Labā sliktā bāriņtiesa

Ogrē ir tikai divas audžuģimenes. Lai nodrošinātu ogrēniešu vajadzības, audžuģimeņu skaitam vajadzētu būt trīs, četras reizes lielākam. Kas liedz ģimenēm uzņemties rūpes par bāreņiem vai bez vecāku apgādības palikušiem bērniem un cik liela nozīme naudai? Par to saruna ar Ogres bāriņtiesas priekšsēdētāju Daci Zariņu.

Bāriņtiesa ir institūcija, kas visas sarežģītās ģimeņu lietas, kurās iesaistīti bērni, cenšas salikt «pa plauktiņiem», lai nepieredzējušie prāti ciestu pēc iespējas mazāk. Jūs sadarbojaties ar daudzām institūcijām, arī pašvaldības sociālo dienestu.

Bāriņtiesai ar sociālo dienestu daudzās lietās ir kopīgs darbs. Piemēram, mēs atņemam vecākiem bērnu aprūpes tiesības – bāriņtiesa ir tā, kas pieņem šādu lēmumu.

Tā sliktā...

Jā, bet ar ģimeni strādā sociālais dienests, lai varētu aprūpes tiesības atjaunot. Sociālajā dienestā ir psihologs, kurš ar šiem klientiem darbojas.

Cik lietu vidēji gada laikā nonāk Ogres bāriņtiesas redzeslokā?

Šogad mums ir pieņemti 95 lēmumi, bet tie ir visdažādākie. Tur ir gan mantojuma pieņemšana vai atraidīšana nepilngadīgo bērnu vārdā, arī diezgan daudz lietu par aprūpes tiesību atņemšanu, par bērnu ikdienas aizgādības noteikšanu, saskarsmes tiesībām.

Tas norāda, ka valstī...

Tas nozīmē, ka cilvēki bieži nemāk vai nevēlas risināt samilzušas problēmas, netiek galā ar savām attiecībām. Piemēram, runājot par saskarsmes tiesībām – divi cilvēki neprot savā starpā izrunāties, bet bērns taču ir kopīgs! Ja jūs esat vecāki – labi, lai kādas ir jūsu savstarpējās attiecības, un dzīvot kopā nevarat, taču jāatceras, ka bērnam tētis un mamma jūs paliekat uz visiem laikiem. Bērnam arī būtu labāk, ja vecāki visas domstarpības atrisinātu pēc iespējas mierīgā ceļā – pie kura no vecākiem bērns dzīvos, kā ar otru no vecākiem tiksies un tā tālāk...

Nereti, kamēr vecāki kārto savas attiecības, bērns uz laiku nonāk audžuģimenē. Ogrē tādas ir tikai divas.

Mēs ik pa laikam Ogres novada pašvaldības izdevumā «Ogrēnietis» publicējam informāciju par audžuģimeņu iespējām, bet vēl līdz šodienai neviens nav pieteicies. Nav bijis pat neviena telefona zvana... Audžuģimenes gan ļoti rūpīgi izvērtējam, vai tās varēs veikt savus pienākumus, iesaistot arī citus speciālistus – psihologus, medicīnas darbiniekus, pārbaudām Sodu reģistra datus un citu informāciju. Potenciālajiem audžuvecākiem jāiziet arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas organizētie 60 stundu ilgie apmācību kursi, pēc tam jākārto tests, jāsaņem apliecība. No pieredzes es teikšu, ka šāda izvērtēšana nav par garu un ir vajadzīga.

Kā jūs domājat, kāpēc cilvēki neatsaucas?

Grūti pateikt. Potenciālajai audžuģimenei ir jābūt noteiktiem dzīves apstākļiem, lai bērnam būtu sava vietiņa. Ja jūsu ģimene dzīvo divistabu dzīvoklī un gribētu kādam palīdzēt, tur pat vietas nav, kur bērnu uzņemt.

Audžuģimene no valsts saņem 80 latus mēnesī, neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita.

Jā, tas nav atkarīgs no bērnu skaita – viens bērns vai pieci, bet bez tā katra pašvaldība, kura ievieto savā teritorijā dzīvojošo bērnu audžuģimenē, arī maksā noteiktu summu. Ogres pašvaldība pašlaik maksā 80 latu mēnesī. Tātad ģimene mēnesī saņem 80 latus no valsts un 80 latus no Ogres pašvaldības.

Oktobrī šī summa pārskatīta un nākotnē plānots 100 latu, jo 80 latu bērna uzturam nav daudz. Vēl atsevišķi 10 lati mēnesī paredzēti mīkstā inventāra iegādei, kas gadā ir 120 lati, ko audžuģimene varētu saņemt, tiklīdz bērns ienācis ģimenē.

Ar Ogres sociālo dienestu esam par šo jautājumu runājuši, jo citas pašvaldības maksā lielākas summas. Audžuģimenes noteikumos (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1036 – A.Z) teikts, ka pašvaldības noteiktais pabalsts bērna uzturam nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī. Šajā ziņā kopš 2006.gada nekas nav mainīts. Bet būsim reāli – kurš var uzturēt bērnu par 27 latiem mēnesī?

Ja ir tādi noteikumi, varbūt kaut kas ar tiem nav kārtībā?

Cik es zinu, nav nevienas pašvaldības, kas maksātu 27 latus. Viss atkarīgs no katras konkrētas pašvaldības budžeta iespējām. Domāju, ka Ogre noteikti nākamajam gadam šo summu palielinās, jo ir citas pašvaldības, kas maksā vairāk. Rīgā tie ir 150 lati, Valmierā – 130. Te mums rodas grūtības: piezvanām potenciālajai audžuģimenei un pasakām, ka maksājam tikai 80 vai 100 latus, – tā ņem un atsaka. It kā nevarētu atteikt, jo ģimenei tas nav peļņas gūšanas veids, bet...

Un ko lai saka par aizbildņiem, jo par viņiem no valsts puses ir pavisam aizmirsts. Cilvēks par aizbildnībā esošu bērnu saņem tikai 70 latus mēnesī un no tiem 38 lati ir par aizbildņa pienākumu pildīšanu un 32 lati bērna uzturam. Kā lai par 32 latiem mūsdienās uztur bērnu?

Kādi būtu jūsu ierosinājumi?

Šīs summas ir jāpārskata. Varbūt bāriņtiesām jābūt enerģiskākām, lai gan darba apjoms jau tāpat ir liels.

Visu interviju ar Ogres bāriņtiesas priekšsēdētāju Daci Zariņu lasiet "Ogres Vēstis Visiem" 27.oktobra numurā.