"OGRES PĒRLES": intervijas ar interesantiem cilvēkiem

Ikdienā, iegrimuši savas dzīves līkločos, bieži nepievēršam uzmanību līdzcilvēkiem. Tikai gadījums vai situācija ļauj un liek mums iepazīt interesantas personības savā apkārtnē, tādējādi bieži vien par savas apkaimes "pērlēm" uzzinām tikai tad, kad par tām runā jau citi.

Lai iepazītu un daudzinātu interesantus cilvēkus Ogrē un tās apkaimē, radās doma par ekspresinterviju slejas izveidi. Šoreiz intervija ar interesantu un izteiksmīgu foto mākslinieci – Gundegu Deģi (www.sundewart.com).

Kas ir Gundega Deģe? Nosauc 3 lietas, kas Tev patīk un 3-kas nepatīk.
Tas būs globālāk…
Mana ģimene....tad, kad mums visiem ir labi; fotografēšana; mīlēt un būt mīlētai.
Ļaunums; slimības; nespēja ietekmēt notikumus.
 
Kāpēc tu nodarbojies ar fotografēšanu?
Tā bija nepieciešamība, kas radās likumsakarīgi, cik sevi atceros – zīmēju, krāsoju... visa istaba bija ar papīriem, bildēm, un zīmēju aptuveni 8 gadus. Tad dzīvē viss sagriezās uz citu pusi – pabeidzu LU svešvalodu fakultāti, strādāju par lietvedības sekretāri, tulku, klientu administratori.
Tomēr visu laiku bija sajūta, ka kaut kas nav tā, kā vajag, daru ne to , kas man ir lemts. Kad sāku strādāt par sabiedrisko attiecību speciālisti, darbā tika nopirkts fotoaparāts. Atceros, paņēmu to rokās, un tas bija kā strāvas sitiens. Sākumā bija bildes darbam, bet tad sāku bildēt arī visu, kas man bija apkārt, pārsvarā savus bērnus. Tā viss sākās, un tagad tā ir kā atkarība.
 
Ko nozīmē un kā radās SUNDEWART.com?
Art = māksla (angļu val.). Sundew = saulesrasa (angļu val.). Tas bija mans pirmais „segvārds” ar kādu sāku publicēt bildes internetā, tā arī pie šī vārda paliku. Kad vajadzēja reģistrēt mājas lapu, pilnīgi likumsakarīgi skita nosaukums sundewart – saulesrasas māksla.
 
Kā tu raksturotu izcilu fotogrāfiju?
Izcila? Ar autora attieksmi, „rozīnīti”, ar x faktoru, tā ir bilde, kas nobur, izraisa smaidu vai asaras, dusmas vai riebumu, kas ir vairāk kā fotogrāfija!
 
Kāds ir moments, kas tevi rosina fotografēt?
Tas var būt atkarīgs gan no ārējiem faktoriem, gan no tā, kas notiek manī. Apmierinātības sajūta nerada vēlmi fotografēt. Lai cik tas neliktos dīvaini, bet tieši kaut kādi sarežģījumi, satraukums liek meklēt veldzi bildēs. Tad tiek ņemts fotoaparāts rokās. Tas ir kā zāles...
Bija laiks, kad fotoaparāts bija kā naudas maks somā, ņēmu to līdzi katru dienu, jo viss uz pasaules likās svarīgs. Pēdējā laikā ir citādāk, es sajūtu svarīgu notikumu tuvošanos, es sajūtu, paredzu – jā, šodien būs skaistas gaismas, un varēs noķert labus kadrus.
 
Kas tevi iedvesmo?
Dzīve , sajūtas, sāpes, mīlestība....
 
Ko tu domā par fotogrāfijas vēsturi un attīstību?
Tā attīstās ļoti strauji, tieši tehmoloģijas, bet diemžēl ne paši cilvēki, kas tur rokās fotoaparātus un kas tās skatās. Digitālais laikmets dod katram iespēju fotografēt, bet ne spējas!
Nav izdomāts tāds fotoaparāts ar pogu „šedevrs” un “netiks”. Ir jāattīstās cilvēkam, bet diemžēl tehnoloģiskā attīstība dara pretējo. Visi fotografē, bet kāpēc? Ko grib ar savām bildēm pastāstīt? Tehniski var iemācīties fotografēt, bet likt bildēm dzīvot, runāt ar skatītāju? To var ne katrs. Vai kādam vispār ir vajadzīgas šādas bildes?
Košums, glamūrs, spīdums, glance utt. uz žurnālu vākiem, skatlogos un  reklāmās iekaro cilvēku apziņu, mainās skatītāju vērtības. Par foto guru tiek uzskatīts ar gariem stobriem apkāries čalis, kurš  nofotografē  marketinga speciālistu sagatavotu  produktu vai stilista sagatavotu modeli  un  uzskaistina to ar fotošopu. Diemžēl, ja cilvēki nemainīs šis vērtības, fotogrāfija lēnām mirs.
 
Kā tu raksturotu “laikmetīgu fotogrāfiju”?
Bildes, kas raksturo attiecīgo laiku, situāciju, vietu un cilvēkus: bez izskaistinājumiem, patiesas, ar autora attieksmi.
 
Cik liela nozīme tavā darbā ir komercijai jeb iespējai savus mākslu pārdot?
Es nelieku savas bildes tā saucamajos „foto stokos”, mani tas nesaista. Es fotografēju  par samaksu, piemēram, kāzas, kristības, bet tas nav mans pamatdarbs, maizes pelnīšanas veids. Izklausīsies izaicinoši, bet es fotografēju nevis, lai kāds manu bildi nopirktu, bet tā, lai man pašai tā patiktu.
 
Vai fotografēšana ir māksla? Ja jā, kas to padara par mākslu? Kas tavuprāt ir māksla un mākslinieks?
 
Kā jau teicu, ne visa fotografēšana  ir uzskatāma par mākslu. Māksla ir radīt, ne tikai notvert, ir grūti atrast robežu, no kuras bilde top par mākslu.
Kopumā foto māksla ir cilvēka rīcības rezultāts, kas radīts ar nolūku stimulēt cilvēka maņas un mentālās spējas, it kā pārnesot emocijas un idejas. Nav ideju, nav emociju – nav fotogrāfija!
 
Vai par mākslinieku piedzimst, vai tomēr “iemācās skolā”?
 
Nē, to ir grūti iemācīt, var mēģināt, bet, kā jau katram cilvēkam, ir lietas, kas sanāk, un kas nesanāk...
 
Cik liela nozīme cilvēka dzīvē, tavuprāt, ir skolai / izglītībai?
Skola un skolotāji ir treniņplacis ar treneriem, lai sagatavotos dzīves skolai.
Tas viss kopumā uztrenē mūsu smadzenes, parāda ar kādiem darba rīkiem strādāt, dod iemaņas attiecībās ar līdzcilvēkiem.
Konkurence ir liela, tāpēc liela nozīme ir arī pašam indivīdam saprast, ko tieši no visa, ko māca skolā, patiesi vajadzēs dzīvē.
 
Kāda ir nozīme vietai un videi, lai cilvēku rosinātu izpausties radoši?
Cilvēks vai nu ir radošs, vai nav.
Vietai un videi nav nekādas nozīmēs, radošs cilvēks arī četrās sienās izdomās, kā radoši izpausties, kaut vai projecējot savu ēnu sienu stūros.
 
Kā komerciju iespējams savienot ar mākslu?
Var, bet tas ir grūti!
 
Kopš kura laika esi ogrēniete?
No dzimšanas!
 
3 lietas, kas, tavuprāt, raksturo Ogri.
Abas upes , tilti, Zilie kalni
 
Kādu tu redzi Ogri nākotnē?
Gribētos, lai mainās iedzīvotāju attieksme pret mūsu pilsētu, lai cilvēki mazāk „čīkst”, lai esam vairāk šis pilsētas patrioti!
 
Ko tu teiktu cilvēkam, kas apsvērtu iespēju pārcelties uz dzīvi Ogrē, taču neko par to nezina?
Vislābākā pilsēta Latvijā (pēc Ventspils), te ir viss, kas vajadzīgs cilvēkam: patīkama vide, tīrs gaiss, ūdeņi! Pilsēta, kura nekad nenogurdina, bet arī neliek justies pamestam.