Jānis Dreiškins: Ikšķiles pašvaldības noraidošā attieksme tautas sporta attīstību Zilajos Kalnos neapstādinās!

Palielināt attēlu

Februāra sākumā Zilo Kalnu dabas parka slēpošanas trasē pirmo reizi notika slēpošanas entuziastu grupas jau sen iecerēts un lolots pasākums – Tautas slēpojums. 

Iedzīvotāju interese bija liela – vairākās klasēs, par laimi, tolaik vēl ar sniegu  bagātajā trasē devās vairāk kā 150 slēpotāju gan no Ikšķiles, gan Ogres, gan arī no visai attāliem Latvijas novadiem.

Šis pasākums varēja notikt, pateicoties Ogres novada pašvaldības un atsevišķu privātu atbalstītāju ieguldījumam. Diemžēl, šajā sarakstā velti meklēt Ikšķiles pašvaldību – tā lūgto nelielo atbalstu liedza, lai gan lielākā Zilo Kalnu slēpošanas trases daļa atrodas tieši Ikšķiles teritorijā un tieši šī novada iedzīvotāji bija vieni no aktīvākajiem  Tautas slēpojuma dalībniekiem.

Kā skaidrot šādu Ikšķiles domes attieksmi un vai tās dēļ netiks apdraudēti citi plānotie tautas sporta pasākumi gan vasarā, gan nākamajā ziemas sezonā, vaicāju vienam no Tautas slēpojuma idejas autoriem un realizētājiem, ikšķilietim Jānim Dreiškinam.
 
Kā Jums radās ideja par Tautas slēpojuma organizēšanu Zilajos Kalnos?
Jau pirms 8 – 9 gadiem, laikā, kad Ogres un Ikšķiles pašvaldības kopā dibināja aģentūru Zilo Kalnu dabas parka attīstībai, biju ļoti gandarīts, ka beidzot viena no visskaistākajām mūsu novadu dabas pērlēm – Zilie Kalni – kļūs tā pa īstam pieejami iedzīvotājiem, tai skaitā tiem, kuri savu ikdienu saista ar regulārām sportiskām aktivitātēm. Turpmāko gadu laikā, cik man zināms, tieši pēc Ogres novada pašvaldības iniciatīvas un veiksmīga darba ārpusbudžeta līdzekļu piesaistē, tapa vairāki objekti, kas nu jau kļuvuši par neatņemamu Zilo Kalnu dabas parka sastāvdaļu, piemēram, skatu tornis, sakoptā Dubkalnu ūdenskrātuves peldvieta un, protams, arī visa garumā apgaismotā slēpošanas trase.

Kad darbi trases apgaismojuma un reljefa konfigurācijas izveidē jau tuvojās noslēgumam, radās arī pirmā ideja par masveidīga Tautas slēpojuma organizēšanu, kas kalpotu ne vien veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanai, bet būtu lieliska reklāma visas Latvijas mērogā abu novadu teritorijā esošajiem neatkārtojamajiem Zilajiem Kalniem.

Jau tolaik sāku interesēties par iespējām sarīkot masveida slēpojumu, tomēr vēl pagāja kāds laiks, kamēr tika izstrādāti speciāli noteikumi, kas jāievēro pasākumu organizēšanā Zilajos Kalnos. Uzreiz jāsaka, ka šo noteikumu esamība ļoti palīdz, jo tajos precīzi definēti pasākumu rīkotāju pienākumi un noteikta arī atbildība. Tas ļoti disciplinē un ļauj jau laikus paredzēt daudzas būtiskas lietas, kas vērstas ne tikai uz daudzveidīgas un dalībniekiem interesantas pasākuma programmas izstrādi, bet arī uz maksimāli draudzīgu un saudzējošu attieksmi pret vidi.

Šogad, neskatoties uz zināmām bažām par to, vai daba "nepievils" un dāvās pietiekami daudz sniega, kopā ar domubiedriem izlēmām novest ieceri par Tautas slēpojumu līdz realitātei. Manuprāt, izdevās labi, kas ļauj nākotnē cerēt uz vēl lielāku slēpošanas mīļotāju iesaistīšanos.

Nav nekāds noslēpums, ka šādu masveidīgu pasākumu organizēšana prasa arī finansiālus ieguldījumus. Kā veicās ar atbalstītāju piesaistīšanu?
Pēc tam, kad bijām apzinājuši privāto uzņēmēju iespējamā atbalsta apjomu, visu iecerēto plānu realizēšanai trūka daži tūkstoši eiro. Vērsos pie Ogres un Ikšķiles novada pašvaldībām ar lūgumu un ierosinājumu solidāri rast iespēju piešķirt šos līdzekļus. Diemžēl no Ikšķiles puses saņēmām atteikumu. Jāsaka liels paldies Ogres pašvaldībai, kas noticēja un nepieciešamo naudu gandrīz nekavējoties atrada.

Kā Ikšķiles novada dome pamatoja savu atteikumu, īpaši ņemot vērā, ka Tautas slēpojumā gatavojās piedalīties liels skaits tieši šī novada iedzīvotāju?
Formālais atteikuma iemesls tika pamatots ar to, ka domei esot citas prioritātes, līdzekļus esot paredzēts ieguldīt citās sporta būvēs. Jāsaka, ka biju visai pārsteigts, jo salīdzinoši nelielais prasītais atbalsts diezin vai varēja atstāt jūtamu iespaidu uz novada stratēģiskajiem plāniem sporta jomas attīstībā. Turklāt līdz šim sadarbība ar Ikšķiles pašvaldību bija visnotaļ sekmīga – daudzus gadus kopā ar Ogri tika sniegts atbalsts velobrauciena Ikšķile – Ogre organizēšanā. Tādēļ, iespējams, ka šoreiz negatīvā lēmuma pamatā varētu būt arī kādi man ne līdz galam saprotami tā sauktie "cilvēciskie faktori"?

Vai šie "cilvēciskie faktori" varētu būt saistīti ar to, ka jūs esat aktīvs Nacionālās Apvienības (NA) biedrs, bet pašreizējā Ikšķiles novada domē NA ir opozīcijā valdošajiem spēkiem?
Es pieļauju, ka viens no izrādītās attieksmes iemesliem tiešām varētu būt meklējams šā brīža situācijā Ikšķiles domes vadībā, bet negribētu tālāk spekulēt ar šo varbūtējo politisko "greizsirdību", lai vēl vairāk neveicinātu esošo nevienprātību deputātu vidū. Jau tā ir daudzi piemēri, kad šī politisko ambīciju izvirzīšana priekšplānā ir jūtami bremzējusi domes darbu, Ikšķiles novada iedzīvotāju intereses atbīdot arvien tālāk un tālāk.

Vēl pavisam nesen Ikšķiles novada dome apsvēra iespēju pamest jūsu pieminēto Zilo Kalnu aģentūru. Kādu iespaidu, pēc jūsu domām, šāds solis būtu atstājis uz turpmāko dabas parka attīstību?
Protams, ka tas varētu zināmā mērā kavēt iecerētos attīstības plānus, tomēr labi, ka vismaz šoreiz veselais saprāts uzvarēja. Turklāt kaimiņi - Ogres novada dome - darbos ir parādījusi, ka spēs arī saviem spēkiem turpināt Zilo Kalnu dabas parka izaugsmi – to apliecina arī saņemtais atbalsts Tautas slēpojumam un vēl virkne citu praksē realizētu pasākumu.

Tādējādi, pat ja Ikšķiles novada pašvaldība arī turpmāk būs noraidoša, tautas sporta attīstība Zilajos Kalnos neapstāsies. Jau tagad esam sākuši strādāt pie dažādu daudzveidīgu sporta aktivitāšu atjaunošanas un plānošanas, notikušais Tautas slēpojums noteikti kļūs par tradīciju, ieceru ir daudz. Tā ka varu vien aicināt sekot informācijai un – galvenais – piedalīties!

Ar Jāni Dreiškinu sarunājās Andris Valters