Atmiņas: "Satikšanās pēc sešdesmit gadiem…"
Ogrēniete Anna Kudeiko portālam Ogrenet atsūtījusi pārdomas pēc tikšanās ar saviem klasesbiedriem no Vaboles vidusskolas 1950. gada izlaiduma. A.Kudeiko, Adele Šņokāne (Ogre) un viņas māsas Valija Lielojure un Erna Daubere no Ikšķiles ar citiem absolventiem viesojās Ķekavas "Alejās" Daugavas krastā, lai atgrieztos atmiņu virpulī.
Daudz kas noticis no pēdējā 12. klases skolas zvana Vaboles vidusskolā 1950. gadā. Pagājuši sešdesmit gadi, kas aizritējuši, kā sešdesmit dzīves mirkli. Gadi aiztecējuši kā straujie palu ūdeņi, kā strauts no kalna lejā, bet Daugava vēlusi lielus un mazus viļņus, tik daudzreiz aizlidojušas dzērves un baltie gulbji, arī daži no mums tiem līdzi…
Sirmojuši mūsu mati un sejās gadi atstājuši savas zīmes
Šķiet, ka vakar šķīrāmies, un šodien, 2010. gada 7. augustā, pēc Indriķa Teivāna ielūguma tikāmies Ķekavas novada „Alejās”, protams, neliela daļa no mūsu klases t.sk. četras dāmas – Adele Šņokāne no Ogres ,viņas māsas Valija Lielojure un Erna Daubere no Ikšķiles un es, Anna Kudeiko no Ogres, dzīvojām vienā daudzdzīvokļu mājā ar Adeli, un seši kungi – Hendriks Pudāns no Cēsīm, Antons Kudiņš no Saulkrastiem, Voiceks Juhnevičs no Daugavpils novada Špogiem, Roberts Teivāns un Indriķis Teivāns abi no Ķekavas „Alejām” ar brāli Eduardu Teivānu. Visi bijušie vabolieši.
Satikšanās bija vētraina, sirsnīga, smieklu un sajūsmas saucienu pilna it kā mēs būtu vēl Vaboles vidusskolas bērni. Dažus nevarēja pazīt, skanēja jautājumi: ”Kas tu esi?”. Tam sekoja sajūsmas apskāvieni un skūpsti pēc atpazīšanas. Pāris bija ieradušies ar savām dzīves biedrēm.
Satikšanās notika Indriķa skaistās mājas dārzā pie skaisti klāta galda ziedu un zaļumu apstādījumos skaistajā Daugavas krastā. Tika nepārtraukti runāts, atmiņas plūda un plūda kā nebeidzamā Daugavas ūdens straume. Kas tik nebija piedzīvots aizgājušos 60 gados? Gan inženiere, gan tiesnese, uzņēmuma vadītāji, skolotāji ,direktori, mērnieks un revidente.
Visaugstāko vilni sitis dzīvē un darbā Indriķis. Pauls Rubenis savā grāmatā ”Teciņus pa taciņu” Indriķi nosaucis par profesoru. Visi būvējuši mājas ,audzinājuši bērnus un mazbērnus, strādājuši, un dzīve gājusi savu gaitu . Nemanot klāt piezadzies nelūgtais pīlādžu laiks, kad ogas nogatavojušās sārtas jo sārtas un aicina debess putnus padziedāt tā zaros skaistās rudens dziesmas.
Tā 7. augustā brīnišķīgajā Indriķa dārzā, lielā zālāja platībā pie Daugavas visi jutāmies kā sapņu zemē, kā 12. klases skolēni, kad bijām samīlējušies, draiski un nākotnes sapņu pilni. Žēl, ka dzīve ir pielikusi savu roku mūsu staltajiem augumiem, sejām, un spožo acu vietā rāms miers ar siltām pagājušo laimes dienu atmiņām.
Nepārtraukti tika fotografēts – gan visi kopā, gan atsevišķi, gan pasakainais Indriķa plašais dārzs. Mūsu mīļā Daugava –māmuļa mūs svētīja visus 60 gadus pēc skolas pa dzīves ceļiem gājušos, kas tagad satikušies vecumā no 78 līdz 81 gadam.
Atmiņās tika cilāti aizsaulē aizgājušie daudzie skolas biedri, skolas direktori, V.Rudzīte
A.Rubenis, V.Arnicāns 20 gadus vadījuši Vaboles vidusskolu, visos absolventu salidojumos pieminētais skolotājs Gerbers, mazpulka vadītājs A.Vaivods un pagrīdes organizācijas vadītājs, jauns skolotājs S. Jukšs un pārējie, arī Vaboles ļaudis .Tagadējā vidusskolas vadītāja Elita Skrupska vidusskolu vada 16 gadus, ieguldot lielu darbu Vaboles vidusskolas izaugsmē.
Es uzdāvināju Indriķim disku no pirmās līdz divpadsmitajai klasei Vabole vidusskolā, kur esam visi redzami laimīgajās bērnības un jaunības skolas dienās, Vaboles vidusskola un skaistais parks, ko šajās dienās viesuļvētra teju nopostīja.
Dzīvē staigātie ceļi mums visiem atmiņās vijušies kā gaiša atmiņu lenta. Iegūtās skolas gudrības, mīlestība, meklētie un atrastie papardes ziedi parka sudraboto vītolu paēnā nav zuduši, bet dzīvo mūsu sirdīs un atmiņās, bet skolēnu stādītie dzīvības koki slienas augstu zilajās debesīs, sveicinot direktora A.Rubeņa, ko čekisti nošāva, A.Vaivoda trimdā izsūtītā un S. Jukša čekā nomocītā, piemiņu.
Pēc katriem pieciem gadiem Vaboles vidusskolā tiek rīkoti absolventu salidojumi. Mēs, pirmais vidusskolas izlaidums, vienmēr uzmanības centrā, es un Indriķis esam piedalījušies visos salidojumos. Nākošais salidojums 2014. gadā Vaboles vidusskolas 95 gadu jubilejā.
Liels paldies Indriķim ar dzīves biedri Daci par laipno uzņemšanu, rūpēm, par sagādātiem skaistiem tikšanās mirkļiem. Paldies Vaboles vidusskolai par iegūtajām zināšanām un mīlestību. Paldies visiem, kuri bija ieradušies .Vēlu visiem turpmāk skaistas, darbīgas, veselīgas un saules gaišas dzīves dienas!
Lai skolas zvana dziesma visu mūžu līdzi iet!
Salidojuma dalībniece ogrēniete Anna Kudeiko.
2010. gada 17. augustā, 14:34, Viedokļi un intervijas
Ogrenet



Jaunākie komentāri
Cik skaistas mūsu kaiminienes bildē, vajag palielināt. Neticās ,ka viņiem visiem ap 80 gadiem.Tik skaisti var uzrakstīt sieviete ar tiru sirdi un mīlestību. Novēlam visiem piedzīvot vidusskolas 95. gadu jubileju un salidot vēl reizi.
Cik skaistas mūsu kaiminienes bildē, vajag palielināt. Neticās ,ka viņiem visiem ap 80 gadiem.Tik skaisti var uzrakstīt sieviete ar tiru sirdi un mīlestību. Novēlam visiem piedzīvot vidusskolas 95. gadu jubileju un salidot vēl reizi.
Tu laikam neesi vietējais,bet iebraucējis, jo nepārzini latviešu valodas pareizrakstību( pieturas , garumzīmes u.c.) Skolā biji laikam liels palaidnis ( e ), ka neapguvi pašu elementāro ,tāpēc ne tev spriest par skolas skaisto laiku un tās mīļajām atmiņām.Ja tas skaudības dēļ ( tā saēd skauģi un Dievs tam nepalīdz),tad nedrīkst piesārņot ,ar savu zemo līmeni ,Ogres novada Domes cienījamo interneta portālu"Ogrenet". Paldies Indriķim ar kundzi, Annai un visai absolventu grupai!