Medicīnā "topiem" nav vietas

SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs uzskata, ka medicīnā aizvadītā gada notikumu "topiem" nav vietas. Valstij jānodrošina vienmērīgs, plānveida darbs, kur katram zināmas viņa tiesības un pienākumi. Jābūt gataviem arī ārkārtas gadījumiem, bet tos varētu izraisīt, piemēram, dabas katastrofas, ne viena vai otra valdības ministra maiņa.

Ogres rajona slimnīcas jaunā korpusa pabeigšana un atklāšana – nozīmīgākais 2011.gada notikums. Tas skar visu četru – Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes – novadu iedzīvotājus. Ogres rajona slimnīcā gadā ārstējas ap 6 tūkstošiem pacientu. Arī šogad ap 450 ģimenes par bērniņa dzimšanas vietu izvēlējušās Ogri, un novadu, no kurienes uz Ogri dodas dzemdētājas, ir vairāk nekā četri.

"Brīnišķīgas telpas ar cilvēkiem draudzīgu vidi," tā jauno korpusu raksturo Dainis Širovs. Gada laikā te kādu no piedāvātajiem pakalpojumiem izmanto ap 70 tūkstošiem pacietu.

Sevi jāsargā pašiem
Pateicoties SIA "Ogres rajona slimnīca" kapitāldaļu turētājiem, visu četru novadu vadītāju nostājai, pateicoties iedzīvotāju atbalstam un medicīnas darbinieku vienotībai, šovasar izdevies Ogres rajona slimnīcu nosargāt un pierādīt tās tiesības uz pastāvēšanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Pie labajiem darbiem jāpieskaita arī tas, ka šogad trīs reizes izdevies kaut nedaudz, bet palielināt algas slimnīcā strādājošajiem un tādēļ Ogres slimnīcā kadru problēma nav izteikta, kaut valsts mērogā kvalificētu medicīnas darbinieku trūkums ir jūtams.

Dainis Širovs Ogres rajona slimnīcas vadību uzņēmies pirms 12 gadiem. Toreizējo iestādes finansiālo stāvokli viņš raksturo ar vārdiem "ļoti bēdīgs", bet šo gadu laikā bezdeficīta budžets ik mēnesi kļuvis par normu. Valdes priekšsēdētājam nereti nākas pieņemt skarbus lēmumus un jābūt ātrai reakcijai, lai finanšu kuģi iestūrētu ostā, kur tobrīd vismazākie zaudējumi.

Lai nebankrotētu, ārstē, silda, mazgā un gatavo ēst
Par vienu no veiksmes atslēgām Dainis Širovs pamatoti uzskata to, ka ārpakalpojumus SIA "Ogres rajona slimnīca" nevis atdod citiem, bet veic paši. Siltums, veļas mazgāšana, ēst gatavošana – tas ir klupšanas akmens ne vienai vien veselības aprūpes iestādei. Šie pakalpojumi, izlaisti no pašu rokām, var novest arī pie iestādes bankrota.

Godīgums visa veida attiecībās – tā ir absolūta norma. Veiksmes stāsti, balstīti uz citu apkrāpšanu vai "smalkiem gājieniem" nav atdarināšanas vērti. "Mums tāda veida veiksmes stāstu nav," apgalvo Dainis Širovs. "Mēs turamies ciešāk pie zemes, un tas mums palīdz."

Ak, šīs kvotas...
Pacientu kvotas, līdzekļi neatliekamās palīdzības sniegšanai, sagādā galvassāpes daudzās slimnīcās, arī Ogrē. No 25.septembra SIA "Ogres rajona slimnīca" pacientus ārstē no savām iekšējām rezervēm, nezinot, kad, cik un vai saņems tam finansējumu. Līdz gada beigām tie varētu būt apmēram 1800 pacieti – visai gara rinda... Un tajā stāvošajiem ikvienam gribas būt veselam vai vismaz veselākam.

Nesaņemot naudu par padarīto darbu, slimnīcas Latvijā pēc jauniem pacientiem nealkst. Tā ir tēma, par ko sabiedrība ik reizi pauž savu sašutumu pēc viena vai otra traģiska gadījuma.

"Pacienti paliek smagāki," vērtē Dainis Širovs, jo pacientu līdzmaksājums daudziem cilvēkiem vairs nav paceļama nasta. Viņi vairs nevar atļauties aiziet pie ārsta, nopirkt adekvātus medikamentus un pietiekami ilgi ārstēties. Arī slimnīcas tiek "stimulētas" pacientus pēc iespējas ātrāk izrakstīt, jo pacientu veselības stāvoklis tik īsā laikā viņus izārstēt neļauj. Ogres rajona slimnīcā vidējais ārstēšanās ilgums ir 4,9 dienas – te ietilpst gan akūtie, gan hroniskie pacienti. 2012.gads pacientiem ar nelieliem ienākumiem solās būt vēl smagāks.

Sniegto pakalpojumu kvalitāte neatšķiras
Lai nopelnītu algu Latvijā nevis dotos peļņā uz ārzemēm, medicīnas speciālisti nereti spiesti strādāt vairākās ārstniecības iestādēs. Dainis Širovs neslēpj, ka Ogre šajā gadījumā ir izdevīgā situācijā, jo daļa ārstu darbu kādā no galvaspilsētas vadošajām klīnikām apvieno ar darbu Ogres slimnīcā. Ārsti tādejādi ir labi sagatavoti, pārzina jaunākās tehnoloģijas savā specialitātē un sniegtā pakalpojuma kvalitāte neatšķiras, jo materiāli tehniskā bāze un aparatūra ir līdzīga. Piemēram, vasarā iegādātais mamogrāfs palīdz atklāt krūts dziedzeru saslimšanas tepat uz vietas, ietaupot laiku, kas nepieciešams precīzai diagnozei un līdz ar to arī sekmīgākai ārstēšanai.

Ambulatorā un stacionārā dienesta atrašanās vienā ēkā ļāvusi Ogrē izveidot vienas pieturas aģentūru. Ja ambulatorā etapā pacienta stāvoklis pasliktinās un prasa stacionāra ārstēšanu, to iespējams uzsākt bez liekas kavēšanās. Pacienta drošība ir ļoti uzlabojusies – tā uzskata Dainis Širovs.

Paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu
Pēc slimnīcas jaunā korpusa nodošanas ekspluatācijā, kad ēka gatava, jāizvēlas citas prioritātes. Viena no būtiskākajām – paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu.

Par problēmu kļuvis tas, ka mazāk izplatītu specialitāšu ārsti labprātāk izvēlas savu prasmi sniegt kā maksas pakalpojumu nevis pēc valsts apmaksātiem tarifiem. Ogres rajona slimnīcai šogad izdevies samazināt rindas pie ginekologiem, uz sonoskopiju un citviet.

Dainis Širovs par vienu no saviem nākotnes uzdevumiem min to, ka medicīnā jāatjauno konkurence, jo tagad jaunie speciālisti nevis "elpo pakausī" pieredzējušākajiem kolēģiem Latvijā, bet atsaucas visnotaļ bagātīgajiem darba piedāvājumiem ārzemēs un dodas prom pasaulē.

Laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, pansionāts "Ogre" – veiksmes stāsts
Jautāts par to, kāda ir Ogres rajona slimnīcas sadarbība ar ģimenes ārstiem – Dainis Širovs teic: "Laba". Kā ģimenes ārstu prakses vietu telpas šeit izvēlējušās Inta Paeglīte un Ligita Hoha. Savukārt pansionāta "Ogre" ēkā, Turkalnes 15, atrodas Ņinas Zadorožnajas ģimenes ārsta prakse un Silvijas Boreiko ģimenes ārsta un pediatra prakse.

Pansionāts "Ogre", kas ir viena no SIA "Ogres rajona slimnīca" struktūrvienībām, arī ir veiksmes stāsts. Patlaban tajā uzturas gandrīz 100 cilvēku. Iedzīvotāji novērtējuši to, ka savus mīļos, kurus veselības stāvoklis neļauj aprūpēt mājās, var ievietot pansionātā tepat netālu un apciemot tos vai ik vakaru. Aktīvāku varētu vēlēties kultūras dzīvi pansionātā, lai, ja veselības stāvoklis atļauj, nodarbes būtu vairāk un daudzveidīgākas nekā patlaban.

Lai laba veselība Mūsu Mammai!
Uz Ogrenet uzdoto jautājumu – vai jūs esat laimīgs –, Dainis Širovs pēc neilga pārdomu mirkļa atbild: "Laikam jau jā. Pēdējie četri gadi man bijuši ļoti grūti, jo... esmu ticis pie ļoti daudziem sirmiem matiem un jūtos diezgan "izdedzis". Normālā atvaļinājumā neesmu bijis pēdējos 11 gadus, kad kādu mēnesi varētu izgulēties un neiet, un kaut ko nedarīt, nekārtot, bet tā dzīve laikam tik spraiga sanākusi, ja nekārto un nepiedalies, tad iestāde ļoti cieš. Un šo iestādi – Ogres rajona slimnīcu – mēs, mediķi, saucam par Mūsu Mammu. Kolēģu jubilejās otrais tosts ir par Mūsu Mammu! Tā dod darbu, kolektīvs ir nostabilizējies, draudzīgs, slimnīcas administrācija dara visu, lai mediķi, kas šeit strādā, saprastos, lai nekonfliktētu savā starpā, jo tad galu galā cietīs pacients. Ja ir kādas šķelšanās vai sliktas runāšanas, mēs šos jautājumus izskatām. Ja profesionālā ziņā ir kas nepilnīgs, tas arī tiek izskatīts. Nekas netiek palaists garām, prasības ir augstas, bet arī draudzīgā kolektīvā prasībām ir jābūt."

Medicīna ir zinātne, amats, māksla un ...
Nekas jau nepaliek bez sekām. Ir krupji, kas jānorij veseli, aci nepamirkšķinot. Nepareizu izmēru liftu piegāde, kas par vairākiem mēnešiem aizkavē slimnīcas jaunā korpusa pabeigšanu, tā labiekārtošana, izvēloties jaunas nevis savu laiku nokalpojušas un citviet par nederīgām atzītas mēbeles, personāla algu jautājums vai štatu samazināšana, plaši izskanējušais Opel Insignia markas automašīnas iegādes jautājums, kas divreiz izpelnījies vietu LNT raidījumā "Top 10" – tam visam ir sekas. Sāp, ja pārmetumi šķiet nepelnīti un nevietā.

Izcilā ārsta, profesora Paula Stradiņa teiktos vārdus "Medicīna ir zinātne, amats un māksla" bieži citē. Vai mūsdienās kas mainījies, jāvērtē katram pašam.