Ogrē atceras komunistiskā genocīda upurus un aicina mācīties no vēstures 

Vairāk attēlu galerijā

Pieminot komunistiskā režīma represiju upurus, piektdien Ogres novada pašvaldība un Ogres Politiski represēto kluba valde aicināja iedzīvotājus uz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi Represēto piemiņas vietā Ogrē, Meža prospektā 2b.

Ivars Kaļķis, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs, akcentēja divus nozīmīgas gadskārtas. Šī gada 14.jūnijā bija 30.reize, kad ogrēnieši pulcējas pie sava represēto piemiņas akmens, kurā iekaltas Raiņa dzejas rindas "Mēs neaizmirsīsim neviena paša, ko savas varas laikā nokāvāt".

Par to, lai piemiņas akmens Ogrē būtu, I.Kaļķis teica paldies Ogres politiski represēto kluba dibinātājam un pirmajam vadītājam Augustam Meijeram, visiem tā laika aktīvistiem, kuri iesaistījās kluba darbā, tā laika pašvaldības darbiniekiem (toreiz gan pašvaldību sauca citādi) – Aivaram Kalniņam, Nikolajam Sapožņikovam, Ārijai Rezgoriņai un citiem.

Otra zīmīgā gadskārta – šogad 8.jūnijā palika 30 gadi LPSR AP Prezidija dekrētam, ar ko 14.jūnijs noteikts par staļinisko represiju upuru piemiņas dienu, kuru vēlāk pārdēvēja par Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. 

I.Kaļķis atzīmēja kādreizējā kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētāja Edgara Kauliņa veikumu, ka no Lielvārdes 1949.gada marta deportācijās neizveda nevienu iedzīvotāju, bet mazāk zināms fakts ir, ka 1941.gada statistika rāda, ka neviens cilvēks netika izvests no Madlienas, Lēdmanes un Viskaļu pagastiem. 

"Tas, acīmredzot, tāpēc, ka pie pagastu stūres bija cilvēki ar stingru mugurkaulu," secināja Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs. 

Izskanēja Latvijas valsts himna. 

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis aicināja mācīties no vēstures un somu tautas piemēra, kura savulaik pretojās svešai varai.

"Ja somu tauta nebūtu pretojusies, tad tādas pašas izvešanas piedzīvotu arī viņu tauta. Tam ir pavisam cita nozīme! Somi apturēja savu agresoru, Padomju Savienības, iebrukumu, un izcīnīja uzvaru pār daudz spēcīgāku, lielāku pretinieku un pasargāja savu tautu. Protams, ka viegli tagad teikt, ka mums arī vajadzēja pretoties. Grūti atgriezt vēsturi atpakaļ, bet no viņas ir jāmācās!" uzsvēra E.Helmanis.

Ar klusuma brīdi klātesošie pieminēja komunistiskā genocīda upurus. Ziedonis Romāns nolasīja savu dzejoli "Domas par Sibīriju". Pie pieminekļa piemiņas brīža dalībnieki nolika ziedus. Dūdas spēlēja Māris Jēkabsons.

Pēc piemiņas brīža pasākuma dalībnieki devās uz Atmiņu vakaru Ogres Vēstures un mākslas muzejā.