Ogres novada pašvaldības pieredze kalpos par piemēru sociālās uzņēmējdarbības attīstībā 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres novada pašvaldība kopā ar Rēzeknes un Līvānu novadiem iesaistījusies vienotā projektā par sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.

Ņemot vērā līdzšinējās Ogres novada pašvaldības īstenotās aktivitātes sociālās uzņēmējdarbības attīstībā Ogres novadā un izrādīto iniciatīvu šī jautājuma iedzīvināšanai un attīstīšanai Latvijā kopumā, Ogres novada pašvaldība uzaicināta piedalīties  projektā "Building Resilience and Cooperation: Social Entrepreneurship for Stronger Communities in Latvia", ko īsteno biedrība "Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija" sadarbībā ar Britu padomi Latvijā.

Lai ar pašvaldības vadību un speciālistiem pārrunātu projekta norisi un turpmākos darbus, 5.augustā Ogres novada pašvaldībā bija ieradusies Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes locekle un domnīcas "Providus" pētniece Agnese Frīdenberga un Britu Padomes Latvijā pārstāve Maija Kurte.

"Ogres novads ir viens no pirmajiem Latvijā, kas publiski ir paudis gatavību par sociālās uzņēmējdarbības attīstību sistēmiskā veidā. Esam šeit kopā ar kolēģiem, lai palīdzētu un domātu, kā to vislabāk izdarīt, un pēc pusgada vai gada redzētu rezultātus," sacīja M.Ūlande.

Gandarījumu par Ogres novada pašvaldības iniciatīvu un iesaistīšanos projektā pauda M.Kurte: "Lielbritānijā jau ir ilgstoša pieredze sociālajā uzņēmējdarbībā, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības attīstībā. Pārņemot šo pieredzi un ieviešot to Latvijas situācijā, pievienojot savu radošo redzējumu, esam pārliecināti  ka Ogres novada pašvaldība būs ļoti labs piemērs parādīt pārējām pašvaldībām, kā to darīt." 

A.Frīdenberga, uzrunājot tikšanās dalībniekus, uzsvēra: "Ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā ir pilnīgi skaidrs, ka valsts vai pašvaldība pati ar problēmām netiek galā. Lai arī cik bagāta valsts būtu, tai nekad nepietiks līdzekļu visām vajadzībām. Nevalstiskās organizācijas un sociālie uzņēmumi ir vēl viens rīks, kā nākt palīgā valstij un pašvaldībai risināt šīs pašvaldībai svarīgās problēmas. Mūsu kopējais projekts ir mērķēts palīdzēt pašvaldībām uzsākt šīs sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, attīstīt tās un kopīgiem spēkiem radīt jēgpilnus risinājumus sociāliem izaicinājumiem. Es ceru, ka tas izdosies un prieks, ka jūs esat pirmie."

Ogres novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kas izsludināja konkursu telpu Brīvības ielā 18, Ogrē, nodošanai bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam. Atkārtota konkursa rezultātā, jo pirmajā konkursā neviens pretendents nepieteicās, bezatlīdzības telpu nomas lietošanas tiesības ieguva SIA “BĻODA.LV”, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi telpu nodošanas līgumu, un kopš 2019.gada decembra sākuma ēkā darbojas kafejnīca "Pie Zelta liepas", kurā nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām.

Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale akcentāja, ka pozitīvi ir tas, ka jau sākumā iezīmējas problēmas ar mērķi, ka projekta beigās uz tām būs rastas atbildes – likumos un normatīvajos aktos būs nostiprināti risinājumi un iestrādāts atbalsts pārējām pašvaldībām. 

"Šobrīd visbūtiskākais jautājums, cik mūsu uzņēmēji ir gatavi veidot sociālos uzņēmumus un kā viņi pratīs iesaistīt darbiniekus, kuriem ir īpašās vajadzības. Problēma ir tā, ka uzņēmējs no darbā pieņemtā darbinieka vēlas sagaidīt sev vēlamo rezultātu, bet šajā gadījumā rezultāts var neatbilst tam, ko uzņēmējs ieplānojis," norādīja Ogres novada domes Sociālo un veselības lietu komitejas priekšsēdētājs Māris Siliņš. "Uzņēmēju sagatavošana –  tas ir uzdevums, ar kuru būtu jāuzsāk sociālo uzņēmumu veidošanas darbu." 

M.Siliņa aktualizētajai problēmai pievienojas arī Ogres novada Sociālā dienesta Dienas centra "Saime" pārstāve Zanda Vītola, kura ikdienā strādā ar sociālo mērķgrupu, uz kuriem vistiešākajā veidā varētu attiekties šī projekta rezultāts.

"Uzņēmējs, kurš kļūst par šo sociālo uzņēmēju, nesaprot, ka cilvēkam ar invaliditāti vajadzīga īpaša pieeja, lēnāks temps, ilgāks laiks, lai viņš saprastu. Dibinoties jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem, uzņēmējiem jāstāsta par darbu ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem dažkārt ir grūti uztvert elementāras lietas, kas mums, pārējiem, šķiet pašsaprotamas," uzsvēra Z.Vītola. "Šiem cilvēkiem vajadzīgs daudz lielāks atbalsts. Diemžēl ikdienā, esot ar šiem cilvēkiem kopā, var teikt, ka daļa sabiedrības viņus nepieņem, viņi ir izstumti." Z.Vītola atzīst, ka pēdējo gadu laikā sabiedrības attieksme uzlabojusies, taču vēl aizvien daudz darāmā.

Sociālā uzņēmējdarbība tiek veidota ar mērķi ne tikai, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, bet arī citas sociālās grupas, tostarp ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus, kuri atgriezušies no ieslodzījuma vietām, norādīja D.Bārbale. Ogres novada pašvaldība jau sadarbojas ar Valsts probācijas dienestu, jo tās pienākums ir atrast darbu šī dienesta klientiem.

Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska informēja, ka arī to novadu, kuri pievienosies Ogrei pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas,  pašvaldības un attīstības plānošanas speciālisti izteikuši viennozīmīgu atbalstu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai jaunveidojamā novadā, kas nozīmē, ka veiksmīgi uzsāktā dalība projektā turpināsies.