Latvijas Mākslas akadēmijas studenti palīdzēs atjaunot bijušās sanatorijas "Ogre" lielās zāles lustras 

Vairāk attēlu galerijā

12.martā bijušās sanatorijas "Ogre" ēku Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, apmeklēja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un mācībspēki, kuri aicināti izpētīt un sniegt priekšlikumus, kādi apgaismes ķermeņi varētu būt sanatorijas lielajā zālē.

Ar viesiem tikās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska.

"Mēs šo ēku esam pārņēmuši no Veselības ministrijas. Ēka bija un vēl joprojām atrodas diezgan sliktā stāvoklī. Tās atjaunošanā līdz šim ieguldīts aptuveni miljons eiro – veikta pamatu nostiprināšana, cokola siltināšana, lietus kanalizācijas novadīšana, jumta seguma nomaiņa, lielās zāles restaurācija. Lielajā zālē nomainīta grīda, savestas kārtībā krāsnis. Būtiskākā problēma ir tā, ka nav saglabājušās vēsturiskās lustras. Mēs apzināmies, ka nevarēsim aiziet uz veikalu un tās nopirkt, tāpēc nepieciešams jūsu padoms un redzējums," sacīja E.Helmanis.

Sanatorijas ēkas lielā zāle ir unikāla ar to, ka tajā savulaik bijuši un šobrīd atjaunoti mākslinieka Anša Cīruļa gleznojumi. Veicot restaurācijas darbus, atklājušies arī griestu gleznojumi pie apgaismes ķermeņiem.

"Mums nav zināms, kā šie apgaismes ķermeņi izskatījās pagājušā gadsimta 20.-30.gados. Tā kā Anša Cīruļa gleznojumi ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, bet sanatorijas ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, nepieciešams piesaistīt radošus un arī zinošus cilvēkus, lai izpētītu un saprastu, kādā stilā šie apgaismes ķermeņi varētu būt. Tāpēc mēs uzsākām sadarbību ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem un mācībspēkiem. Viņi ieradušies, lai apsekotu telpas, iepazītu un izpētītu Anša Cīruļa dizaina stilu," atklāja A.Romanovska.

LMA studenti ar interesi uzņēma Ogres novada pašvaldības aicinājumu iesaistīties šajā projektā. Kā atzina Latvijas Mākslas akadēmijas Metāldizaina nodaļas vadītājs Arvīds Endziņš, šī sadarbība studentu profesionālajai izaugsmei varētu būt ļoti noderīga. "Ikdienā studentiem mācību procesā biežāk iznāk saskarties ar virtuāliem projektiem. Mēs mēģinām modelēt situāciju, kā tas varētu būt un iespējams kādam nākotnē noderētu. Šeit ir reāls darbs gan mākslas vēsturniekiem, gan stikla māksliniekiem, gan restauratoriem," norāda A.Endziņš.

Diemžēl nedz pašvaldības, nedz arī Ogres Vēstures un mākslas muzejā nav informācijas, kā izskatījušies šie apgaismes ķermeņi, tāpēc bijušie sanatorijas "Ogre" darbinieki un iedzīvotāji tiek aicināti iesniegt fotogrāfijas vai informāciju, kas tiks nodota Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu atjaunot bijušās sanatorijas ēku.