Pieaug interese par dabas vērtībām

Palielināt attēlu

Arvien populārākam kļūstot aktīvam un videi draudzīgam dzīves veidam, pieaug arī interese par kvalitatīvu un izzinošu atpūtu dabā. Kad domājam par iespaidīgiem mežiem, retiem augiem un specifiskiem biotopiem, galvenokārt prātā nāk attāli dabas nostūri, prom no cilvēku apdzīvotām teritorijām un lielceļiem, tomēr baudīt dabas savrupību un izzināt augu un dzīvnieku sugas iespējams arī tepat dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, kas no pilsētas atrodas vien pastaigas attālumā. 

Zilo kalnu nozīmīgākā dabas vērtības ir ģeomorfoloģiskie un ģeoloģiskie veidojumi osu grēdas, kas ir  Lielo Kangaru kalnu daļa. Tikpat nozīmīgi ir arī uz grēdām augušie priežu un meži ar specifisko biotopu un sugu sastāvu. Ogres Zilo kalnu dabas parkā aug vairāki aizsargājamie augi, piemēram, smiltāju esparsete un meža silpurene. Kopumā dabas parkā sastopamas astoņpadsmit augu, sešas putnu un vairākas kukaiņu aizsargājamās sugas.

Ērtākai dabas baudīšanai un atpūtai svaigā gaisā, Zilajos kalnos iekoptas 5 dabas takas, taču pastaigām var izmantot arī citas parka teritorijā esošas taciņas, vienlaikus atceroties par to, cik svarīgi ir saudzēt visu dzīvo, kas atrodas ap tām.  Veicinot izziņas procesu, parkā izvietoti informācijas stendi un izveidoti vairāki skatu laukumi, no kuriem paveras gleznainas ainavas un Latvijas dabas bagātības. 

Viena no dabas draugu un atpūtnieku iecienītākajām vietām dabas parkā ir teritorija ap Dubklanu ūdenskrātuvi. Ūdenskrātuve ir mākslīgi veidota – tā savulaik bija karjers, kam 2003. gadā beidza atsūknēt ūdeni rakšanas darbu veikšanai. Šobrīd teritorija iekopta tā, lai tajā būtu ērti un patīkami pavadīt laiku. Ap ūdenstilpni iekārtotas vairākas atpūtas vietas, sporta laukumi, skatu laukumi un  dažos posmos izveidotas kāpnes un taku segums, un uzlabots ceļš , kas ved gar ūdenskrātuvi. 

“Var teikt – Dubkalnu karjerā redzam gan vēsturi, gan ģeoloģiju, gan vidi, gan varam izglītot bērnus un pie reizes arī atpūsties. Kad vadam ekskursijas,  jauniešiem rādām, kā izskatās daļēji noraktā osu paugura profils netālu no Dubkalnu ūdenskrātuves – viss paugurs sastāv no grants. Pirms daudziem gadiem, ledājam kūstot, tas izveidojies pašreizējā izskatā: kilometriem gari, šauri un stāvi grants pauguri - osu grēdas,” stāsta Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra” direktore Ieva Kraukle.

Ūdenskrātuvē mīt gulbji, pīles un sastopam lielās gauras. Tāpat apkārt ūdenstilpnei ir plašs bebru alu tīkls, ūdenī dzīvo vairāku sugu zivis un vēži. Lai dzīvnieki un putni, kas ūdenskrātuvi un citas parka teritorijas izvēlējušies par savu mājvietu netiktu iztraucēti vai pat savainoti, atrodoties dabas parkā “Ogres Zilie kalni” ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi, kas atrodami mājaslapas www.zliekalni.lv sadaļā “Noteikumi”. 

Vērīgākie dabas draugi, pastaigas laikā, starp staltajām Zilo kalnu priedēm ieraudzīs arī citzemju kokus, kas dabīgos apstākļos šādos mežos nebūtu sastopami. Vietām dabas parkā atrodami arī  augļu koki, piemēram, saldais un skābais ķirsis, mājas ābele, ērkšķoga un ķiršveida plūme. Lai gan resursi ir nelieli, Zilajos kalnos aug arī meža zemenes, mellenes, brūklenes, dzērvenes un citas ogas, kā arī ēdamās sēnes. 

Dažādo sugu eksistence dabas parkā sniedz lielas iespējas cilvēku izglītošanai, sugu vērošanai, fotografēšanai un filmēšanai dabiskos apstākļos. Daudzviet pasaulē par populāru atpūtas veidu ir kļuvušas dabas fotosesijas, kā arī, putnu vērošana un „fotomedības”, kurām dabas parka “Ogres Zilie kalni” teritorija ir lieliski piemērota.