Ogres Politiski represēto klubs darbojas jau 30 gadus

Palielināt attēlu

Ogres Politiski represētu klubs savu ikgadējo konferenci nemainīgi rīko vienā datumā – 27. decembrī. Arī šogad.

Ogres Politiski represēto kluba kā organizācijas vēsture sākās pirms 30 gadiem, Atmodas laikā, kad Latvijas Tautas frontes veidošanos atmodas kustībā iesaistījās plašas tautas masas, ar tie, kuri gadiem ilgi bija klusējuši, jo nedrīkstēja runāt par izsūtījuma gadiem Sibīrijā, par atņemtajiem un nopostītajiem īpašumiem, salauztajiem cilvēku likteņiem. 1988. gada novembrī Latvijas skolotāju arodbiedrības namā Rīgā tika sarīkota pirmā legālā Latvijas politiski represēto tikšanās, kurā pasludināja Rīgas politiski represēto kluba izveidošanu. Šī tikšanās bija signāls politiski represēto organizāciju veidošanai Latvijas rajonos. 1988. gada decembrī izveidojās Ogres rajona politiski represēto apvienība, kuras vadība tika uzticēta apvienības izveides iniciatoram Augustam Meijeram. Meijera kungs Ogres rajona politiski represēto apvienību vadīja līdz 2002. gadam, līdz aiziešanai mūžībā. Pēc tam savas apvienības vadību politiski represētie uzticēja Tālrītam Krastiņam, bet no 2004. gada – Ivaram Kaļķim.

Ir mainījušies Ogres rajona politiski represēto organizācijas nosaukumi, nav vairs arī Ogres rajona – tas 2009. gada pašvaldību reformas rezultātā sadalīts četros novados. Tomēr bijušā Ogres rajona represētie vēl aizvien ir kopā organizācijā, kas saucas Ogres Politiski represēto klubs.

Ar katru gadu politiski represēto skaits sarūk – ja pirms 30 gadiem apvienībā bija 1800 represēto, tad šogad Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadā vairs tikai 519 represēto personu. Šogad mūžībā devušies 30 represētie, viņu piemiņu konferences dalībnieki godināja ar klusuma brīdi.

Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis (viņš ir arī Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs), atskatoties uz kluba darbu aizejošajā gadā, atgādināja, ka arī šogad Ogres politiski represētie piedalījās talkā Likteņdārza veidošanā Koknesē, kluba biedri aktīvi piedalās ikgadējā Latvijas politiski represēto salidojumā, kas katru gadu norisinās Ikšķilē. Politiski represētie iesaistās Ogres novada pašvaldības rīkotājos projektu konkursos un paveic ievērojamu darbu politiski represēto dzīves ceļu izzināšanā un iemūžināšanā grāmatās, izveido piemiņas vietas. I.Kaļķis informēja, ka ar pašvaldības atbalstu divas grāmatas izdeva Ēvalds Ribulis, kurš nu jau pievienojies aizsaulē aizgājušo pulkam, pēc sevis atstādamas vērtīgu mantojumu nākamajām paaudzēm; šoruden izdota Jāņa Briljāņa grāmata "Piparkūku sirds Sibīrijā".

 I.Kaļķis pateicās meņģelietim, novadpētniecības entuziastam Edgaram Kalnriekstiņam, kurš neatlaidīgi izzina sava pagasta vēsturi un izveido piemiņas vietas Meņģeles pagastā. Jāpiebilst, ka Latvijas simtgades svētku svinīgajā pasākumā 18. novembrī Ogres novada pašvaldība sumināja E. Kalnriekstiņu kā titula “Gada ogrēnietis” ieguvēju nominācijā “Sabiedriskais darbs”.

Īpašu atzinību valsts mērogā izpelnījusies Ogres Politiski represēto kluba valdes un Latvijas Politiski represēto apvienības valdes locekle Dagnija Liepiņa, kurai piešķirts Atzinības krusts.

I.Kaļķis pateicās Latvijas valdībai par to, ka katram politiski represētajam Latvijas simtgades svētkos no valsts budžeta piešķirts pabalsts 100 eiro apmērā. Politiski represēto kluba vadītājs pateicās vietējām pašvaldībām par sniegto atbalstu – Ogres novada pašvaldībā politiski represētajām personām vienreizējs pabalsts ir noteikts 100 eiro apmērā, tikpat daudz arī Ķeguma novada pašvaldībā. Ikšķiles novada pašvaldības domei I. Kaļķis īpaši pateicās par atbalstu Latvijas politiski represēto ikgadējā salidojuma organizēšanā un norises nodrošināšanā.

Konferencē Ogres politiski represēto kluba vadītājs pieskārās arī tādiem jautājumiem kā "čekas maisi", represiju upuru memoriāla izveidi Latvijas galvaspilsētā, sociālās rehabilitācijas iespējām, kas ik gadus paplašinās, un citām aktualitātēm.

Ogres politiski represētos konferencē sveica Ķeguma pašvaldības izpilddirektors Edvīns Bartkevičs, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš un Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Viņš uzsvēra, ka šobrīd cilvēkiem pat grūti iedomāties, ka bērniem vakaros jāiet gulēt neēdušiem, ka cilvēkiem jādzīvo badā un aukstumā, un pat jāmirst, dzīvojot necilvēciskos apstākļos. Domes priekšsēdētājs pastāstīja par pavisam nesen, pirms pāris mēnešiem redzēto Ukrainas austrumos, kur norisinās reāls karš, kurā iet bojā gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. E.Helmanis uzsvēra, ka Latvijā mēs esam drošībā, pateicoties dalībai NATO, un aicināja novērtēt ieguvumus no šīs dalības, un galvenais ieguvums ir dzīvot drošībā, justies aizsargātiem un pasargātiem no kaimiņvalsts agresijas. 

Konferences dalībnieki ne tikai klausījās sava vadītāja un viesu runas, bet arī vērtēja politiski represēto kluba valdes darbu, atzīstot, ka valde arī šogad ir strādājusi labi.

Arī turpmāk Ogres Politiski represēto kluba vadību konferences dalībnieki uzticēja I. Kaļķim, kurš saskaņā ar kluba statūtiem ir arī kluba valdes loceklis, savukārt valdē ievēlēja D. Liepiņu, Ilzi Beli, Silviju Dukāti, Dzidru Tarasovu, Lienīti Sestuli, Moniku Turlaju, Astrīdu Celmiņu un Edmundu Būmani. 

Konferencē tika ievēlēti Ogres Politiski represēto kluba pārstāvji Latvijas Politiski represēto apvienības konferencē, kas notiks Rīgā 2019. gada februārī.