Mazie ūdenskritumi – asie un skaistie straumes ritumi...

Vairāk attēlu galerijā

Šobrīd attālinātajā dzīvesveida situācijā vienatnē vai duetā nav aizliegts tuvoties nomaļiem dabas stūriem, svaigā gaisā, tīrā vidē uzlādēt mazliet apjukušās, nosēdušās miesas un gara baterijas.

Lūk, dažas idejas!

Gleznainais Glāžšķūņa ūdenskritums

Galvaspilsētai tuvs, bet maz zināms dabas apskates objekts ir blakus Ogres upei esošais Glāžšķūņa ūdenskritums akmeņainā sazobē ar trim gleznainām kaskādēm, kas visnotaļ ainaviskā spozmē izvietojušās mazā graviņā uz nelielas Ogres labā krasta pietekas. Pavasarī tas ir īpaši izteiksmīgs – apmēram 1,3 metrus augsts un 1 – 2 m plats – atkarībā no ūdens daudzuma. Visapkārt zied zilās un baltās vizbulītes.

Ūdenskritums meklējams ceļa posmā Glāžšķūnis – Ogresgals, brauktuves kreisajā pusē. Jāierauga pirmā ceļa caurteka, kas izbūvēta pietekai, uz kuras arī atrodas kaskāde. Pār augšējo ūdenskritumu ūdens nolīst, nevis krīt pa skaistām dolomīta pakāpēm. Nedaudz lejpus ir neliels, mazāk izteikts ūdenskritums, un nobeigumā, pirms pašas ietekas Ogres upē, kur vērojams mazāks ūdens daudzums, var saskatīt vēl dažas kāpnes.

Brāžu krāces, biotops un Akmeņupīte

Ģeoloģisko dabas pieminekli veido Ogres senlejā esošās apjomīgās Brāžu krāces Ogres upē un nelielās, bet ļoti stāvās krāces Ogres labā krasta pietekā Akmeņupītē (Veģerupītē). Krāces Ogres upē pastāv, pateicoties ievērojamam upes garenprofila kritumam konkrētajā posmā, kā arī upes gultnē esošajiem laukakmeņiem.

Ogres senlejas posms ar laukakmeņu sakopojumiem radies Ogres senlejas un ielejas veidošanās procesā – kvartāra periodā – Latvijas apledojuma noslēgumā un pēcledus laikmetā.

Brāžu krāces stiepjas gandrīz 4 km garumā, mērot pa upes gultni, bet augstāk un lejāk arī sastopamas krāces un straujteces. Akmeņupītes krāces ir 100 m garš upītes lejteces posms (mazūdens periodā tas var izsusēt). Šai Ogres labā krasta pietekai raksturīgs liels kritums – 70 m garā posmā tas sasniedz 10 metrus. Akmeņupītes gultne pilna lieliem, apsūnojušiem akmeņiem un bagātīgu sūnu floru. Senāk upīte saukta arī par «Velna dzirnavām». Teika vēsta, ka pats velns esot nesis akmeņus maisā, lai kalnā taisītu dzirnavas, bet gaiļa pusnakts dziedājums to pārsteidzis, un akmeņu maiss pasprucis vaļā… Tā nu radies šis akmeņu krāvums upītē, ko pamazām noapaļo čaklā, strauji plūstošā un balti putojošā straume…

Ogres upes senlejas un ielejas gultni klāj nevienmērīgi izplatīts laukakmeņu slānis, kas veidojies kā bagātināšanās (perlūvija) horizonts aluviālās un, iespējams, arī zemledus fluviglaciālās erozijas procesā. Uzbūves un veidošanās detaļu noskaidrojumam būtu vajadzīgi zinātniskie papildus pētījumi.

Ielejas veidošanās process, lai arī nelielos apjomos, joprojām turpinās, tādējādi šajā teritorijā iespējams novērot aluviālās erozijas izpausmes darbībā.

Ogres senlejā atrodas Eiropas Savienībā aizsargājams biotops – upju straujteces un dabiski upju posmi. Brāžu krācēs uzieta aizsargājamā sārtaļģe Hildebrandia  rivularis. Ogres upe ir nozīmīgs, ūdenstūristu iecienīts laivošanas piedzīvojumu maršruts, kā arī unikāls biotops, straujus ūdeņus mīlošu zivju nārsta vieta. Savukārt Akmeņupītes krāces ir ievērības cienīgs, neparasts, ainavisks dabas veidojums, bagātīgs biotops, kas iekļauts Ogres ielejas krastošanas maršrutā.

Abus dabas objektus nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas); sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir ļoti nozīmīga, cilvēku saimnieciskās darbības maz ietekmēta savvaļas teritorija.

Rumbiņas ūdenskritums un dolomītsmilšakmeņi

Skaisto dabas pieminekli, kas ir ļoti mainīgs atkarībā no gadalaika, veido Rumbiņas upes ielejas posms ar kāpli augšdevona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņos, kur aplūkojams ūdenskritums, kā arī krasta atsegumi gultnes malās lejpus tā.

Iežu kāples augstums 2 m, platums aptuveni 10 m, veidojot pakavveida izliekumu. Zem kāples ir 1 m dziļa ūdens izskalota bedre. Straumes platums ūdenskritumā ļoti mainīgs – atkarībā no gadalaika un nokrišņu apjoma – 0,6 m līdz 10,5 metri. Ūdenskrituma atkāpšanās laika gaitā ir nenozīmīga.

Iežu atsegumi lejpus Rumbiņas ūdenskrituma 15 – 20 m garā posmā veido kanjonu. Atsedzas dažādas cementācijas cietības dolomītsmilšakmens un smilšakmens. Kreisā krasta atsegumā vērojama neliela niša – 2,5 m augsta, 4 m plata un 1,5 m dziļa.

Uldis Prancāns, OVV