Ogres uzņēmēji, skandinot katlus, atgādina politiķiem par dotajiem solījumiem samazināt pievienotās vērtības nodokli 

Vairāk attēlu galerijā

Ar saukli "Solīts katlā nekrīt!" Latvijas Restorānu biedrība sākusi "Katlu revolūciju", kuras mērķis ir ne vien panākt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu nozarei, bet arī atgādināt par politiķu neizpildītajiem solījumiem arī citu profesiju pārstāvjiem.

Otrdien arī Ogres sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki un darbinieki iesaistījās Latvijas Restorānu biedrības organizētajā akcijā, kas ik vakaru turpināsies nedēļas garumā.

Lai atbalstītu uzņēmējus, kas darbojas sabiedriskās ēdināšanas jomā, akcijā piedalījās restorānu un kafejnīcu īpašnieki, kuru uzņēmumi atrodas Brīvības ielā vai tās tuvumā. Burgeru restorāna "Ostreet", kafejnīcas-bāra "Ogres Ezītis miglā", restorāna "PaPaSushi", restorāna-kafejnīcas "Policijas Akadēmija’98" un "M.Pūre" restorāna un "M.Pūre" beķerejas pārstāvji, solidarizējoties ar uzņēmējiem visā Latvijā, tieši pulksten sešos vakarā Brīvības ielā sāka skandināt tukšus katlus.

"Šodien nākam uz ielas ar tukšiem katliem, jo nav ko ēdināt – tūristi nebrauc, arī vietējie iedzīvotāji ļoti piesardzīgi. Cilvēki taupa, jo māc bažas par turpmāko finansiālo situāciju. Mainās arī ēšanas paradumi, jo izvēlas lētāko, nevis labāko," atklāj "M.Pūre" restorāna un "M.Pūre" beķerejas īpašniece Iveta Zāģere.

I.Zāģere akcijas dalībniekus cienāja ar soļanku. Tā esot zupa, ko vāra no produktiem, kas palikuši pāri. "Arī mēs, uzņēmēji, pašreizējā situācijā cenšamies sasniegt maksimāli daudz no nekā," klāsta restorāna un beķerejas "M.Pūre" īpašniece. "Akcija "Katlu revolūcija" tiek rīkota, lai pievērstu uzmanību politiķu solījumiem, kas netiek pildīti, par to, ka ēdinātāju katli ir tukši. Problēmas sabiedriskās ēdināšanas nozarē nav radušās tikai šajā situācijā, tās samilzušas jau ilgāku laiku. Krīze tām ir tikai pielikusi punktu. Ēdināšanas nozarē ir ļoti liels īpatsvars ar nodarbinātajiem. Mēs par viņiem maksājam nodokļus, tāpēc mums ļoti grūti samaksāt PVN, ko mēs maksājam no katra eiro, kas ir ietirgots."

I.Zāģere atzīst, ka Covid-19 krīzes pirmajā  mēnesī noskaņojums bijis visai pesimistisks, raisot pat domas par uzņēmuma aizvēršanu. Arī šobrīd situācija tikai nedaudz uzlabojusies. 

SIA "Avotu Ezītis" līdzīpašnieks Daumants Pabrieža stāsta, ka, sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, no sešām kafejnīcām "Ezītis miglā" turpināja darboties tikai viena, un tikai tagad pamazām veras vaļā pārējās. "Mēs esam krīzes vistiešāk skartā industrija, un gribam pievērst sabiedrības un politiķu uzmanību, ka mums klājas ļoti grūti. Tāpēc gaidām atbalstu no valsts. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir milzīgs nodokļu slogs. Pārējā Eiropā to jau sen sapratuši, un 19 valstīs no 28 viesmīlības nozarei ir piemērots pazeminātais PVN. Ja ēdināšana Latvijā ir luksus prece, tad mēs neejam pareizā virzienā," norāda D.Pabrieža.

Rolands Millers, restorāna "PaPaSushi" pārstāvis, piebilst: "Attiecībā par pievienotās vērtības nodokli, man ir ar ko salīdzināt, proti, viesnīcu biznesu, kur PVN ir 15% ziemas periodā, kad apgrozījums Latvijā ir ļoti zems. Tas palīdz šajā laikā izdzīvot, nesakrāt nodokļu parādus un veiksmīgi nokārtot visus maksājumus. Ēdinātāji krīzes situācijā lūdza uz gadu samazināt PVN par 5%, bet politiķi to neuzskatīja par vajadzīgu. Tāpēc mēs tagad uzstājam uz to, lai viņi pilda pirms pāris gadiem doto solījumu – samazināt PVN no 21% uz 12%. Ja akcija nenesīs gaidīto rezultātu, pieprasīsim finanšu ministra demisiju."

"Mēs mēģinām šo "Katlu revolūciju" īstenot ar cerību, ka valdība mūs sadzirdēs," teic burgeru restorāna "Ostreet" īpašnieks Rolands Rudzāts.

Atbalstīt akcijas dalībniekus bija ieradies arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. "Daudzi no šiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir ģimenes uzņēmumi. Tā ir pievienotā vērtība, ka ģimenei ir savs uzņēmums, jo šī ģimene nes labumu visai sabiedrībai. Ja ģimenes spēs izdzīvot savā valstī un savā pilsētā, tad mums visiem klāsies labi," uzsver E.Helmanis.