Ogrēnieši kūtri pieslēdzas pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkliem

Palielināt attēlu

Ogrē lielā apjomā veikti ūdenssaimniecības infrastruktūras darbi, ieguldot zemē ūdens un kanalizācijas caurules, tādējādi izveidojot atsevišķus tīklus, taču procentuāli vēl joprojām ir liels skaits mājsaimniecību, kuras tiem nav pieslēgušās.

"Tie, kas gribēja, pieslēdzās," pašreizējo situāciju apraksta Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres komunikācijas" atbildīgais par pieslēgšanos pilsētas centralizētajiem ūdensvadiem un kanalizācijai Jurijs Reneslācis. "Daži desmiti māju pieslēdzas gadā. Ātrums nav liels. Nākamā gada sākumā skaitīsim atkal."

Aģentūras pārstāvis uzsver, ka labprāt redzētu uzviju veiktajos pieslēgumos, taču esot vairāki faktori, kas to ietekmējot. Piemēram, informācijas trūkums, ka pilsētas nodrošinātais ūdens ir tīrs un lietojams uzturā.

Savukārt, kas attiecas uz tehnisko noteikumu izņemšanu, kas nepieciešami, lai veiktu pieslēgšanos, Reneslācis uzsver, ka aģentūra par to neprasa maksu, arī par pieslēgšanos netiek iekasēta nauda. "Vismaz pagaidām," piemetina aģentūras pārstāvis.

Finansiāls ieguldījums no katras mājsaimniecības vajadzīgs, veicot pieslēguma izbūvi un projektēšanu, taču tā ir atkarīga no pieslēguma attāluma jeb distancei no mājas līdz tuvākajai komunikāciju akai.

"Ja būvē tikai pa savu zemi, tad pietiek ar komunikāciju shēmu, kas neiet caur būvvaldi. Ja runa ir par asfaltu, tad tur vajadzīgs minimālais projekts – apliecinājuma karte," norāda Reneslācis.

Izrādās, atsevišķās vietās Kohēzijas projektu ietvaros neesot izbūvēti pieslēgumi no akas līdz mājsaimniecības ārējai robežai. Šāda situācija novērojama, piemēram, Akmeņu ielā. Līdz ar to šīs un vēl dažu ielu iedzīvotājiem esot jārēķinās ar lielākām pieslēguma izmaksām.

Pirms dažiem gadiem esot pavīdējusi iespēja, ka no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem līdzfinansēs pieslēgumu izviedošanu, taču Ogrē veiktajā aptaujā bijusi ļoti neliela atsaucība. "Saprātīgos termiņos atbildēja aptuveni tikai 10 civlēki," saka Reneslācis.

Aģentūras pārstāvis to skaidro ar faktu, ka vairākos īpašumos ir veikts dziļurbums vai izraktas akas, no kurām tiek iegūts dzeramais ūdens. Daudzviet tas arī esot ļoti labs, acīmredzot tāpēc iedzīvotāji, tā teikt, nestāv rindā pēc pieslēgšanās pilsētas ūdens tīklam.

Citāda situācija esot ar kanalizāciju – lielā daļā īpašumu ir izbūvētas asenizācijas bedres, turklāt – nenoslēgtas, proti, netīrais ūdens var brīvi sasūkties zemē. Speciālists norāda, ka šādos gadījumos paši nama iedzīvotāji vai viņu kaimiņi "dzer" šo kanalizācijas ūdeni. Viens no risinājumiem ir slēgtas kanalizācijas tvertnes, kas, piemēram, ieraktas mājas pagalmā un regulāri tiek izsūknētas, vai arī pieslēgšanās pilsētas kanalizācijas tīklam.

Jāpiebilst, ka visām jaunbūvēm Ogrē ir automātiski jāveic pieslēgšanās pilsētas ūdenssaimniecības tīklam, jo to nosaka Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi.

Informācija par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem Ogrē atrodama šeit.