Ķeguma iedzīvotājiem iedzen šausmas klaiņojoši suņi

„Dzīvojam Ķegumā, privātmājā. Tagad ātri paliek tumšs, mums ir divi bērni. Lieta tāda, ka kaimiņi laiž vaļā savu suni (līdzīgs vilku sugai) no ķēdes, un viņš skrien, kur grib. Nevar normāli tikt mājās - skrien virsū, rej. Bērnus nevar izlaist ārā pastaigāties, no mājas bail iziet ārā vakarā. Kā ar to visu tikt galā?

Runājām ar kaimiņiem, nesaprot, vienalga laiž. Protams, viņi nav vienīgie, kas tā rīkojas. Bieži nāk arī citi suņi (rotveileri, vilki un citu lielu sugu suņi), kurus saimnieki laiž vaļā no ķēdēm ar domu, ka "mūsu suns nevienam nekož". Bet viņi taču var nobiedēt līdz nāvei, uzbrukt vai vēl kaut ko nodarīt,” – raksta Ķeguma iedzīvotāji.

Vēstules autori arī jautā „Ko darīt ar bezatbildīgiem saimniekiem un viņu suņiem? Vai tiešām jāgaida, kad notiks kaut kas slikts?”

Vispirms jāziņo pašvaldības policijai
Lai arī vēstules autori portālam nav norādījuši precīzu adresi, kur meklējami agresīvā suņa saimnieki, par to vajadzētu informēt Ķeguma novada pašvaldības policiju.

Ķeguma novada pašvaldības policijas inspektors Rinalds Liepiņš atzīst, ka Ķeguma novadā, tāpat kā citviet, brīvībā palaisti un klaiņojoši suņi ir viena no problēmām, ar ko nākas saskarties ikdienas darbā. Divi agresīvi suņi no Ķeguma pat nokļuvuši TV ekrānos, kļūstot par raidījuma „Degpunktā” antivaroņiem.

R.Liepiņš informē, ka 13. decembrī iedzīvotāji policijai ziņojuši par daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā atstātu suni bez uzraudzības, regulāri tiek saņemtas sūdzības no Birzgales pagasta, kur augumā liels suns skraida brīvā vaļā un baida cilvēkus. Neraugoties uz to, ka suņa īpašnieks cenšas novelt vainu uz kaimiņa suni, kurš pēc izskata ir identisks, vainīgajam administratīvo pārkāpumu protokoli tiek sastādīti pat vairākas reizes gadā.

„Cīnāmies, cik nu tas ir mūsu spēkos un kompetencē. Katrs iesniegums, kas pie mums nonāk, protams, tiek izskatīts – uzsākta administratīvā lietvedība, noskaidrots, vai informācija atbilst patiesībai, tiek vākti pierādījumi. Ja noskaidrojam vainīgās personas, uzaicinām, pieņemam paskaidrojumus, sastādām protokolus un nosūtām izskatīšanai administratīvajai komisijai,” stāsta R.Liepiņš. Ja pārkāpums noticis pirmo reizi, pašvaldības policija aprobežojas ar pārrunām un brīdinājumu.

Suņi jāķer kārtības sargiem pašiem
Ķeguma pašvaldībai nav noslēgts līgums par klaiņojošo, bezsaimnieka dzīvnieku  - suņu un kaķu, meža dzīvnieku - izķeršanu novada teritorijā, tāpēc uz palīdzību no malas nav ko cerēt. 

„Esam ieminējušies pašvaldībai par firmu piesaistīšanu klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai, bet cik saprotu pašvaldībai nav lietderīgi slēgt tādu līgumu, drīzāk varētu vienoties par vienreizējiem pakalpojumiem, jo šādi pakalpojumi nepieciešami samērā reti,” piebilst R.Liepiņš.

„Ja mēs redzam pa ielām klaiņojošus suņus, tas nozīmē, ka mums pašiem (pašvaldības policijai – aut.) saviem spēkiem jātiek ar to galā. Dažkārt ir gadījies, ka mēs aicinām talkā Ogres dzīvnieku patversmes darbiniekus. Bet tas ir reti, kad viņi piekrīt braukt un kādu sunīti paņemt,” norāda R.Liepiņš.

Galējais variants ir suņa iemidzināšana, taču vispirms ir jāpierāda, vai dzīvnieks apdraud apkārtējo dzīvību vai veselību.

Klaiņojošs suns pievemj policijas auto
Pašvaldības policijas inspektors atminas vairākus gadījumus, kad nācies piedalīties klaiņojošu suņu ķeršanā un nogādāšanā mājās. „Lielāko daļu jau mēs pazīstam tos suņus, dažkārt ar informāciju izpalīdz veterinārās klīnikas ļaudis.

 „Izmuka viens suns Staru masīvā. Noskaidrojām saimnieku, aizvedām uz mājām. Nesen bija arī gadījums, kad viens suns bija no Ogres atklīdis līdz Rembatei. Mums piezvanīja kāda Rembates iedzīvotāja un informēja, ka suns ir no Ogres un zināja nosaukt arī viņa saimnieku adresi. Tad es to suni pats ar savu mašīnu vedu uz Ogri. Īpašnieki noliedza, ka suns aizklīdis, aizbildinājās, ka suns esot nozagts. Beigās tomēr suns palika mājās piesiets pie ķēdes,” stāsta R.Liepiņš.

Abi minētie gadījumi suņu saimniekiem un viņu mīluļiem beidzās ar laimīgu atkalredzēšanos, taču ne tik sajūsmināts par minētajiem pasažieriem bija automašīnas vadītājs. Ja pašmāju suns tikai piebradāja un pievārtīja auto salonu, tad „viesis” no Ogres to pievēma. „Acīmredzot klaiņojošais suns bija pārbarots, arī ceļš līdz Ogrei visai bedrains, tāpēc dzīvniekam pa ceļam kļuva slikti un viņam sākās vemšana,” skaidro R.Liepiņš. Inspektoram nācās krietni nopūlēties, lai pēc tam iztīrītu un savestu kārtībā dienesta automašīnu.

„Kolēģi no Ogres pašvaldības policijas ir izdevīgākā situācijā, jo Ogrē ir gan dzīvnieku patversme, gan arī viņu rīcībā ir auto, ar ko nepieciešamības gadījumā var transportēt arī dzīvniekus. Mums ir tikai vieglā automašīna, kas domāta cilvēku pārvadāšanai,” atzīst R.Liepiņš.

Katram sunim žetonu vai telefona numuru

Lai izvairītos no liekiem pārpratumiem un sagādātu pēc iespējas mazākus apdraudējumus apkārtējiem, pašvaldības policijas inspektors aicina suņu īpašniekus saviem četrkājainajiem draugiem pie kakla siksnas piestiprināt žetonu vai tālruņa numuru, pa kuru var sazvanīt suņa saimnieku un pēc iespējas ātrāk nogādāt dzīvnieku mājās.