Ogrē piemin 1941.gada 14.jūnija represiju upurus 

Vairāk attēlu galerijā

Ogrē, Represēto pieminas vietā Meža prospektā, norisinājās komunistiskā genocīda upuru atceres brīdis, lai godinātu 1941.gada 14.jūnijā masu deportācijā cietušos.

Kā simbolizējot tā laika traģiskos notikumus, kad vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju vilcienu vagonos tika izvesti uz Sibīriju, tajā skaitā arī no Ogres dzelzceļa stacijas, sākoties atceres brīdim, pa sliedēm smagnēji aizdunēja garāmbraucošais kravas vilciens.

Pēc Latvijas valsts himnas atskaņošanas klātesošos uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

"Cilvēkus aizveda svešumā, lai izsistu tautai pamatu zem kājām. Tā bija labākā tautas daļa, kas uzturēja latvisko apziņu un uz kuras balstījās tautsaimniecība. Ogres novada Mazozolu pagastā varam redzēt kādreizējās lielsaimnieku mājas, kas laika gaitā pārvērtušās par graustiem. Mēs vēl joprojām neesam nostājušies uz kājām, jo divi pasaules kari un deportācijas atstājušas pietiekami lielas rētas," sacīja E.Helmanis. "Taču mēs neesam bāreņu tauta, mums ir sava valsts, sava valoda. Mēs redzam, kā daudzas tautas pasaulē cīnās par to. Mums tas viss ir, bet mums dažkārt pietrūkst vienotības. Mēs bieži vien kašķējamies savā starpā, dalāmies politiskajos spēkos, aprunājam viens otru. Mums jāiemācās vienoties par kopīgām vērtībām, būt vienotiem. Ja mēs paliksim vienoti, tad mūs vairs neviens nesašķels. Vairāk jācenšas koncentrēties kopīgam darbam, citiem palīdzēt un pasniegt roku. Pats galvenais – saglabāt tautas atmiņu. Lasot Piemiņas vietā uz plāksnēm represēto vārdus un uzvārdus, kuri palika svešumā, tā ir tautas atmiņa, ko mēs nesam sevī."

E.Helmanis aicināja ar klusuma brīdi godināt represijās bojā gājušos. 1941.gada represijās gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku.

Pie saviem likteņbiedriem vērsās Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Būmanis: "Labdien, mīļie sibīrieši! No 1941.gadā deportētajiem es šeit redzu tikai vienu, visi pārējie mēs esam no 1949.gada izvestajiem. Neviena cita sērga mūsu tautai nav nodarījusi tik ļaunuma, kā sarkanā sērga, kas Latvijā sākās 1940.gada 16.jūnijā. Pirms tam katrs Latvijas zemes stūrītis, protams, ne bez smaga darba bija sakopts, bet noziedznieku vara to cilvēkiem atņēma. Upuru vārdi, kas iegravēti šajās plāksnēs ir atgādinājums visām paaudzēm par nodarīto pret latviešu tautu. Mūsu pienākums viņus vienmēr atcerēties."

E.Būmanis izteica cerību, ka jaunā Administratīvi teritoriālā reforma, kas nupat pieņemta Saeimā, būs viens no soļiem, kas palīdzēs sakārtot Latviju un mums visiem klāsies labāk.

Atceres brīža dalībnieki nolika ziedus pie Piemiņas akmens.