Doles ielas iedzīvotāji vēlas atkal kļūt par ogrēniešiem 

Vairāk attēlu galerijā

Pirms 10 gadiem absurdā veidā realizētās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogres pilsētas Doles ielas iedzīvotāji juridiski attapās... Ikšķiles novadā. Nemaz jau nerunājot par neērtībām, kas rodas, kārtojot dažādus sociālus un praktiskus jautājumus, Doles ielas iedzīvotāji jau kopš pirmās “reformas” dienas saskaras ar absolūtu neieinteresētību no Ikšķiles novada pašvaldības puses veikt kaut vai pašus elementārākos uzlabojumus teritorijas infrastruktūras sakārtošanā. 

Tādēļ arvien biežāk Ogres novada pašvaldība saņem gan mutiskus, gan rakstiskus lūgumus beidzot mainīt šo neloģisko un iedzīvotājiem tik ļoti apgrūtinošo situāciju un veicināt Doles ielas iekļaušanu Ogres novadā.

Robežas vilka kā ienāca prātā

Šodien tiešām nereti ir grūti izprast kaut jel kādu sistēmu, vadoties pēc kuras savulaik tika noteiktas nākamo novadu robežas. Kā izteicās kāds no “nelaimīgās”  Doles ielas iedzīvotajiem, kurš pagaidām vēlējās palikt anonīms, “reizēm tas tiešām atgādina veidu, kā kādreiz koloniālās lielvaras novilka valstu robežas Āfrikā – sadalīja interešu sfēras, ar lineālu mākslīgi kartē tās norobežoja, izveidojot valstis, absolūti nerēķinoties ne ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm, ne vajadzībām. Protams, Ogres un Ikšķiles novadu dalījumā nav tik asi izteiktu pretrunu, tomēr zināmu līdzību saskatīt var,” viņš norādīja.

Doles ielas teritorija nav vienīgā, kas ir nošķirta no vēsturiski saistītās Ogres un pievienota Ikšķilei. Nesen publiskajā telpā savu viedokli atklātā vēstulē visai krasi pauda Turkalnes iedzīvotāji, kuri arī jau vistuvākajā laikā vēlas pievienoties Ogres novadam, izbeidzot neērto un totāli neizdevīgo saikni ar teritorijas attīstībā neieinteresēto Ikšķiles novadu.

Veidojas absurdas situācijas

Ogrē jau klīst leģendas par tiem absurdiem, kādi savulaik ir veidojušies dīvainās reformas rezultātā. Piemēram, Ogres pašvaldības policijas atteikumi faktiski pāriet pāri ielai un likvidēt briestošu konfliktsituāciju, aizbildinoties, ka tā nav viņu pārraudzībā esoša teritorija.

Bet, atmetot nedaudz anekdotisku skatījumu, jāatzīst, ka šo – savulaik neizskadrojami novilkto robežu radītās neērtības – Doles ielas iedzīvotāji izjūt ik dienu. Jebkurš, pat vismazākais jautājums, kas saistīts ar pašvaldības darbu, jākārto Ikšķilē, lai gan ikdienā praktiski visi iedzīvotāji strādā, mācās, iepērkas un izmanto atpūtas iespējas tieši Ogrē. Tādējādi pat vissīkākā saskare ar atbildīgo pašvaldību Ikšķilē ir jāplāno jau vairākas dienas uz priekšu, upurējot gan savu darba laiku (jo pašvaldības iestādes arī strādā tradicionālā darba laikā), gan atpūtas brīžus. Turklāt nokļūšana Ikšķilē prasa arī papildus finanšu līdzekļu ieguldīšanu, neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji izmanto savu personīgo, vai sabiedrisko transportu.

Ikšķile neizrāda ne vismazāko ieinteresētību

Neskatoties uz jau minētajām neērtībām, Doles ielas iedzīvotāji regulāri spiesti saskarties ar vēl kādu problēmu – Ikšķiles novada domes vadības totālo vienaldzību un nereti pat cinisko attieksmi. Visspilgtākais piemērs tam ir jau gadiem ieilgusī cīņa par ielas apgaismojuma ierīkošanu. Šobrīd diennakts tumšajā laikā cilvēki ir pakļauti reālām briesmām, jo satiksme ir pietiekami intensīva, bet redzamība nereti praktiski tuvojas nullei. Īpaši satraucoši tas ir arī tādeļ, ka ikdienā pa ielu pārvietojas bērni. 

Iedzīvotāju centieni piespiest Ikšķiles domi kaut vai tikai uzsākt šā jautājuma risinājumu beigušies ne ar ko. 

Stāsta Doles ielas iedzīvotājs: “Par apgaismojuma ierīkošanu mēs komunicējam ar Ikšķili jau ilgi. Rezultātu nav. Tā vietā mēs saņemam miglainus solījumus iekļaut šo jautājumu nākamajā budžetā, vai arī mums tiek izsūtīti paziņojumi, ka dome “apsekos” teritoriju. Šī “apsekošana” ilgst jau gadiem. Turklāt Ikšķiles puse ik pa brīdim mēģina novelt atbildību uz Ogres pleciem, atsaucoties uz ielas uzturēšanas līgumu, kas gan ir noslēgts tikai un vienīgi par braucamās daļas tīrīšanu. Šāda, es pat teiktu, ciniska attieksme no Ikšķiles domes vadības puses liek domāt, ka šos novada centrā sēdošos kungus interesē vienīgi mūsu samaksātie nodokļi, bet par mūsu novada perifērijā tālu prom esošu iedzīvotāju problēmām viņiem patiesībā ir nospļauties”.

Lai gan pašlaik ir skaidrs, ka jauna tritoriālā reforma noteikti tiks īstenota, iedzīvotājiem tomēr jau tās plānošanas stadijā būtu aktīvi jāpauž savs viedoklis, citādi var atkal izradīties, ka kāds cits ir lēmis viņu vietā. Jau šobrīd būtu jāapvienojas un kopā jāvēršas pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar konkrētiem iesniegumiem. Tas ir vienīgais likumīgi iespējamais ceļš, lai jau vistuvākajā laikā labotu situāciju un gadiem ilgušās neērtības beidzot paliktu pagātnē.