Problēma uz ceļa – meža dzīvnieki

Palielināt attēlu

Portāla "Ogre.Net.lv" lasītāji ierosinājuši aktualizēt tematu par automašīnu sadursmēm ar meža dzīvniekiem, kā rezultātā tiek sabojātas automašīnas, cietuši cilvēki un nereti arī dzīvnieks.

Viens no iespaidīgākajiem negadījumiem notika 12.oktobrī Ventspils novada Usmas pagastā, kur stirna caur autobusa priekšējo logu ielēca starppilsētu autobusā, sabojājot autobusu un traumējot pasažierus.

Valsts policija vai katru nedēļu informē arī par Ogres un apkārtējos novados notikušajiem satiksmes negadījumiem, kurus izraisījuši uz ceļa braucamās daļas pēkšņi izskrējušie meža dzīvnieki.

Autovadītājam tā ir bieži vien ir nestandarta situācija, kurā jāprot pareizi rīkoties.

Kad cietis tikai dzīvnieks, automašīnas vadītājam jāinformē Valsts meža dienesta pārstāvis, bet bojātas automašīnas gadījumā jāizsauc policijas darbinieki, kuri veiks atbilstošās formalitātes.

Ja automašīna nav bojāta, nav arī cietušo, tad policiju var neizsaukt un doties projām, tomēr nedrīkst arī atstāt savainotu dzīvnieku uz ceļa, nevienam nepaziņojot. To paredz arī Ministru kabineta noteikumu Nr.113 "Medību noteikumi" 79.punkts, kurā cita starpā norādīts: "Par atrastu bojā gājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku tā atradējs paziņo Valsts meža dienestam."

Par negadījumu var informēt arī vietējos medniekus. Ogres tehnikuma mācību medību kolektīva vadītājs un pieredzējis mednieks Kārlis Ranga atklāj, ka viņu medību teritoriju šķērso Rīgas-Jaunjelgavas šoseja, tāpēc viņa kolektīva biedriem šī problēma nav sveša.

"Gadījumos, ja uz ceļa notikusi sadursme ar meža dzīvniekiem, sazināmies ar Valsts meža dienestu un ziņojam par koordinātēm, kur atrasts notriektais dzīvnieks. Beigto dzīvnieku aprokam vai atstājam citiem zvēriem par barību," norāda K.Ranga. 

Lai izvairītos no sadursmes ar meža dzīvniekiem, pieredzējušais mednieks iesaka izmantot zvēru atbaidītājus – īpašas svilpītes, ko var piestiprināt pie automašīnas priekšējām restēm. Braucot ar ātrumu 40 un vairāk kilometru stundā, svilpītes korpusam cauri plūstošais gaiss rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir sadzirdama zvēriem. Tas nozīmē, ka zvēri dzird automašīnas tuvošanos jau no 200–300 metru attāluma un var paspēt pabēgt malā. Atšķirībā no parastā automašīnas radītā trokšņa ultraskaņa zvēriem ir netīkama, tādēļ tie bēg prom.

"Meža dzīvnieki uz ceļa var parādīties jebkurā gadalaikā, bet visbīstamākais laiks ir pavasarī, kad dzimst mazuļi. Iepriekšējā gadā dzimušajiem dzīvniekiem jākļūst patstāvīgiem, bet tie ir nereti ir apjukuši un bez mātes klātbūtnes neizprot, ka jāuzmanās. Šie dzīvnieki tad arī visbiežāk kļūst par ceļu satiksmes negadījumu upuriem." saka R.Ranga.

Autovadītājiem jābūt uzmanīgiem arī ziemas sezonā, jo tad autoceļi tiek kaisīti ar sāli un meža dzīvnieki nereti iznāk uz ceļiem, lai meklētu sev nepieciešamo sāli. Savukārt janvāra beigas, februāris, marta sākums daudziem savvaļas zvēriem ir kāzu laiks. Daudzi savvaļas zvēri ir bara dzīvnieki. Ja uz ceļa pamana vienu, labāk ir piebremzēt un pavērot, jo, visticamāk, nāks vēl kāds. Izvairoties no sasapšanās ar cilvēku, dzīvnieki kļūst aktīvāki tieši diennakts tumšajā laikā. 

Īpaši uzmanīgi jābrauc pa ceļiem, kas ir tuvu mežiem un laukiem.

Ja nobraukto dzīvnieku uz autoceļa pamanījis autovadītājs, kurš nav iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, viņam jāzvana uz Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" diennakts bezmaksas informatīvo līniju 8000555 un jānodod šī informācija dispečeriem. 

Vislielākās problēmas parasti sagādā fakts, kuram jānovāc beigtais dzīvnieks. Normatīvie akti paredz, ja dzīvnieks atrodas uz valstij piederoša ceļa, tad to dara ceļa uzturētājs, bet, ja uz pašvaldībai piederoša ceļa, tad tas ir attiecīgās pašvaldības pienākums.