Ogrenet lasītāji: Ogres kapos brīvi klaiņo suņi

Atsaucoties uz vairākām publikācijām par suņu turēšanas noteikumiem, ko rosināja Ogres novada pašvaldības policijas aktīvā darbība, Ogrenet lasītāja Jogita aktualizējusi vēl kādu šīs problēmas niansi – par suņiem kapos.

Lasītāja savā vēstulē raksta: “Jau vairāk nekā desmit gadus dzīvoju Jūrmalā, bet uz savu dzimto pilsētu Ogri un kaimiņos esošo Ikšķili kopā ar ģimeni braucu vien apkopt tuvinieku kapus. Šajā pusē pabiju arī 18.jūlijā, kad Ogres kapos bija kapusvētki. Nepatika, ka Ogrē ir visai neaudzināti ļaudis – grābekļus, spaiņus un tukšās burkas nezin kāpēc nenoslēpj savā teritorijā, bet novieto pie kaimiņos esošās kapu kopiņas pieminekļa vai, vēl trakāk, brutāli nomet svešos apstādījumos un puķēs.

Taču šoreiz stāsts nav par to. Mani izbrīnīja, ka Ogres kapos ļauj brīvi ievest suņus. Turpat blakus manu tuvinieku kapu kopiņām kāda ģimene bija atnākusi uz kapiem kopā ar paliela auguma suni. Dzīvnieks paliek dzīvnieks – pie kapiņa rokas salicis nesēdēs un svecīti nededzinās. Suns sāka skraidīt pa visiem kapiem, īpaši neskatoties, kas zem kājām. Kur ienāca prātā, tur arī pacēla kāju... Tā kā minētais suns kapos tobrīd nebija vienīgais savas sugas pārstāvis, tad satikšanās ar citu sugas brāli izvērtās visai vētraina. Laikam abi nevarēja sadalīt šaurās kapu ejas, un sākās pamatīga riešana vienam uz otru un plūkšanās. Suņu saimnieki centās savus mīluļus sasaukt, saceļot pamatīgu jezgu.

Tajā pašā dienā iebraucām arī Ikšķiles vecajos kapos. Tur mani patīkami pārsteidza fakts, ka pie kapsētas vārtiem bija novietota aizlieguma zīme (ko arī nofotografēju), kas norādīja, ka suņus kapu teritorijā vest iekšā aizliegts. Nevienu kapu apmeklētāju ar suni tā arī nesastapām, kamēr aptuveni stundu rosījāmies pa kapiem.

Mirušam cilvēkam droši vien vienalga, kas viņa atdusas vietā notiek, bet mums, dzīvajiem, tas liekas pretdabiski. Nez vai kāds no mums sapņo par to, ka kādreiz pie  mūsu kapa ries sveši suņi un kārtos savas dabiskās vajadzības...”