Vai jau iemācījāties pantiņu, ko skaitīt pie Ziemassvētku eglītes?

Palielināt attēlu

Portāla "OgreNet.lv" lasītāji atzīstas, ka dažkārt rodas neērta situācija, kad Ziemassvētku vecītis lūdz noskaitīt dzejolīti vai kādu pantiņu, bet prātā nekas nenāk. Dzejolītis ir vienīgā iespēja, kā tikt pie kārotās dāvaniņas, tāpēc ierosmei piedāvājam dažas rindiņas no Ziemassvētkiem piemērotiem dzejoļiem.

Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pārpārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

Balts galdauts, svaigas maizes garša,
Balts miers aiz mana loga zied.
Un miers, kāds sirdī tikai bērnam,
Miers bērna sirdī klusi dzied...

Deg četras sveces...
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts.

Klusumā svētā,
Ziemsvētku Laime nāk sētā,
Iededz liesmiņu savā sirdī,
Dvēselē - gaismu,
Ielaid šai brīdī,
Tiem, kam gaiša un silta sirds,
Spoži -
Ziemsvētku zvaigzne mirdz!

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai,
Mazus brīnumus ikdienā
Un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļus cilvēkus blakus,
Mīlestību pret Dievu, sevi pašu
Un mīlestību pret pasauli aiz loga!

Šajā mirklī - brīdi stāt!
Pavērties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis!

Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara.

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.

Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs,
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudus katrā dienā sēj...
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!

Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.

Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg.

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...

Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Ikviena cerības laimei,
Un sapņus piepildīt...

Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs.

Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt.

Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki nama durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs.

Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!

Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk.
Un ne tikai saņemt mīlestību —
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.

Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt,
Un tieši šajā laikā par labo vajag paldies pasacīt,
Un laba daudz vēl izdarīt!

Jau Ziemassvētki. Caur tumsu garo
Kāpj saule augstāk debess lokā,
Un eglē sveces deg kā Saules lokā.
Ir Ziemassvētki. Gaisma dvēselē staro….