Par meliem un meliorāciju

Sācies jauns gads. Gadu mijas apņemšanās vēl svaigā atmiņā. Cik no tām šo gandrīz divu nedēļu laikā jau esam paspējuši pārkāpt un aizmirst? Vienu? Divas vai vairāk? Gadu mijā neko neesat apņēmušies un tādēļ nekas nav pārkāpts un aizmirsts? Var būt arī tā.

Jaunais gads – tikpat labi arī jebkurš cits laiks – var tikt izvēlēts par jaunas dzīves sākumu. Tikai – vai mēs īsti zinām, ko ar šo «jauno dzīvi» domājam? Ko mēs šajā jēdzienā – «jaunā dzīve» – ieliekam? Mainīt sadzīves paradumus, vairāk pelnīt, mainīties raksturā, vairāk mīlēt, izšķirties, mest visu pie malas un beidzot pateikt, ko domājam? Kas ir tā jaunā, mistiskā dzīve, kas tūlīt, tūlīt būs klāt, ja tikai mums izdosies paveikt to, to un vēl šito.

Atceroties, cik Jauno gadu jau ir bijis, «jaunās dzīves» vairumam no mums tā arī nav iestājušās. Visu laiku ir viena un tā pati – vecā, jau ierastā.

Vai mēs uzdodam sev jautājumu – kāpēc tā? Kāpēc tā notiek? Vai neesam pareizi izvēlējušies «jaunās dzīves», vai varbūt pietrūka spēka, naudas, labvēlīgu apstākļu sakritības, lai to īstenotu? Kas nebija pareizi? Ko neesam ņēmuši vērā? Varbūt vainīga likumdošana vai neprognozējamās izmaiņas nodokļu politikā. Kāds iemesls?

Bet kas mainīsies no tā, ja šķietamo iemeslu atradīsim? Liekot roku uz sirds, mēs to zinājām jau no paša sākuma. Proti – es pats. Un jāatskaitās man arī sev pašam, bet tas ir visgrūtāk, jo pats sev nevari samelot. Tu zini, kāda ir patiesība.

Bet varbūt melot nemaz nevajag. Kā nevajag? Vai tad bez meliem maz iespējams dzīvot! To var uzzināt pavisam vienkārši – proti – bez meliem dzīvojot vai arī... nedzīvojot.

Interneta pārlūka Google meklētājā ierakstot vārdu «meli», pirmais vārds, ko piedāvā, ir «meliorācija», meli šajā vietnē nav populāri. Varbūt, ka interneta pārlūkam taisnība. Jāsāk ar meliorāciju un slīkšņas jāpārvērš auglīgā zemē, kur meliem kājas tik īsas, ka nevar pat pasteberēt, nemaz nerunājot par to, lai varētu aizsniegties līdz mūsu dzīves auto bremžu pedālim.

.