Cilvēks ir tikai cilvēks, arī – kapos 
Svētdienas pievakarē simtiem cilvēku plūda uz Ogres kapiem, lai aizdegtu sveces un pieminētu aizgājējus. Tāpat kā daudzviet Latvijā šajā veļu laikā, arī Ogres kapos notika Svecīšu vakars.
Mēdz teikt, ka kapos, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, partejiskās piedrības un reliģiskās pārliecības mēs visi būsim vienādi. Kā tur īsti klājas zem zemes, uzzināsim tikai tad, kad paši tur nokļūsim.
Kamēr esam vēl virszemē, arī kapos valda nevienlīdzība. Vienam granītā kalts piemineklis, citam tikai necils krustiņš vai zemē iegrimusi kapu plāksne. Uz bezpajumtnieku kapiem apaugusi zālīte, pat jauši vai nejauši nolikts ziediņš te šķiet kā brīnums... Uz šiem kapiem, protams, vakar nedega arī svecītes.
Kontrasti vērojami arī to cilvēku atdusas vietās, kuriem ir piederīgie. Gadu nastas salīkusi sirmgalve kautrīgi velk no polietilēna maisiņa divas tikpat necilas „ploškas” (tējas svecītes - aut.), bet turīgi ļaudis sapirkušies veikalā kapu sveces veselām kastēm un izdaiļojuši tuvinieku atdusas vietas. Uz daža kapa izvietotas ap pussimts svecēm...
Arī no kapsētas prom (tāpat kā ieradies) katrs dodas, kā to pieļauj viņa statuss un materiālais stāvoklis – ar auto, ar satiksmes autobusu vai arī kājām, jo nav par ko nopirkt autobusa biļeti. Pagaidām vēl visi neesam vienādi...
2011. gada 7. novembrī, 16:17, Viedokļi un intervijas
Aina Trasune, autores un Anitas Zeiliņas foto
Jaunākie komentāri
Kapi izskatās sakoptāki nekā daža laba mājas!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Lūdzu nesiet cits citam,jeb mīļajiem puķes, sveces, dāvanas, kamēr esam dzīvi.Mirušiem nav jāaizņem dzīvo valstība. Kas gribēs mani, tevi mirušu atcerēties, atcerēsies bez visiem kapiem , pieminekļiem.Izkaisīt pelnus vējā, lai dzīvajiem vieta pasaulē, lai viņi(dzīvie) dzīvo tagadnei, nākotnei, ne mirušajiem.Tikties vajag,kamērr esam dzīvi, kamēr cits citam ko spējam dot dzīviem esot. Pie mums ir mirušo kults,tas ir murgs.
Uzmanīgi izlasīju.Neko aizskarošu nesaskatu,bildes arī jaukas.Tāda ir skarbā dzīves realitāte.Tur nav par ko apbižoties.Var neuzrakstīt un sludināt,ka visiem viss ok. Var paskatīties kādreiz arī patiesibai acīs.Mani tas neaizskar,tad jau daudz aizskarošāka ir pati ikdiena,bet dzīvojam taču.