Mūžībā devusies Ogres Goda pilsone Ilga Rēdmane

Palielināt attēlu

Mūžības ceļā devusies Ogres Goda pilsone, Ogres literāri radošās apvienības "Sirdsdoma" dibinātāja un ilggadēja vadītāja ILGA RĒDMANE (30.07.1939. – 23.11.2020.).

Pirms sešiem gadiem Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā 18.novembrī Ilga Rēdmane saņēma Ogres novada pašvaldības augstāko apbalvojumu – Ogres Goda pilsoņa titulu, kas piešķirts par ieguldījumu Ogres novada kultūras dzīves attīstībā.
 
Ilgu Rēdmani daudzi jo daudzi ogrēnieši un apkaimes iedzīvotāji, kas savulaik mācījušies Ogres 1.vidusskolā, atceras kā bioloģijas skolotāju.
 
Pēc došanās pelnītā atpūtā bijusī skolotāja, vienmēr radusi aktīvi darboties, kādu laiku sevi veltīja mazbērnu audzināšanai, bet vēlāk ap sevi pulcēja cilvēkus, kuros, tāpat kā Ilgai, mita radošs gars un kuriem bija tuva dzeja. Tika izveidota Ogres literāri radošā apvienība "Sirdsdoma" – no dibināšanas 2005. gadā līdz 2019. gadam to vadīja Ilga Rēdmane. Visu laiku kopā – radošajos vakaros, dzejas kopkrājumu veidošanā, dažādos svētkos un pasākumos pilsētā, ik rudeni Dzejas dienās. "Dzīvē esmu atradusi aktivitātes, kas piepilda manas dienas. Tā ir dzeja," savā grāmatā "Dzimtas sāga" raksta Ilga Rēdmane.

Šī gada Dzejas dienas, kad "Sirdsdoma" svinēja savu 15 gadu radošā darba jubileju, Ilgai izrādījās pēdējās... Smagā slimība, ko Ilga stoiciski, neizrādot sāpes, vienmēr eleganta, ikdienā nesa uz saviem trauslajiem pleciem, tomēr izrādījās stiprāka par dzeju... Turpmāk Dzejas dienās uz saviem līdzcilvēkiem un radošajiem domubiedriem Ilga noraudzīsies no mākoņa maliņas.
 
Ilga Rēdmane dzimusi Balvu rajona Aizezeres ciemā, ģimenē auga trīs bērni – par Ilgu gadu vecākā Vija un pusotru gadu jaunākais Jānis. Ģimene piedzīvojusi kara nesto postu, bēgļu gaitas, smagos pēckara gadus, vecāku zaudēšanu.
 
Pēc mācībām Vīksnas pamatskolā, kur par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja mammas māsa, Ilgas izvēle bija kļūt par skolotāju, un meitene iestājās Valmieras pedagoģiskajā skolā.
 
Pēc pedagoģiskās skolas absolvēšanas 1958. gadā Ilga tika nosūtīta darbā uz Aizpures skolu par pionieru vadītāju, bet jau pēc pusgada pārcelta darbā uz Žīguru septiņgadīgo skolu.
 
Līdztekus darbam skolā Ilga Rēdmane neklātienē studēja Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, to absolvēja 1965. gadā, kļūstot par diplomētu bioloģijas skolotāju. 1966.gadā Ilga sāka pildīt direktora vietnieces mācību darbā pienākumus Žīguru astoņgadīgajā skolā, bet 1972.gadā tika iecelta par šīs skolas direktori. 1980.gadā I.Rēdmanes ģimene, kurā auga divas meitas, pārcēlās uz Jēkabpils rajonu, Ilga stājās Biržu internātpamatskolas direktores amatā, bet sapratusi, ka internātskola tomēr ir pārāk sarežģīts un smags darba lauks. Ģimenē tika nolemts meklēt darbu tuvāk Rīgai, un 1981.gadā Ilga Rēdmane sāka strādāt Ogres 1.vidusskolā par bioloģijas skolotāju, līdz 1997.gadā devās pelnītā atpūtā.
 
Dzeju Ilga sāka rakstīt, dzīvojot pie meitas Norvēģijā, bet nopietni dzejas rakstīšanai pievērsās pēc atgriešanās no Norvēģijas. Pirmā dzejoļu grāmata "Dvēseles muzejs" izdota 1999. gadā, gadu gaitā pirmajam dzejas krājumam piepulcējušies vēl 12, kā arī divas prozas grāmatas.
 
Bez dzejoļu rakstīšanas Ilga Rēdmane centās ceļot, allaž paplašināt savu redzesloku, redzēt, kā ļaudis citviet pasaulē dzīvo. Apceļotas Skandināvijas valstis, Francija, Anglija, Nīderlande, Austrija, Čehija, Itālija, Spānija. Diemžēl nepiepildījās Ilgas sapnis nokļūt Amerikā, lai gan tik stipra bija vēlēšanās nolikt rozes uz tēva kapa Itakā. "...zemi no mammītes kapa kopiņas ierušināšu tēva kapu kopiņā. Paņemšu tēva kapa smiltiņu, atvedīšu mammītei – tā savienošu abus atkal kopā," – šāda bija Ilgas vēlēšanās, bet ne visas vēlēšanās piepildās...
 
Ogres novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību Ilgas Rēdmanes meitām Ivetai un Ilonai un viņu ģimenēm; visdziļākā līdzjūtība literāri radošās apvienības "Sirdsdoma" dalībniekiem, ar kuriem Ilga kopā pavadījusi nozīmīgu dzīves posmu.