Sabiedriski nozīmīgi jautājumi jārisina valsts līmenī, nevis partiju un lobiju sazobē

Vairāk attēlu galerijā

Šoreiz rubrikā "Vērtē autoritāte" – saruna ar meņģelieti, sabiedriski aktīvu, nacionāli noskaņotu lauksaimnieku Edgaru Kalnriekstiņu.

Vizītkartei:

Edgars Kalnriekstiņš
* Dzimis 1953.gadā Tomskas apgabalā.
* Izglītība – 1.Tehniskā sakaru skola, LVU Ekonomikas fakultāte.
* Darba mūžā strādājis sakaru nodrošinājuma sfērā.
* Šobrīd pensionārs.
* Savā lauku saimniecībā darbojas aitkopības, biškopības, dārzkopības, mežsaimniecības jomā.
* Projekta "Veidojam vidi ap mums Ogres novadā" ietvaros iedzīvotāju iniciatīvas darba grupā veicis koordinatora pienākumus. Nu Meņģelē ir sakārtota 1905.gada cīnītāju piemiņas vieta; no jauna uzstādīts un renovēts 1919.gadā padomju varas pakalpiņu noslepkavoto nevainīgu meņģeliešu – upuru piemineklis Tiesas kalnā; pie Meņģeles pagasta pārvaldes ēkas atklātas piemiņas plāksnes, godinot novadniekus – augstākā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa, kā arī Trīs Zvaigžņu ordeņa ieguvējus.
* Vaļasprieks – izzināt pagasta vēsturi.

– Kā vērtējat gaidāmo (kārtējo) teritoriālo reformu?
– Obligāti nepieciešama un veicama līdz nākamajām vēlēšanām. Sakarā ar novada izveidošanu pašvaldībām darbinieku skaits ir neadekvāti palielinājies. Vajadzētu analītiski izvērtēt, kāds bija viņu skaits bijušajā rajona pārvaldē un tagad Ogres, Ķeguma, Lielvārdes un Ikšķiles novadā. Darbinieku skaitam, tieši otrādi, vajadzētu būt mazākam, jo tagad lietošanā ir modernas tehnoloģijas, transporta līdzekļi utt. Gribu pastāstīt, ko man teica bijušais Meņģeles pamatskolas vadītājs, Sporta svētku iedibinātājs Jānis Lauks, kurš pagājušā gadsimta 30. – to gadu beigās bija pagasta rakstveža palīgs. Algoti pagastā bija tikai pagasta rakstvedis (skrīveris) un rakstveža palīgs. Pagasta vecākais nebija algots darbinieks, bet saņēma atalgojumu tikai par sēžu vadīšanu, tie bija apmēram 40 lati. Turpretī iedzīvotāju skaits bija trīs reizes lielāks. Manuprāt, pagasta un pilsētu pārvaldēm vajadzētu diferencēt iedzīvotāju skaitu, plānot algu fonda summu, pēc tam lemt, kādi darbinieki ir nepieciešami, un noteikt algu likmi. Saimniecisko darbu izpildītāju pagastā vajag vienu, nevis pa pilnai slodzei dažādās struktūrvienībās. Atkarībā no slodzes var arī pievienot citus darba pienākumus. Ir iespēja noteikt darba uzdevumu veikšanu arī blakus pagastā (– os), protams, jautājums jāizlemj novada līmenī. Domāju, ka pārvaldnieks var būt vairākiem pagastiem viens. Veicot reģionālo reformu, vajag pilnveidot medicīnas pakalpojumu, izglītības, sociālās aprūpes, kultūras u.c. pagastam būtiski svarīgas jomas.

– Kā rīkoties izglītības laukā, kas piedzīvo nemitīgas reformas?
– Gribas ticēt, ka izglītības sistēmas jautājumus pēdējā laikā sāk vērtēt piezemētāk un objektīvāk. Bez šaubām, ikviens pagasts ieinteresēts saglabāt izglītības iestādi, jo mūsu nākotne – tikai mūsu bērnos. Nesaprotu, kāpēc lauku skolā ir viens vai nedaudz vairāk skolēnu klasē, bet netiek organizēta šo audzēkņu aizvešana uz blakus skolu, jo ikviena izglītības iestāde tagad nodrošināta ar transportu. Kāda var būt mācīšanās, ja klasē viens skolēns? Esmu pārliecināts – apvienotās klases ir ļoti slikts risinājums. Drīz jau pedagogu būs vairāk nekā bērnu... Tāpat man nav saprotams lielais augstskolu skaits Latvijā, ja nemaldos – 53. Vajadzētu samazināt līdz 20 – 30 (lai subsidē valsts). Un kāpēc Izglītības ministrijai vajag apmaksāt noteiktas programmas, kas dublējas vairākās augstskolās? Tāda sajūta, ka visu šo sistēmu negrib mainīt noteiktu lobiju dēļ, jo šeit «grozās» miljoni.

– Kādu jūs redzat mūsu tautsaimniecības nākotni?
– Novadam un tai skaitā pagastam aktīvi jāpiesaista potenciālie ražotāji, kuri spētu attīstīt savu jomu. Mēs atrodamies pietiekami tuvu Rīgai, tāpēc tā ir viena no mūsu priekšrocībām. Diemžēl vērojama ierasta aina – ja kāds uzņēmums vēlas uzbūvēt lielu ražotni, vietējie iedzīvotāji pret to galvenokārt protestē, lai gan mūsdienās daudzu nozaru tehnoloģijas ir tik attīstītas, ka uz apkārtējo vidi atstāj minimālu negatīvo ietekmi. Vajag būt objektīviem un stingrāk izvērtēt konkrētus priekšlikumus. Ja nepieciešams, var taču pieaicināt kompetentus neatkarīgos speciālistus.

Man ir prieks, ka mūsu lauki ar katru gadu kļūst sakoptāki, Meņģeles pagastā saimnieko jauni, enerģiski zemnieki "Avenos", "Ataugās", "Ūdriņos", "Ogrēnos", "Vairogos" u.c. Pats arī nodarbojos ar aitkopību, dravniecību un ne tikai. Ikvienu lauksaimnieku interesē Eiropas atbalsts platību jautājumos, kuri joprojām ir netaisnīgi un nepietiekami salīdzinājumā ar lielāko daļu ES valstu.

– Kāpēc daudzās lietās un vietās esam tik bezspēcīgi?
– Jā, ir tāda sajūta, ka daudzus jautājumus augstākās instances negrib risināt, jo visur aiz muguras stāv nopietnas intereses, kas cieši saistītas ar lielu apgrozījumu. Piemēram, Rīgas dome 10 gadus saimniekoja, kā vēlas, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieņēma nogaidošu, neitrālu pozīciju. Atkritumu apsaimniekošanu diktē ieinteresētās personas ar Andri Šķēli priekšgalā, kurš galu galā izliekas par malā stāvētāju, bet īstenībā bīda miljonu lietas jau 30 un vairāk gadus. Šobrīd aktuāla ir cigarešu kontrabanda Rīgas Centrāltirgū. Policija un VID gadu desmitiem nespēj atrisināt šo jautājumu. Ir pazemojoši iet caur tirgu, kur ik pa brīdim tev krievu valodā piedāvā cigaretes, spirtu un vodku. Netrūkst cilvēku, kuriem ir saistošs nelegālais, naudīgais bizness. Atbilstoši tiek mainīti un pieņemti likumi, policija imitē darbību un VID klusē. Atbildīgo iestāžu vadītāji varētu vienoties par konkrētu jautājumu risinājumu, nepieciešamības gadījumā iesaistīt premjeru, bet tas nenotiek; atbildīgie tēlo «beigtas zivis», jo par to tiek maksāts...

Šādu un līdzīgu jautājumu ir daudz. Kaut vai depozītu sistēma par plastmasas pudeļu pieņemšanu. Tā tika ierobežota bijušā Zemkopības ministra Jāņa Dūklava nostājas dēļ. Absurds! Šā gada laikā jautājums atrisināts.

– Mums jāsakārto arī tiesu un ierēdniecības sistēma...
– Tieslietu ministrijai ir jārada priekšnoteikumi, lai pilnveidotu un pārveidotu tiesu sistēmu. Nav normāli, ka Zolitūdes traģēdijas lietu nevar izskatīt sešu gadu laikā, Lemberga apsūdzību atšķetināt 20 gadu periodā. Ar šīm un visai analogām problēmām nespējam tikt galā tāpat kā ar cigarešu kontrabandas plauksmi.

Noteikti daudzus no mums satrauc ačgārnā vadošo darbinieku un ierēdņu iecelšana. Pirmkārt, būtu jāvērtē kompetence, atbildība, atbilstība, nevis tikai partijas piederība. Vajadzētu mainīt visu līmeņu vadošo darbinieku atbrīvošanas kārtību. Ja vadītājs ir neapmierināts ar padotā darbu, noformē vienkārši – zaudējis uzticību... Jāpiemin kaut vai bijušā KNAB vadītāja Streļčenoka "teātris", kur noteicošo lomu spēlēja lobiji. Kauns atcerēties. 

Tāpat mēs varam runāt par visaugstākajām amatpersonām – Valsts prezidentu, ministru prezidentu, nozaru ministriem utt., kuri nav atbilstoši ieņemamajiem amatiem, valsts interesēm, bet izpilda partiju un lobiju iegribas. 

Vēlos aktualizēt jautājumu par Ogres novada pašvaldības vadītāju un vietnieku tikšanos ar lauku pagastu iedzīvotājiem. Vispirms domāju par Meņģeles pagastu, droši vien tas ir aktuāli arī citviet. Atceros, pēdējā tikšanās bija priekšvēlēšanu laikā. Par šo jautājumu ar domes vadītāju runāju klātienē 2018.gada 4.septembrī un šogad 29.janvārī. Risinājuma nav nekāda...

– Jūsu novēlējums saviem līdzcilvēkiem?
– Iesaku aktīvāk iesaistīties pagasta, novada sabiedrisko pasākumu atbalstīšanā, organizācijā, politisko jautājumu vērtēšanā, sava viedokļa izteikšanā un realizācijā. Jo aktīvāki būsim, jo labāka būs mūsu sabiedrība un arī valsts kopumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem