Mūžībā devusies Ogres Goda pilsone Rozālija Galvanovska (Papildināts)

Palielināt attēlu

Septembris atnācis ar skumju vēsti – 2.septembra rītā rimušas ilggadējas kultūras darbinieces, Ogres Goda pilsones Rozālijas Galvanovskas (28.01.1941. – 02.09.2019.) dzīves gaitas.

R.Galvanovska dzimusi Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā, tirgotāju ģimenē. Pamatizglītība iegūta Elkšņu septiņgadīgajā skolā, pabeigusi Aknīstes vidusskolu, Rozālija devās uz Rīgu, lai mācītos Tirdzniecības tehnikumā Rīgā. Pēc tehnikuma beigšanas palīdzējusi vecākiem tirdzniecībā un līdztekus aktīvi iesaistījusies pašdarbībā – vietējā klubā, bibliotēkā.

"Laikam tās gaismiņas kluba logos spīdēja gaišāk nekā veikalā," – tā savas turpmākās dzīves sasaisti ar kultūras darbinieka profesiju pamatoja R.Galvanovska, pēc Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas 1975.gadā turpmākos 52 darba gadus piepildot sevi kultūras laukā.

Pirmā darbavieta kultūras jomā bija Elkšņu Tautas nams Jēkabpils rajonā, tad sekoja darbs Ogres rajona Tīnūžu Tautas namā, bet 1978. gadā R. Galvanovska iecelta par Ogres rajona kultūras nodaļas vadītāju, kur viņas uzmanības lokā kvalificētu darbinieku audzināšana katrā darbības jomā un tautas mākslas kolektīvu virsvadītāju amatos. Kultūras nodaļas vadītājas vadībā tolaik organizēti vērienīgi rajona un starprajonu Dziesmu svētki, notikuši Baltijas valstu studentu Dziesmu svētki, Estrādes svētki un dažādi plaši pasākumi Ogres estrādē.

Tālāk dzīves gaitas enerģisko, radošo kultūras darbinieci aizveda uz plašākiem apvāršņiem – 1986.gadā    R.Galvanovska tika uzaicināta darbā E.Melngaiļa Republikas Tautas mākslas un kultūrizglītības darba zinātniski metodiskā centra direktora vietnieces amatā, lai organizētu informatīvi metodisko darbu vairāk nekā 500 Latvijas kultūras namu un tautas namu darbiniekiem, piedalītos XX Vispārējos Latviešu Dziesmu svētku un Desmito Latviešu Deju svētku, Starptautiskā folkloras festivāla Baltica sagatavošanā un norisē.

1992. gadā R. Galvanovska atgriezās Ogrē un vadīja Ogres Tautas namu – izveidoti jauni tautas mākslas kolektīvi (jauktais koris "Grīva", sieviešu koris "Rasa", deju kolektīvs "Raksti"), rīkoti interesanti pasākumi, paveikti arī saimnieciski darbi – izremontēta vecā tautas nama ēka.

Ar 2002. gadu viss pilsētas kultūras darbs koncentrējās Ogres Kultūras centrā (tagad – Ogres novada pašvaldības aģentūra "Ogres novada Kultūras centrs"), kur Rozālija sāka strādāt par kultūras pasākumu organizatori, vadot un organizējot vairāk nekā 1000 cilvēku lielo Ogres pašdarbnieku saimes radošo darbu.

2011. gada februārī par mūža ieguldījumu kultūras darbā Latvijas Republikā un Ogres novadā                R.Galvanovskai piešķirts Ogres novada pašvaldības augstākais apbalvojums –  Ogres Goda pilsoņa tituls.

Devusies pelnītā atpūtā, R.Galvanovska aktīvi piedalījās kultūras dzīves norisēs, dalījās savā pieredzē ar jaunajiem kultūras darba organizatoriem.

Ogri R. Galvanovska sauca par savu pilsētu, dzīvoja līdzi norisēm tajā, priecājās par paveikto un vēlējās, lai viņas pilsēta kļūtu skaista un tajā dzīvotu labestīgi, laipni cilvēki. Lūk, viņas vārdi: "Ogrē esmu kopš 1975. gada, kad pārcēlos no Tīnūžiem, man piešķīra dzīvokli Rīgas ielā. Bet Ogri iepazinu daudz agrāk, jo te dzīvoja mani radi. Mani pirmie Dziesmu svētki bija tieši Ogrē, tie notika laukumā pretim luterāņu baznīcai un tajos piedalījās mana māsīca. Atceros, ka uz Ogres upes plostiņa darbojās kafejnīca. Kad strādāju Tīnūžos, ar kolēģiem apmeklējām kafejnīcu "Kūrmājā"… Ogre ir mana pilsēta. Es ļoti vēlētos, lai pilsētā būtu liels rožu dārzs. Tas būtu ļoti skaisti! Iedomājos, ka tas varētu būt pie Ogres universālveikala... Un vēl pietrūkst tas, lai ielās cilvēki cits citam vairāk uzsmaidītu."

Ogres novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību R.Galvanovskas tuviniekiem, draugiem, paziņām. 

Atvadīšanās no Rozālijas Galvanovskas notiks 7.septembrī, plkst. 9.00, Ogres kapu kapličā.