Satiksmes dalībniekiem jāciena vienam otru!

Palielināt attēlu

Līdz ar siltāka laika iestāšanos, pieaug ielās un uz ceļiem sastopamo velosipēdistu skaits, kas neapšaubāmi nāk par labu videi, samazina satiksmes sastrēgumus un uzlabo pašu braucēju vispārējo veselības stāvokli.

Tomēr diemžēl pieaug arī negadījumu skaits, kurā visvairāk cieš tieši riteņbraucēji. Viens no iemesliem ir cieņpilnu savstarpējo attiecību ar citiem satiksmes dalībniekiem trūkums. 

Šobrīd velosipēdi izcīnījuši godpilnu un stabilu satiksmes dalībnieka vietu. Ielās tiek iekārtoti arvien jauni veloceliņi, teju pie katra veikala izveidotas velosipēdu novietnes. Arī Ogres pilsētas infrastruktūra top aizvien draudzīgāka šiem transportlīdzekļiem un to vadītājiem. Pilsētā ir izbūvēti veloceliņi Rīgas ielā, Brīvības ielā, Mālkalnes prospektā, no Ogres uz Ciemupi gar autoceļu Rīga-Daugavpils un citur. Tomēr jāatzīmē, ka kopējā pilsētas infrastruktūra ir plānota un veidota laikā, kad automašīnu plūsma nebija tik liela. Daudzās vietās centrālo ielu un pievedceļu krustojumi ir nepārredzami. Veidojas situācijas, kad transportlīdzekļa vadītājs aiz pagrieziena neredz velobraucēju, savukārt riteņbraucējs uzskata veloceliņu par priekšrocības zīmi un pirms pievedceļiem nesamazina ātrumu, līdz ar to sadursme bieži vien ir neizbēgama. Visizteiktāk šī problēma ir jūtama uz veloceliņa Brīvības ielā, kur no privātmāju rajoniem ir vairāki izbraucamie ceļi uz Brīvības ielu.  

Pašlaik pašvaldība apseko krustojumus, kur veidojas bīstamas situācijas. Vairākās vietās paredzēts izvietot papildu brīdinājuma zīmes un spoguļus, taču jāsaprot, ka visos krustojumos to nav iespējams izdarīt. Lai izvairītos no sadursmēm un konfliktiem, transportlīdzekļu vadītājiem un velobraucējiem jāciena vienam otru, kā arī vērtīgi atcerēties Ceļu satiksmes noteikumus. 

Velosipēdu vadītāju atrašanās ceļu satiksmē:

jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai;

ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts - braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai vai braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem. 

Riteņbraucējiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību 

Ja braukšanai izmantota ietve, tad vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Jāatceras - vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu vadītājiem jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu. 

Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekš­roka. 

Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa gājēju pārejām. Pirms uzsākt brauktuves šķērsošanu velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Pa gājēju pārejām velosipēdu vadītāji drīkst braukt pāri, bet tikai drošā ātrumā - vienā ātrumā ar gājējiem (apmēram 4-5 km/h).  

Apdzenot vai apsteidzot citu velosipēdistu, jau iepriekš jāsamazina ātrums, tādejādi velobraucējs varēs ātrāk noreaģēt un ļaut veikt manevru. 

Laicīgi jābrīdina par manevriem un jāievēro distance

Šis ir viens no izplatītākajiem potenciālās sadursmes iemesliem – autovadītājs vēlas nogriezties, strauji bremzē un tikai tad brīdina pārējos satiksmes dalībniekus ar pagrieziena rādīšanu, bet aizmugurē esošais velobraucējs laikus nenoreaģē un turpina kustību taisni. Vai tieši otrādi - velobraucējam ar žestiem nav norādījis vēlmi nogriezties un pārliecinājies, ka autovadītājs viņa nodomu ir pamanījis. Tāpēc īpaši jāpiedomā pie tā, lai abi šie satiksmes dalībnieki brīdinātu viens otru par gaidāmajiem manevriem, tādejādi ļaujot citiem laicīgi pārkārtoties un turpināt drošu virzību. 

Svarīga ir droša attāluma ievērošana - jo lielāka distance ir starp velobraucēju un autovadītāju, jo drošāk var veikt velobraucēja apsteigšanu, nebaidoties, ka velobraucējs negaidīti mainīs trajektoriju, mēģinot apbraukt kādu šķērsli, kas, ņemot vērā ceļu stāvokli, var negaidīti rasties ceļā. 

Pilsētas apstākļos būtu vienmēr jāievēro vismaz metra, pusotra metra distance, bet ārpus apdzīvotām vietām tai ieteicams būt vēl lielākai. Ja velobraucējs pamana, ka intervāls ir pārlieku mazs, tad arī paša interesēs ir to palielināt, pēc iespējas pietuvojoties nomalei vai uz laiku apstājoties drošā zonā. 

Būt pamanāmam

Jo vairāk spilgtu aksesuāru ir velobraucēja arsenālā, jo pamanāmāks viņš ir citiem satiksmes dalībniekiem. Spilgts apģērbs, atstarojoši elementi, drošības sargi un ķivere – tas viss ir velobraucēja drošības pamatā. Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei!

Gan autobraucējam, gan velobraucējam vienmēr jārūpējas par to, lai viņu transportlīdzeklis būtu tehniskā kārtībā, jo šķietami sīkas nepilnības var izraisīt nepatīkamas sekas. 

Velobraucējs tieši tāpat kā gājējs arī ir ļoti neaizsargāts! Pārgalvība, neapdomība, satiksmes noteikumu nezināšana vai neievērošana var kļūt bīstama visiem satiksmes dalībniekiem!