Sagaidot Mazās Juglas kaujas 103. gadadienu, skolēni dodas militāri patriotiskā pārgājienā 

Vairāk attēlu galerijā

3.septembrī Ogres Zilajos kalnos norisinājās militāri patriotiskās audzināšanas  pārgājiens, kurā piedalījās teju 1000 Ogres un Ikšķiles novadu izglītības iestāžu 4-6.klašu skolēnu.

Gadskārtējo militāri patriotiskās audzināšanas pārgājienu rīko Ikšķiles un Ogres pašvaldības, Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra" un biedrība "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola". 

Pārgājiena mērķis ir izkopt savu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt vēsturi un izrādīt cieņu karavīriem, kuri cīnījās, krita un izdzīvoja. 

Tradicionāli abu novadu izglītības iestāžu gājiena dalībnieki satiekas pie Dubkalnu karjera ūdenskrātuves. 

Svinīgajā pasākuma ceremonijā skolēnus uzrunāja Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību vadība,  Zemessardzes 54.inženiertehniskais bataljona komandieris, pulkvežleitnants Ainārs Rauza, kapelāns Ivars Babris. Muzikālo priekšnesumu sniedza Ogres 1.vidusskolas zēnu vokālais ansamblis (vadītāja Gunta Goiževska, koncertmeistare Gunta Trasune).

"Mēs esam sapulcējušies, lai godinātu Juglas kaujas cīnītājus. Vēl nebija dzimusi Latvijas valsts, bet šajās kaujās dzima latviskais gars. Tāds gars, kas izcīnīja mums savu valsti. Mūsu vectēvi ir mācījušies krievu, vācu valodā, atradušies citu valstu jūgā. Viņi zināja, ko nozīmē brīvība, un kādu cenu par to jāsamaksā. Viņi krita par mūsu Latviju, lai mēs mācītos skolā latviešu valodā, koptu savu kultūru un mums būtu sava valsts. Katrai nākamajai paaudzei mums jānodod tāda valsts, par kādu viņi cīnījās. Mīliet un cieniet šo valsti!" skolēnus aicināja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Arī kapelāns I.Babris, atgādinot Bībelē rakstīto, uzsvēra, ka uzvaru kaujās biežāk nodrošina cīnītāju gara spēks, nevis iespaidīgs bruņojums.

Latvijas vēsturē Juglas kaujas uzskatāmas par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. 1917.gada 1.septembrī Austrumu frontes Daugavas sektorā sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gadu laikā ar mērķi ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5.Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku.

Zemessardzes 54.inženiertehniskais bataljona komandieris, pulkvežleitnants Ainārs Rauza atgādināja, ka Juglas kaujās latvieši vēl cīnījās zem citas valsts karogiem, bet jau tad pierādīja, ka latviešu karavīriem var uzticēties un ka viņi ir vērā ņemams spēks. Arī tagad, piedaloties dažādās starptautiskās operācijās, Latvijas karavīri vienmēr izpelnījušies sabiedroto atzinību. "Uz mūsu karavīriem var paļauties, viņi ir gatavi aizstāvēt savu valsti un atdod par Latviju dārgāko, kas viņiem ir – dzīvību," sacīja A.Rauza. 

Ar gandarījumu A.Rauza pavēstīja, ka zemessardzei nolēmuši pievienoties deviņi jauni zemessargi, lai mūsu valsts vienmēr būtu brīva un neatkarīga. Klātesošajiem bija iespēja vērot, kā jaunie zemessargi nodod zvērestu. Savukārt jaunieši var iestāties jaunsardzē, tā vairojot patriotismu un būt noderīgi savai valstij.

Pasākuma laikā izvērstajā Rekrutēšanas punktā skolēni varēja iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par profesionālo dienestu un dienestu Zemessardzē, saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem un piedalīties dažādās aktivitātēs. 

Militāri patriotiskā pārgājiena norisi jau tradicionāli atbalsta Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, nodrošinot vairākus aktivitāšu stendus, lauka virtuvi ar siltām pusdienām un tēju skolēniem, kā arī militārās tehnikas demonstrēšanu, bataljona rotu ekipējuma prezentāciju. Tāpat pasākumā piedalījās arī Gaisa spēki un Militārā policija. 

Pārgājiena laikā skolēni kopīgi vāca dažādus dabas materiālus- čiekurus, koku sprunguļus, nokritušas krāsainas lapas,  sūnas un ķērpjus, no kuriem vēlāk tika izveidota Latvijas karte.