Degradējošu būvju īpašniekiem būs jāmaksā lielāks zemes nodoklis

Palielināt attēlu

Pavasarī, kamēr vēl koku lapas nav saplaukušas, sabiedrības uzmanība tiek pievērsta būvēm, kas ilgu laiku nav uzturētas atbilstoši normatīvajam regulējumam - būvju fasādes un jumti ir bojāti, konstrukcijas kļuvušas nedrošas vai pat brūkošas, ēkas un žogi sašķiebušies.

Ogres novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) atgādina, ka likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" nosaka – tās būves, kas tiks klasificētas kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēka drošību apdraudošas, tiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no zemes, uz kuras būve atrodas, lielākās kadastrālās vērtības. Likme tiks piemērota, sākot ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā kategorijā. Pašvaldības mērķis ir nodrošināt sakārtotu vidi, kas neapdraud cilvēku drošību, tādēļ pašvaldība aicina iedzīvotājus sakopt savus nekustamos īpašumus laikus, lai netiktu piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Jāņem vērā, ka būvju uzturēšanas pienākums gulstas uz nekustamā īpašuma īpašnieku, faktisko vai tiesisko valdītāju.

Ogres novada būvvalde (turpmāk - Būvvalde) un Ogres novada pašvaldības policija veic teritorijas apsekošanu, tiek sagatavots atzinums par konkrēto nekustamo īpašumu un pieņemts Būvvaldes lēmums par būves klasificēšanu par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu. Būvvalde lēmumu nodod Nekustamā īpašuma pārvaldes nodaļai nekustamā īpašuma nodokļa likmes pārskatīšanai.

Būvvalde var pieņemt lēmumu par attiecīgā būves statusa atcelšanu gadījumā, ja nekustamā īpašuma tehniskais un vizuālais stāvoklis atbilst normatīvo aktu regulējumam.

Būvju uzturēšanu un vidi degradējošu būvju klasificēšanu regulējošie normatīvie akti:

- Latvijas Republikas Civillikuma 1084. pants;

- Būvniecības likuma 9. pants

- Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.4 daļa;

- Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”;

- Ogres novada pašvaldības 2017.gada 21.septembra saistošie noteikumi Nr.19/2017 “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību Ogres novadā”;

- Ogres novada pašvaldības 2012.gada 21.jūnija saistošo noteikumu Nr.16/2012 “Ogres novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 7.43.apakšpunkts, 96. punkts un 2.32. daļa “Grausti un būvju nojaukšana”;

- Ogres novada pašvaldības 2018.gada 24.maija saistošie noteikumi Nr.11/2018 “Par Ogres novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”.

Uzziņai:

Būves var tikt klasificētas kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēka drošību apdraudošas, ja:

- Būves jumta konstrukcijās veidojas bojājumi: caurumi, plaisas, atdalās atsevišķas materiālu kārtas, nav ieseguma elementu un citi bojājumi;

- Būvei netiek uzturēti lietus ūdens novadīšanas sistēmas elementi, ir caurrūsējums, detaļu deformācija vai neesība un citi līdzīgi bojājumi’;

- Būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem aug krūmi un/vai koki;

- Žogs un vārti, kas vērsti pret publisko ārtelpu, nav uzturēti tehniskā un vizuālā kārtībā, nodrošināta to mehāniskā stiprība, stabilitāte, un sakopts izskats;

- Būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai atrodas tādā tehniskā stāvoklī, kas apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus vai kaimiņus vai arī tās vizuālais veidols bojā ainavu;

- Būves fasāde un citas ārējās konstrukcijas (tajā skaitā logi, durvju, balkoni, lodžijas, izkārtnes u.c. ārējās konstrukcijas) netiek uzturētas tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo lauku un pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā.

Īpašniekiem jāņem vērā, ka ir daudz darbību, ko nekustamajā īpašumā var sakārtot pastāvīgi, nevēršoties pēc saskaņojuma Būvvaldē, tomēr vairumā gadījumu Būvvaldes saskaņojums ir nepieciešams.

Bez saskaņojuma ar Būvvaldi var veikt ēkas krāsojuma atjaunošanu pēc jau iepriekš saskaņotas krāsu pases (ja ēkai tiek mainīts krāsojums, krāsu pase jāsaskaņo Būvvaldē), noteku remontu. Viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, to palīgēkām ārpus pilsētas un ciemu robežām bez saskaņojuma ar Būvvaldi var veikt jumta maiņu, kas ir identisks esošajam, ja attiecīgā ēka neatrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonā vai pati nav kultūras piemineklis.