SIA "Ogres Namsaimnieks" rūpējas, lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekus netraucē kukaiņi un grauzēji

Palielināt attēlu

Faraonskudras, blusas, prusaki, blaktis, grauzēji – žurkas un peles – ir parazīti, kas neaicināti ieviešas dzīvokļos un dzīvojamo māju pagrabos, radot diskomfortu un pat izraisot veselības problēmas.

Ar "nelūgtajiem viesiem", kurus vairumā gadījumu iespējams apkarot tikai ar ķīmisku un indi saturošu preparātu palīdzību, ir tiesības cīnīties tikai sertificētiem uzņēmumiem. Tāpēc SIA "Ogres Namsaimnieks" slēdz līgumu par attiecīgu pakalpojumu – deratizācijas, dezinsekcijas un plānveida dezinfekcijas – veikšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Iedzīvotāji mēdz jautāt pārvaldniekam, kāpēc šie apkarošanas pasākumi jāveic tik bieži, dažkārt aizbildinoties, ka viņu dzīvojamā mājā nav problēmu ar parazītiem. 

"Visās SIA "Ogres Namsaimnieks" pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās to veic pēc noteikta grafika," norāda Ēku apsaimniekošanas departamenta Teritorijas uzkopšanas nodaļas vadītāja Līga Puriņa. "Ja to neveiks regulāri, problēma ar prusakiem, blusām, blaktīm, kā arī faraonskudrām, kas aktivizējas laikā no aprīļa līdz oktobrim, var kļūt nekontrolējama. Arī tad, ja regulāri un intensīvi tiek veikta dezinsekcija, kukaiņi pēc kāda laika var atgriezties."

Kā liecina novērojumi, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās visbiežāk sastopami prusaki, faraonskudras, retāk – blusas. Blaktis ir ierastas sociālo māju un dienesta viesnīcu iemītnieces, bet te netrūkst arī blusu un prusaku.

Sasniegt vēlamo rezultātu ikdienā traucējis iedzīvotāju atsaucības trūkums, kuri nelaiž darbiniekus savos dzīvokļos (šeit, protams, nerunājam par pašreiz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju). "Ja dezinsekciju veic tikai koplietošanas telpās, prusaki pārvietojas uz dzīvokļiem. Kad izklīst viņiem nevēlamais aromāts, prusaki lien no paslēptuvēm laukā un dodas meklēt barību uz atkritumu vadiem un citur," skaidro L.Puriņa. Un piebilst: "Dezinsekcijas izmaksas ir niecīgas, tomēr, ja to neveiksim, iedzīvotāji sūdzēsies, ka nesekojam māju sanitārajiem apstākļiem."

Plānveida dezinfekcijas darbus veic tikai tajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās ir atkritumu stāvvadi un šahtas. "Lai smakas iedzīvotājiem neradītu diskomfortu un atkritumu stāvvadi būtu tīri, divreiz gadā – pavasarī un rudenī – veicam plānveida dezinfekciju. Šīs izmaksas nav lielas," norāda L.Puriņa. Pirms šādu dezinfekcijas darbu veikšanas piecas dienas iepriekš pie kāpņu telpu ārdurvīm tiek izlikts paziņojums, lai informētu iedzīvotājus par plānotajiem pasākumiem.

L.Puriņa informē, ka ir iespējama arī atkritumu stāvvadu mazgāšana, taču šī pakalpojuma izmaksas ir augstas – aptuveni 700 eiro par vienu stāvvadu. Šāds pakalpojums tiek sniegts pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma, pirms tam veicot stāvvada apsekošanu.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un pagrabos tiek veikta arī deratizācija – žurku un peļu iznīcināšana.

"Tie iedzīvotāji, kuri pat nenojauš par grauzēju klātbūtni dzīvojamā mājā, pauž neizpratni par šī pakalpojuma nepieciešamību. Taču tie, kam ar pelēm vai žurkām izdodas aci pret aci sastapties, piemēram, savā vannas istabā vai tualetē, ir gluži pretējās domās," atklāj L.Puriņa.

Žurkas un peles, kas ir savairojušās, rudenī mēģina iekļūt dzīvojamās mājās. Gadās, ka žurkas sagrauž arī plastmasas konteinerus.

Deratizācija tiek veikta tikai pagraba telpās, kurās novieto kārbiņu ar saindētu barību. 

"Ja, veicot pagraba apsekošanu, pakalpojuma sniedzējs konstatē, ka kārbiņa ar barību nav aiztikta, tā netiek nomainīta ar citu un līdz ar to konkrētajai dzīvojamai mājai par šo pakalpojumu nav jāmaksā," uzsver L.Puriņa.

Citur koplietošanas telpās saindēto barību nav atļauts novietot, jo tai var piekļūt bērni un mājdzīvnieki. L.Puriņa piebilst, ka Ogrē ir aiztaisītas dzīvojamo māju pagrabu lūkas, un līdz ar to pagrabos nevar iekļūt un saindēties arī ielas kaķi.