Lai parādītu balkonu slikto stāvokli Ogrē, ar dronu palīdzību izveidos digitālos maketus
Palielināt attēluLai gan dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka balkoni un lodžijas ir kopīpašums, līdzekļus to uzturēšanai iedzīvotāji atvēl nelabprāt, tā radot apdraudējumu ne tikai sev, bet apkārtējiem. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par situācijas nopietnību, Ogrē sākta māju digitālo maketu izveide, izmantojot dronu.
Ogrēniete Maija Bogdanova dzīvo 602. sērijas daudzdzīvokļu mājā. Viņai pieder dzīvoklis ar balkonu, bet kā pati saka – drošības labad to izmanto ļoti reti.
"Es šeit jau 16 gadus dzīvoju. Tad, kad es šeit atnācu, man jau teica, visi ir parakstījušies, ka balkoni ir avārijas stāvoklī, lietot nedrīkstat. Nu man visu laiku no tā augšējā drūp. Tad, kad es ienācu, tur bija gandrīz viss ciet, bet tas apmetums šo 16 gadu laikā iekrita manā balkonā," pastāstīja Bogdanova.
Uzņēmumā "Ogres namsaimnieks" norādīja, teju visās šīs sērijas daudzdzīvokļu mājās balkoni ir lielākā rūpe. Lai gan mājām ekspluatācijas termiņš pagarināts, balkoni savu laiku ir nokalpojuši.
"Ir precedenti Latvijā, kad šie te balkoni krīt. Tas ir nepieļaujami.Tās ir dzīvības. Cilvēku veselības. Ar to riskēt nedrīkst pilnīgi neviens," uzsvēra "Ogres namsaimnieka" valdes loceklis Kaspars Grīnbergs.
Tāpēc sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti sākts darbs pie māju digitālo maketu izveides, talkā ņemot dronu. Maketus būs iespēja apskatīties un iedziļināties tajās problēmās, kas ir konstatētas būvkonstrukcijā arī iedzīvotājiem.
"Viņu sauc par realitātes modelēšanu – veido datorā.Tagad to moderni sauc par digitālo dvīni, kas principā atspoguļo reālo objektu, kas ir dabā, ar visām viņa īpašībām datorā," pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Ints Lukss.
"Es domāju, ka šī bilde, viņa būs tik skaidra, ka iedzīvotājiem būs vieglāk apzināties, redzēt gan plaisas, gan savienojumu vietas būs redzamas. Kad iedzīvotājs redzēs bildi, viņam būs vieglāk uztvert," uzsvēra Grīnbergs.
Māju 3D modelēšana Latvijā pieejama kopš 2016. gada. Izmantota tā tiek, arī pētot kultūrvēsturisko ēku stāvokli un veicot ēku siltināšanu. Apsekojot mājas ar dronu, ir vēl viena iespēja, kā turpināt skaidrot iedzīvotājiem situācijas nopietnību ar balkonu tehnisko stāvokli. Līdz šim dzīvokļu īpašnieku pretestība bijusi liela, jo mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanā jāiegulda ievērojami finanšu līdzekļi.
"Šī problēma būs jārisina viennozīmīgi. Līdzekļi būs jāatrod.Tas finansētājs galvenokārt ir māja. Tās ir iemaksas remontuzkrājumu fondā. Fonda veidošana," sacīja Grīnbergs.
Risinājumi ir vairāki – balkonu demontāža, franču balkonu izveide vai platformu atjaunošana. "Ogres namsaimnieks" uzsver – kāds no tiem iedzīvotājiem būs jāpieņem.
Video šeit:
2020. gada 24. septembrī, 19:09, Aktualitātes
lsm
Jaunākie komentāri
Man nav balkona, bet izrādās, ka varu izmantot kaimiņa, jo par to būs jāmaksā arī man.
Vācijā līdzīgām mājām rekonstruējot siltinot uzveido varenas ārēju metāla konstrukciju terases katram sanāk vismaz 10-15m2 terase.. ārpuse pie dzīvokļa.. Attiecīgi dzīvokļa cena ievērojami pieaug..sevišķi pirmajos un augšējos stāvos..
Balkoni tiek iekļauti kā kopīpašums vairāku apsvērumu dēļ, arī drošības. Kopīpašums arī skaitās visas ekas nesošās sienas. Praktiski visas lietas, kas var iespaidot ēkas drošību un vizuālo tēlu. Tas atrisina arī jautājumus par balkonu apakšām, savādāk tā piederētu apakšējā dzīvokļa īpašniekam un nevis tam kuram ir balkons. Bet nu šeit Ogres Namsaimniekam būtu jānokaunās... Varbūt kļūdos, bet tak tiek veidots uzkrājums ēku remontiem? Bet kur tad ir tie remonti? Un ja ar to nepietiek, tad kur ir piedāvājumi balkonus likvidēt vai kredītam un sakārtošanai?