Ogres Politiski represēto kluba biedri tiekas ikgadējā konferencē 

Vairāk attēlu galerijā

27.decembrī Ogres novada Kultūras centra Mazajā zālē notika Ogres Politiski represēto kluba 32.konference, kurā piedalījās politiski represētās personas no Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadiem, kā arī pašvaldību pārstāvji un viesi.

Konference sākās ar Latvijas valsts karoga ienešanu un kopīgu himnas dziedāšanu. Uzsverot konferences nozīmīgumu, tika aizdegta svece Latvijas nacionālajās krāsās.

Uz konferenci bija ieradušies 55 delegāti, no kuriem 32 pārstāvēja Ogres pilsētu.

Klātesošie noklausījās Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētāja Ivara Kaļķa ziņojumu.

Ogres novadā ir deklarētas 313 politiski represētās personas, Ikšķiles novadā – 71, Lielvārdes novadā – 67, Ķeguma novadā – 48. Kopumā visos četros novados ir 499 politiski represētās personas. 2019.gadā mūžībā devušās 20 personas, tostarp Ogres Politiski represēto kluba valdes locekle Monika Turlaja. Klātesošie savus likteņbiedrus godināja ar klusuma brīdi.

I.Kaļķis informēja par kluba aktivitātēm aizvadītajā gadā. 2019.gads Ogres Politiski represēto klubam bijis gana darbīgs. Turpinot kādreizējā kluba priekšsēdētāja Augusta Meijera iedibināto tradīciju, arī šogad Mātes dienā suminātas kundzes, kuras pārkāpušas 80 gadu slieksnim. Šogad sveicienus saņēma 64 sievietes. 6.augustā kluba pārstāvji piedalījās likteņbiedres Martas Brokas 100 gadu jubilejas svinībās. Nozīmīgās jubilejās kopumā sveikti 70 kluba biedri.

20.martā Latvijas Kara muzejā Rīgā notika Latvijas Politiski represēto apvienības izdotās grāmatas "Skola Sibīrijā" atvēršanas svētki, kurā ietvertas 112 personu atmiņas par skolas gaitām Sibīrijā. Tajā lasāmas arī sešu Ogres Politiski represēto kluba biedru atmiņas.

"Ir pagājuši daudzi gadi, kopš Latvija 1991.gadā atguva neatkarību, taču joprojām minoritāšu tiesību aizstāvji cīnās par to, ka Latvijā jābūt skolām krievu valodā. Šajā kontekstā likās svarīgi izdot šo grāmatu," norāda tās autore Dzintra Geka. 

25.martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – Ogres Vēstures un mākslas muzejā piemiņas pasākuma dalībnieki varēja noskatīties dokumentālo filmu "Rozes zem sniega", kurā ietvertas arī Ogres Politisko represēto kluba ansambļa "Runči-2" dalībnieku atmiņas un dziedātās dziesmas. 14.jūnijā, kas arī ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, filmu varēja noskatīties Latvijas televīzijā. 

Projekta "Represēto dzīves stāstu popularizēšana" ietvaros 13.jūnijā daudziem Ogres Politiski represēto kluba biedriem bija iespēja doties braucienā ar vilcienu pa maršrutu "Rīga-Daugavpils-Rīga", ceļā stāstot savu dzīvesstāstu un iepazīstot Daugavpils vēsturiskās vietas. 

Par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Mātes dienas priekšvakarā visas Latvijas represēto dzīvē  kļuva piemiņas ansambļa atklāšana Sibīrijas bērnu mātēm. "Tā ir mūsu pateicība mātēm par viņu grūto un sūro likteni apcietinājumā un izsūtījumā, domājot un rūpējoties par mums, bērniem," sacīja I.Kaļķis, kurs pats izdzīvojis Sibīrijas bērna skaudro likteni. Uz pieminekļa rakstīti likteņbiedres un Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes vārdi: "Māt, tu man dāvāji dzīvību divreiz – kad piedzimu un kad Sibīrijā nenomiru badā. Pateicībā, Sibīrijas bērns."

14.oktobrī Ogrē norisinājās Latvijas Politiski represēto apvienības 30 gadu jubilejas svinības. I.Kaļķis teica paldies Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim un Ogres novada Kultūras centra direktorei Antrai Purviņai par viesmīlību un atbalstu teju 300 viesu uzņemšanā no visas Latvijas. Telpas svinību norisei tika atvēlētas bez maksas. I.Kaļķis arī uzsvēra, ka viesi no citām Latvijas pilsētām ļoti atzinīgi novērtējuši pašvaldības rūpes par Ogrē labiekārtoto represēto piemiņas vietu.

I.Kaļķis pateicās visu četru novadu pašvaldības vadītājiem par finansiālo atbalstu uz valsts svētkiem un Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu: "Īpaša pateicība Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim par atrasto papildfinansējumu, lai katrs Ogres novadā dzīvojošais politiski represētais varētu saņemt pabalstu pēc nodokļu nomaksas 100 eiro apmērā. Paldies Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājam Nikolajam Sapožņikovam par palīdzību talkas organizēšanā Likteņdārzā. Ar pašvaldības atbalstu kluba biedri 24.augustā varēja apmeklēt arī Likteņdārzā notikušo koncertu, kas bija veltīts Baltijas ceļa 30.gadadienai."

Ogres novada pašvaldību konferencē pārstāvēja Ogre novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš.

"Nevajag pašvaldībai teikt pateicības vārdus, jo tas ir mūsu svēts pienākums. Jebkurš mūsu vietā būtu rīkojies tāpat," savā uzrunā konferences dalībniekiem teica E.Helmanis. Arī pašvaldības vadītāja dzimtu, tāpat kā daudzas citas latviešu ģimenes, skārusi izsūtīšana uz Sibīriju. Šogad arhīvos uzmeklēta izsūtīšanas lieta, kurā var atrast arī ziņotāju vārdus, un arī tādā veidā iepazīt cilvēkus, kuri dzīvojuši blakām.

"Mans vectēvs  un vecāmāte bija izsūtīti. Tur bija arī mans tēvs. Kad bērni bija badā, braukusi garām kravas mašīna un no tās izbiruši graudi. Vecāmāte paņēmusi pāris saujas graudu, lai pabarotu bērnus. Tiesībsargājošās iestādes uz to reaģēja ar septiņu gadu ieslodzījumu cietumā par valsts mantas piesavināšanos. Vienā no retajām reizēm, kad viņai atļāva cietumā tikties ar vīru, vecāmāte bija matos iepinusi siļķi, lai nodotu vectēvam un viņš varētu pabarot bērnus. Tāds bija laiks. Tagad mums, paēdušajiem, grūti to saprast un tajā iedziļināties, bet tā ir mūsu kopējā vēsture un sāpe. Mums tā jāstāsta un jāpatur tautas atmiņā, jo nākotne nevar būt bez vēstures," uzsvēra E.Helmanis.

Velkot paralēles ar dzīvi Sibīrijā, kad izsūtījumā esošie varēja izdzīvot tikai tāpēc, ka bija vienoti un dalījās ar tiem, kuriem klājas grūtāk, E.Helmanis aicināja šīs pozitīvās iezīmes pārnest arī uz šo laiku, kad tiek virzīta administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi, lai būtu dzīvotspējīgas ne tikai pilsētas, bet arī lauku pagasti.

Anna Kudeiko nolasīja trimdā dzīvojošās latvietes Hildas Smekis vēstuli ar sveicieniem un laba vēlējumiem, kā arī nodeva īpaši Ogres Politiski represēto klubam adresētu sūtījumu. H.Smekis savulaik veikusi zinātnisko pētījumu "Sāpju ceļi", kurā apkopotas represēto personu atmiņas, kurām informācija vākta arī Ogrē. Savukārt ogresgalietis Ziedonis Romāns visiem veltīja dzejoli par Ogri un tās cilvēkiem.

Konferences delegāti noklausījās arī Ogres Politiski represēto kluba Revīzijas komisijas ziņojumu. 

"Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs, velta savu dzīvi un laiku, lai vadītu šīs abas organizācijas. Nav daudz tādu cilvēku, kuri spēj savu dzīvi un laiku veltīt kopējai lietai, nesaņemot par to atalgojumu," novērtējot Ogres Politiski represēto kluba darbu kā labu, sacīja Edgars Kalnriekstiņš. "Novēlu visiem veselību un dzīvesprieku! Turēsimies kopā, būsim aktīvi un atbalstīsim cits citu!"

Ar muzikāliem priekšnesumiem konferences delegātus sveica dziedātājs Andris Daņiļenko.