Vidusskolēns no Ogres atklāti par Dziesmusvētkos pārdzīvoto

Par nu jau pagājušajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem izskanējis daudz viedokļu.Liela daļa no tiem diemžēl arī negatīvi.Savs sakāmais par ievērojamo pasākumu ir arī kādam Ogres ģimnāzijas kora ''Gājputni'' dalībniekam.Ar puiša redzējumu par notikušo iespējams iepazīties materiāla turpinājumā.

Dziesmusvētki – sliktākais pasākums no visiem apmeklētajiem

Vēlējos jums iesniegt savas pārdomas par dziesmu un deju svētkiem un ieskatu ne tikai mazo bērnu atsauksmēs, bet arī to cilvēku, kuri parasti nesūdzas un nečīkst – šajā gadījumā – zēnu viedokli par svētkiem.
 
Pārsvarā šīs ir pārdomas, sajūtas par šiem svētkiem, kā arī, protams, zēnu pārrunātās vissnegatīvākās lietas šajos svētkos un tamlīdzīgi.

Sākotnēji vēlējos uzraksīt tikai komentāru dziesmu svētku mājas lapā, bet, kādēļ gan neizteikties, kamēr vēl kāds, ko tādu, gribēs lasīt.

Šogad būts vairākos dziedāšanas pasākumos:

„Singing Neighbours” (Igaunijas – Latvijas kopprojekts), projekts veidots kā pašiem savi nelieli dziesmu svētki ar savu programu, izbraucieniem un, protams, koncertiem;
Dziesmu svēku ieskaņas koncertos gan Ikšķilē, gan Dobelē;
X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Kā Ogres ģimnāzijas 11. klases skolniekam šie bija vissliktākie svētki no visiem, kur esmu piedalījies. Nesaukšu visu negatīvo, kas bija šajos svētkos, bet dažus gan jāpiemin.

Brokastīs vien ola un divi cīsiņi

Rīgas pārtikas ražotāju viduskola (skola, kur nakšņojām)

Gulējām 120 cilvēki diezgan mazā sporta zālē, nebija ventilācijas, nenormāls karstums un bezgaiss. Brīnos, ka kāds tur nenoģība, vai pat vēl trakāk. Un, ja jau pārtikas tehnologi, tad ēdināšanai nu gan vajadzētu būt labai? Tā nebija!

Pēc pirmās nakts brokastīs bija ola, viens vai divi cīsiņi un katram 2 pusītes maizes šķēles, un tēja. Sakiet, no tā normāls jaunietis var paēst? Pat bērnudārzā bērniem vairāk dod brokastīs. Nemaz nepieminēsim pirmās dienas sausās pusdienas – viena 35g maizīte, 50g ļoti lētās, pēc skata lietuviešu vai poļu, negaršīgās desu šķēlītes, gurķis, mazā sulas paciņa un nektarīns (varbūt arī viena bulciņa vēl). Un ar to 18-19 gadīgam jaunietim ir jāiztur no pulksten 13 – 19 jeb sešas stundas.


Naktsmītnē skolēniem stingrais režīms, bet darbinieki izklaidējas uz nebēdu

Trūkst vārdu. Ko vēl piebilst par skolu – bija divi policisti, kuri mūs pieskatīja. Protams, tas ir labi, bet, ja skaita, ka viņi aizliedza vai apspieda pat tādas vienkāršas lietas kā dziedāšanu pie ģitāras ar aizbildināšanos, ka cilvēki guļ un pavāriem (šīs skolas studentiem) jāatpūšas, kamēr lielākā daļa no viņiem vazājās apkārt un, piedodiet, atvainojiet, dzerstijās, tad, kur ir kaut nedaudz taisnības. Ja kaut vienam mūsu dziedāšana (apmēram vienpadsmitos naktī) vai klusās čalas traucēja gulēt, mēs visi kā viens apklustu. Taču sūdzību nekādu nebija. Ko mēs no tā ieguvām – pāris simtus nogarlaikojušos, nonīkušus un bēdīgus jauniešus. Tikai retais no mūsu skolas varētu teikt, ka labi vakaros pavadīja laiku, varbūt tikai kāds bariņš kaut kur klusībā bija nolīduši uzspēlēt kārtis vai ko tamlīdzīgu. Publisks kauns Rīgas pārtikas ražotāju viduskolai.

Noslēguma koncerts – kaut kas nenormāls

Otrais milzīgais mīnuss šajos svētkos – ATTIEKSME un ORGANIZĀCIJA.

Attieksme pret zēniem šajos dziesmu svētkos bija visnotaļ slikta. Jāsāk uzreiz ar sēdvietām – katram korim bija jābūt piešķirtai vismaz rindai. Tā, protams, nebija, visi sēdēja, kur pagadījās. Meitenes nespiedās tā, kā viņām to vajadzēja darīt, un NEVIENĀ no mēģinājumiem nebija nedz skaidrības, kur sēdēt, nedz vai vispār būs kāda brīva vieta. Nepalīdzēja arī fakts, ka daudzām meitenēm vienkārši sagribējās sēdēt tur, kur pagadās. Zēnu rindas vidū tas bija kaut kāds apsurds, ka, būdams tenors, blakām piespiedies bass un otrā sānās tāv alts, kamēr garām lien vai kādu pakāpienu augstāk stāv soprāns un dzied tev ausī viņas meldiņu.

Vienā mēģinājumā vispār tenoru rindas vidū bija 7 meitenes, kuras nelikās traucētas tam, ka visapkārt ir ne viņu balss. Daudzas meitenes, protams, saka, ka saspiedās, un gan jau tā arī bija, bet, ja vēl joprojām dzirdu vārdus: "... nu mums tur bija brīvs, pat somu varēja nolikt," esmu bez vārdiem. Nezinu, kurš vai kas pie tā ir vainīgs. Organizēšana, nesamērīgais cilvēku skaits? Liekie cilvēki, kuri parādījās tikai uz noslēguma koncertu? Varbūt tomēr pietiekamā nesaspiešanās?

Runājot par noslēguma koncertu, tas bija kaut kas nenormāls – ja mēģinājumos bija viena vai divas rindas, kas Mežaparka estrādē stāvēja augšā arkās bez sēdvietām, tad finālkoncertā stāvēja līdz pat sienai, daudzi pat vienkārši atsēdēja kāpņutelpā vai gāja klausīties koncertu, jo nedz diriģentu, nedz ko citu aiz šīm stāvošajām rindām nebija iespējams redzēt. Sajūta bija tāda, ka, ja visi aizietu, tad neviens pat neliktos ne ziņas. Man par laimi nebija jāstāv pašā aizmugurē, bet atrados iespiests trepēs, kas nelikās tik slikti, vai ne. Taču tik jauki nebija – viss koncerts jāstāv kājās, jo uz trepēm bija saspiedušies nenormāli daudz civēku. Elpot nav ko, un, jā, mikrofons pat netvēra mūsu balsu skaņas. Runājot par skaņām, zēnu balsis – kur tās bija? Dzīvajā koncertā gandrīz 0% dzirdamas zēnu balsis. Ierakstā, maksimums, dažu vārdu, dažu teikumu akcenti, dažas solo partijas, bet, klausoties koncertu, var domāt, ka tur dzied tikai sievietes. Pat tādā dziesmā kā "Ai, bāliņi " (dziesma, ko dzied tikai 9.-12. klašu zēni) gandrīz tikpat skaļi skanēja sieviešu balsis, kuras pie sevis klusām dziedāja šo vīru spēcīgo (vismaz paredzēti spēcīgo) dziesmu. Vai tas ir normāli ? Protams, nezinu, kas pie tā bija vainīgs? Varbūt tas, ka lielākā daļa zēnu stāvēja arkā, kur mikrofonu, protams, nebija, vai uz trepēm, kur arī mikrofonu nebija. Varbūt vienkārši vajadzēja tos pagriezt skaļāk? Personīgi nezinu, bet zinu tikai to, ka mēs centāmies, dziedājām skaļi un no sirds – ikkatrs, kurš apkārt stāvēja, bet tāpat skaņa līdz skatītājiem neaizkļuva.

Nobeigumā varu pateikt tikai to, ka esmu vīlies ar šiem dziesmu svētkiem, tā vienotības un patriotisma sajūta arī bija tikai dažos brīžos svētku laikā. Varu teikt vēl ko, ja lielajos svētkos būs kaut nedaudz līdzības ar šiem svētkiem, tad tajos labāk nepiedalīšos. Dziesmai IR spēks, bet šeit to nejutu.