Ogrē atceras Komunistiskā genocīda upurus 

Vairāk attēlu galerijā

25.martā Ogrē politiski represēto Piemiņas vietā, Meža prospektā 2b, notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums.

"Atkal ir klāt pavasaris, taču ik reizi tas Latvijā atnāk ne tikai ar dabas atmodu, bet arī ar sāpīgi smeldzošām atmiņām par traģiskiem notikumiem pirms 70 gadiem," sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs un Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, uzrunājot klātesošos. "Marta mēneša nogalē no 25. līdz 30.martam izveda apmēram 45 000 cilvēku, tajā skaitā no Ogres – 1093 cilvēkus. Visvairāk tas skāra mūsu Ogres rajona lauku teritorijas. Suntaži – 175, Madliena – 138, Taurupe – 101, Birzgale – 80, Meņģele – 79…"

Jau 1949.gada 24.marta novakarē 55 dzelzceļa stacijās Latvijā tika izvietoti 1974 lopu vagoni. 25.marta rītā ļaužu pagalmos ieradās bruņoti karavīri vietējo partijas un padomju darbinieku pavadībā un pavēlēja īsā laikā sakravāties, lai dotos prom no dzimtajām mājām. 

Šogad maijā pirms Mātes dienas Likteņdārzā iecerēts atklāt pieminekli uz Sibīriju izsūtīto ģimeņu mātēm. Iepriecina, ka atsākusies darbība pie padomju okupācijas upuru memoriāla izveides, kas liecinās par 200 000 cietušajiem padomju okupācijas represijās Latvijā no 1940.gada līdz 1990.gadam, par Latvijas valsts un tautas 50 gadu cīņas un pretestības vēsturi.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pieminēja ne tikai izsūtītos pieaugušos. Arī bērni cieta represijās, jo viņiem salauza bērnību un dzīvi. Tādu bija pietiekoši daudz, tā bija Latvijas labākā daļa, uz kā balstījās nācija. Nācijai gribēja atņemt pamatu!

"Daudzi atgriezās. Atgriezās ar ticību, ar cerību un sirdī par neatkarīgu Latviju," teica E.Helmanis, aicinot ticēt savai valstij arī šodien, jo tikai ar ticību var dzīvot tālāk. 

Klātesošie ar klusuma brīdi pieminēja tos, kuri no izsūtījuma vietām neatgriezās. Pie pieminekļa politiski represēto Piemiņas vietā gūlās ziedi, skanēja mūzika Ziedoņa Vildes izpildījumā, represētā Jāņa Liepiņa dzejas rindas norunāja I.Kaļķis, Ziedonis Romāns savu dzejoli nolasīja pats, dega sveces, pavasara vējā plandījās Latvijas karogs…