza būvniecība mums nav vērta līdz tam brīdim, kad strauji palielināsies iedzīvotāju skaits vai arī dubultosies dzimstība. Nākamgad rekonstruēsim Jaunogres pamatskolas korpusu ar divām bērnudārza grupiņām, kas dos papildus 50 vietas. Un pēc tam rinda praktiski vairs nebūs.

Tātad pagaidām ievērojams demogrāfijas pieaugums nav gaidāms?
To rādīs laiks. Varbūt situācija uzlabosies un piepildīsies ministru prezidenta Valda Dombrovksa vārdi, ka viss ies uz augšu, visi būs bagātāki un bērnu skaits palielināsies. Tomēr, skatoties uz 2014.gadu, ir riska faktors, ka kopumā novadā pēc tautas skaitīšanas ir 3000 iedzīvotāju skaita kritums. Tas ir par 9% mazāk, līdz ar to 2014.gadā saņemsim par deviņiem procentiem mazāku finansējumu.

Problēmas ir bijušas arī citās sfērās. Gada nogalē pilsēta un atbildīgie dienesti nokļuva neapskaužamā situācijā – visā Ogrē bija lielas problēmas ar elektropadevi. Vai pilsēta noreaģēja savlaicīgi un atbilstoši?
Diemžēl mēs nevaram komandēt "Latvenergo", bet tas, ko izdarījām, bija ūdens padeves un kanalizācijas sūknētavu pārslēgšana uz rezerves ģeneratoriem. Izdarījām visu, ko varējām, tāpēc paldies pašvaldības aģentūras Mālkalne darbiniekiem un elektriķiem, kuriem Ziemassvētkus šoreiz svinēt nesanāca. Labi strādāja arī pašvaldības policija, palīgā devās specvienības darbinieki, nodrošinot vairāku iestāžu drošību.

Protams, gan kā pašvaldības vadītājam, gan kā cilvēkam gribētos šādās situācijās zināt, kad tad būs elektrība. Diemžēl ar elektrību saistītās lietas ir diezgan komplicētas, tāpēc konkrētus laikus nosaukt vienkārši nav iespējams.

Nākamais eksāmens atbildīgajiem dienestiem varētu būt iespējamie pavasara plūdi?
Jāsaka, ka neviens no atbildīgajiem dienestiem upi pretējā virzienā nepagriezīs. Kāds būs pavasaris, kāds būs klimats un kāds būs ūdens līmenis – tam ir tūkstošiem variantu. Protams, sekosim situācijai un noteikti ņemsim vērā iepriekšējo pieredzi. Soli pretī spērusi Rīgas reģionālā pārvalde, kas striktāk izturēsies pret Ogres HES kontroli, ļaujot to darīt arī pašvaldībai. Paralēli veicam vēl novērojumus, fiksējot upes stāvokli pirms un pēc HESa.

Pēdējās sanāksmes laikā ar dārziņu saimniecības "Ogre" iedzīvotājiem izteicām variantu būvēt aizsargdambi. Tomēr šeit ir cita problēma – kas notiks ar notekūdeņiem, jo viss infiltrējas gruntī. Tad ir jāuzstāda dažādas ūdens sūknēšanas un attīrīšanas iekārtas, bet kopā tas sastāda pārāk lielu summu. Vai tas īpašums, dārza un dzīvojamās mājas ir tā vērtas?! Lētāk būtu visu kompensēt un likvidēt teritoriju.

Ledus lūzīs arī politikā. Kā raugāties uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām?
Pirmkārt, aicinātu visus piedalīties vēlēšanās, neatkarīgi no izdarītās izvēles. Ogres iedzīvotāji ir bijuši pietiekoši aktīvi – gan sabiedriski, gan pilsoniski, gan saimnieciski. Vistraģiskāk ir tad, kad cilvēkam ir vienalga. Tā var būt tikai tad, kad visa ir gana, vai arī nav nekādu cerību uz ko labāku. Taču brīdī, kad esam sava veida attīstības procesā, vajadzētu iesaistīties. Protams, mums nav tik slikti kā pierobežā, bet nav arī viegli kā lielpilsētās. Tomēr vēlēšanas ir vēlēšanas. Tas ir tāds kā atskaites punkts, kur visi tie, kuri ir strādājuši, sākot ar domes deputātiem un pašvaldības darbiniekiem, saņem novērtējumu.

Laikraksta "Diena" pētījumā par Latvijas pilsētām un novadiem atzināt, ka labprāt paliktu mēra krēslā uz vēl vienu termiņu.
Jā, teikšu godīgi, esmu tam gatavs. Ir pierādīts, ka varam strādāt labi arī sarežģītos apstākļos. Ir sava veida gandarījums par padarīto. Šobrīd Ogres reģionālā partija "Ogres novadam" jau saka, ka piedalīsies vēlēšanās.

Vēl gan ir jāstrādā pusgads.
Jā, pašreiz par vēlēšanām iedomājos tikai tad, kad kāds par to pajautā. Šobrīd darbojamies ar tām lietām, kas ir jāpaveic.

Notikumu gada laikā ir bijuši gana daudz. Vai var izcelt kādu pozitīvu un negatīvu piemēru?
Patīkamu novērtējumu saņēmām no Eiropas komisijas, kuri atzina, ka Kohēzijas fonda finansējums Ogrē ir vajadzīgs arī turpmāk. Gada vilšanās varētu būt decembrī saņemtais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atteikums par divu Ogres bērnudārzu siltināšanas projektu. Vēl arī valdības izrādītā attieksme pret tām lietām, kas iedzīvotājiem ir diezgan sāpīgas – apkure un apkures parādi, sociālā sfēra, kas paliek uz pašvaldības pleciem, un ceļu uzturēšanas finansējums.

Ko Edvīns Bartkevičs kā pašvaldības vadītājs novēlētu Jaunajā gadā?
Ziemassvētku laikā jau pierādījās fakts, ka dzīvojam kā dzīvojam, un viss ir labi, kamēr: gaiss ir – elpojam, gaisma ir – dzīvojam, ūdens no krāna tek – priecīgi, kanalizācija aiztek – viss ir kārtībā... Atjēdzamies tikai tad, kad kaut kas notiek. Aizejot šim gadam, ir vērts apsēsties un padomāt, ka nekas jau tāpat vien nenotiek, arī ūdens no krāna tā vienkārši netek. Gribu pateikties visiem tiem dienestiem, kas ir kārtīgi strādājuši – mediķi, elektriķi, santehniķi, sētnieki, atbildīgo dienestu dežuranti un pārēji cilvēki, kuri strādā un uztur pilsētas asinsriti. Pamatdarbi ir veikti, un esam ar visu tikuši galā – par to sirsnīgs paldies! Lai tiem, kuri rūpējas par visu, kas mums ir apkārt, ir veselība, dzīvesprieks un darbošanās prieks, pat pie liesajiem gadiem.