Kā šoziem klājas zivīm zem ledus? 

Vairāk attēlu galerijā

Portāla "OgreNet.lv" lasītājs, makšķerēšanas entuziasts Ivars nobažījies par iespējamo zivju smakšanu Ogres novada ezeros un ūdenskrātuvēs, jo citur Vidzemē šī problēma jau aktualizējusies.

Sazinājāmies ar Ogres novada pašvaldību. Vides speciāliste Iveta Štāle informē par zivju resursu stāvokli Ogres novadā: "Pečora ezerā šogad zemāka ūdens līmeņa, dūņu, sniega kārtas un ne visai biezā ledus pārklājuma dēļ varētu rasties problēmas, tomēr situāciju mainīt ir neiespējami, jo dūņu kārta ir gandrīz līdz ledum. 

Plaužu ezerā pagaidām situācija ir laba. Ledus nav biezs, bet bieza ir sniega kārta, kas visdrīzāk kusīs lēnām. Plaužu ezers ir padziļš, ar kausveida gultni un nav dūņains, rezultātā skābeklis ūdenī saglabājas ilgāk un parasti zivis ezerā neslāpst.

Dubkalnu ūdenskrātuve ir ar dziļu gultni, to pārsedz ledus un sniega kārta, ir izveidots āliņģis ziemas peldētājiem, kas visu laiku tiek atjaunots, āliņģus veido arī zemledus makšķernieki, tāpēc šeit zivju resursu apdraudējumam nevajadzētu rasties.

Mežezers ir tipisks meža ezers ar brūnganas nokrāsas ūdeni, kur apkārtējā kūdrainā augsne veido raksturojošo dabisko ūdens nokrāsu un specifiskos ūdens ķīmiskos parametrus. Prognozēt zivju stāvokli Mežezerā ir grūti, jo ir pietiekami liela sniega kārta uz ledus.

Lobes ezerā zivju slāpšana nav novērota."

Lasītājs arī interesējas, vai arī iedzīvotāji varētu ko darīt, lai palīdzētu zivīm neaiziet bojā. I.Štāle skaidro, ka pašvaldība atturas no ieteikumiem par iespējamo iedzīvotāju palīdzēšanu aizsalušajos ezeros dzīvojošām zivīm, jo katram pašam ir jāizvērtē fiziskās aktivitātes robeža, kā arī sava personīgā drošība uz ezera ledus.