Juris Pūce: "Ogres novada iniciatīvu vērtēju ļoti pozitīvi"

Vairāk attēlu galerijā

Saeima otrdien, 26. maijā, sāka skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu trešajā, galīgajā lasījumā. Likumprojekts paredz, ka nākamā gada jūnijā līdzšinējo 119 vietā būs vairs tikai 42 pašvaldības.Ogres novads, kuru plānots izveidot kādreizējā Ogres rajona robežās, apvienojot Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu, varētu būt lielākais Latvijā ar 57.8 tūkstošiem iedzīvotāju.

Lai gan deputātiem pēdējā lasījumā jāizskata vēl vairākus strīdīgus jautājumus par novadu aprisēm, Ogres novada pašvaldība 14.maija domes sēdē pieņēma lēmumu uzsākt darbu  pie jaunā Ogres novada struktūras projekta izstrādes. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sarunā ar "OVV" atzina, ka, ņemot vērā lielo darba apjomu, šāds solis nebūt nav pāragrs, bet gluži pretēji – vērtējams pozitīvi.

Darbu uzsākot jau šobrīd, būs mazāk neskaidrību 

"Pārmaiņas notiks, reforma būs, to šobrīd jau skata Saeimā trešajā lasījumā un visas pazīmes liecina, ka likumprojektu pieņems. Jo ātrāk pašvaldību pārstāvji, domju priekšsēdētāji to apzināsies, jo ātrāk viņi var sākt strādāt savu novadu iedzīvotāju interesēs, vienojoties par to, kā izveidot administratīvo struktūru, kāda būs  pakalpojumu struktūra, ko jaunais novads piedāvās. Jo ātrāk novadu eksperti, atbildīgie darbinieki sanāks kopā, izskatot dažādus risinājumus, jo vieglāk būs nākamajai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Nebūs pārejas perioda, nebūs neskaidrību vai arī šis periods būs ļoti īss. Ogres novada iniciatīvu, uzsākot darbu pie jaunā Ogres novada struktūras projekta izstrādes jau šobrīd, vērtēju ļoti pozitīvi," saka J.Pūce. 

Neiesaistoties kopējā darbā var ciest iedzīvotāju intereses

"OVV"jau rakstīja, ka triju kaimiņu novadu – Ķeguma, Lielvārdes un Ogres pašvaldību domju priekšsēdētāji – Raivis Uzuls, Santa Ločmele un Egils Helmanis jau ir tikušies, lai pārrunātu sadarbību, kopīgi strādājot pie jaunā Ogres novada struktūras projekta izstrādes, bet Ikšķiles novada domes vadība, lai gan aicināta,   šajā procesā nepiedalās. Jautāts, kā tas nākotnē varētu ietekmēt Ikšķiles novada iedzīvotāju intereses, ministrs norāda, ka tā ir Ikšķiles novada domes deputātu atbildība. 

"Viņiem, protams, ir visas tiesības uz savu viedokli par to, kādai tad būtu jābūt labākai reformai, no otras puses, viņi – katrs domes deputāts  tāpat kā es, ir valsts amatpersona un kopīgi mēs visi esam atbildīgi par to, lai valsts attīstība notiktu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Jo vēlāk Ikšķiles novads iesitīsies darba procesā, kas skar jaunā novada veidošanu, jo viņu iedzīvotāju intereses topošajā projektā būs mazāk pārstāvētas, nebūs pietiekami izvērtētas un izanalizētas, kas ir nepieciešams šādu projektu sagatavošanā un tas  viss galu galā nāks par sliktu Ikšķiles novada iedzīvotājiem. Ceru, ka Ikšķiles novada domes deputāti nedomā, ka viņiem būtu jārīkojas pretēji sava novada iedzīvotāju interesēm," saka J.Pūce. 

Jābūt atbildīgiem gan pret iedzīvotājiem, gan valsti 

Iedzīvotāju aptaujā, ko Ikšķiles novada pašvaldība pagājušā gada maijā organizēja, pamatojoties uz atsevišķu domes lēmumu, piedalījās 3299 Ikšķiles novadā deklarētie iedzīvotāji, kas ir tikai aptuveni trešdaļa no visām novadā deklarētajām personām. Tobrīd 98,45 procenti aptaujas dalībnieku atbalstīja Ikšķiles novada kā patstāvīgas Latvijas Republikas administratīvo teritorijas saglabāšanu.  

"Cilvēki drīkst paust viedokli, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, bet jautājums ir cits – iedzīvotāju viedoklis par to kāds būtu optimāls Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iedalījums var atšķirties no gala lēmuma. Tā tas dzīvē notiek. Jautājums ir, kā šajā situācijā rīkojas novada domes deputāti. Viņu uzdevums ir pieņemt lēmumus savu iedzīvotāju interesēs. Ja, piemēram, Saeima pieņēmusi lēmumu, kas paredz vienotas administratīvi teritoriālas vienības veidošanu ar Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadu, tādā gadījumā Ikšķiles novada domes deputātiem jau laikus būtu jārīkojas savu iedzīvotāju interesēs, lai viņi saņemtu atbilstošus pakalpojumus. Lēmums beigu beigās būs un novada domes deputātu atbildība un uzdevums ir to ieviest dzīvē. Tas nozīmē arī strādāt kopā ar pārējo trīs novadu domju deputātiem, lai izveidotu tādu jaunā novada administratīvo un pakalpojumu struktūru, uzņēmējdarbības vides atbalsta struktūru, kas atbilstu jaunā novada iedzīvotāju un valsts interesēm. Mēs visi kopā kā valsts amatpersonas strādājam Latvijas valsts laba un tā ir arī  deputātu atbildība,"norāda ministrs.

Ogrei piešķirts valstspilsētas statuss 

Saeima turpinās skatīt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojektu, kasnoteic, arī to,  ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus noteiks likumprojekta pielikumā. Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas.  Atbilstoši likumā noteiktajam valstspilsētas statuss  piešķirts 10 pilsētām, Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu valstspilsētas statusu piešķirts arī Ogres pilsētai, kura būs ne vien valstspilsēta, bet arī Ogres novada pašvaldības centrs. Valstspilsēdas statuss vēl piešķirts arī Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis ir gandarīts par šo lēmumu un atzīst, ka tas bijis tikai loģisks, jo tādā veidā tiek novērsti vēsturiski robi. "Valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas piedalīties projektos, saņemt lielāku valsts finansējumu, kas būs būtiski visam jaunajam novadam," saka E.Helmanis. 

Lai nākamgad reforma stātos spēkā, un pašvaldību vēlēšanas notiktu jau pēc jaunā pašvaldību modeļa, ATR likums jāpieņem līdz Jāņiem. Reformas virzītāji uzskata, ka tas nav obligāti, bet būtu labi dot pašvaldībām laiku sagatavoties izmaiņām.

Dzintra Dzene, OVV

Foto no "OVV" arhīva