Svētku eglīte podiņā - brīnums arī nākotnē

Palielināt attēlu

Ja vēlaties savu eglīti izstādīt ārā, tad tā atkal jāpieradina, tikai šoreiz pie āra apstākļiem: eglīti novieto vēsumā, tad ārā, aizvējā, noteikti ēnā- jāmeklē ēnaina vieta, lai to neapdedzinātu pavasara saules stari.

Kad eglīte ir norūdīta, iznesta laukā, to droši ar visu podu var likt kupenā, ja tāda ir. Ja sniega nav, tad podu vēlams ierakt zemē. Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, eglīti vēlams ik pa laikam aplaistīt.

Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, eglīti var stādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Izvēlētajā vietā ir jāizrok bedre egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Tad eglīti pārstāda no podiņa zemē – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā. Eglīte no poda uzmanīgi jāizņem ar visu zemi, kurā atrodas egles saknes. Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, lai tā nav ielikta bedrē pārāk dziļi.

Nedēļu pēc pārstādīšanas eglīti aplaista, bet vēlāk tas vairs nav nepieciešams. Labās kokaudzētavās augušās eglītes var palikt podiņā līdz diviem gadiem, tomēr, lai tās spētu augt krāšņi un vareni, sakņu kamolam nepieciešama lielāka vieta, tādēļ tās ieteicams pārstādīt laukā. Dārza augsni var bagātināt ar skujeņiem piemērotu substrātu, ko pārdod dārza preču veikalos. Pēc pārstādīšanas apdobi kārtīgi piemin ar kāju, lai pie saknēm nebūtu gaiss un nestaigātu vējš.

Arī pēc svētkiem izrādīsim cieņu eglītei- kad pēc Zvaigznes dienas Ziemassvētku eglītei noņemtas rotas, nenometiet kociņu pa roku galam. Arī pēc svētkiem eglīte var būt noderīga. Piemēram, augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas apkure.