
Ogrēnieši Lāčplēša dienā dodas lāpu gājienā kopā ar ukraiņiem 
Par ikgadēju tradīciju Lāčplēša dienā Ogrē kļuvis lāpu gājiens, kas ved no Strēlnieku piemiņas akmens Daugavas krastā līdz pat Brāļu kapiem.
Pirms desmit gadiem - sagaidot Latvijas 90. gadadienu un pieminot latviešu strēlnieku cīņas Ogres apkaimē 1916.gada 18.oktobrī - tika svinīgi atklāta atceres zīme Daugavas krastā un piemineklis Ogres Brāļu kapos. 2008.gadā lāpu gājiens pirmo reizi aizsākās piemiņas vietā pie Daugavas, jo līdz tam ogrēnieši pulcējās pilsētas centrā.
Arī šogad vairāki simti ogrēniešu devās gājienā, atzīmējot 1919.gada novembra notikumus, kuros Latvijas armijas karavīri apliecināja spēku un varonību, stājoties pretī skaitliski daudz varenākajai Bermonta armijai un padzenot iekarotājus no Rīgas.
Gājienā piedalījās Ogres novada pašvaldības domes vadība, pašvaldības iestāžu pārstāvji, Zemessardzes 54.inženiertehniskais bataljona zemessargi, mācību iestāžu, Ogres slimnīcas, dažādu organizāciju un uzņēmumu kolektīvi, kā arī daudzi citi patriotiski noskaņoti cilvēki.
Šogad lāpu gājienā piedalījās arī vairāk nekā 20 bērni un jaunieši no Ukrainas, kuri no 10. līdz 19. novembrim viesosies Ogres novadā. Šo bērnu un jauniešu tēvi krituši militārajā konfliktā Austrumukrainā.
Gājiena dalībnieki ar iedegtām lāpām devās uz pilsētas centru, kur piestāja laukumā pie Latvijas Republikas monumentālā karoga.
Klātesošos uzrunāja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.: "Šodien mēs atzīmējam uzvaru pār Bermontu, kas bija ļoti nozīmīga latviešu tautai. Jūs redzat, ka šodienas gājienā ir arī Ukrainas karogi. Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu viņu ciešanās. Ogre šodien uzņem Ukrainas bērnus, kuru vecāki gājuši bojā cīņās ar separātistiem. Tā ir milzīga plaisa un tautas sāpe, ko viņi pārdzīvo," sacīja E.Helmanis
Pašvaldības vadītājs atgādināja, ka ukraiņi, kuri karo savā zemē, savā veidā aizstāv arī mūs un sargā mūsu valsts robežu. Viņš uzsvēra, ka, solidarizējoties ar Ukrainu, Ogres novads uzņems arī to karavīru bērnus, kuri jau četrus gadus karo frontē un nevar saviem bērniem veltīt pietiekami daudz uzmanības. E.Helmanis aicināja arī ogrēniešus iesaistīties palīdzības sniegšanā Ukrainai, jo ukraiņiem nepieciešama pārliecība, ka viņi nav vieni, bet kopā ar latviešu tautu.
"Bet mēs caur viņu prizmu paskatīsimies uz savu dzīvi, uz saviem varoņiem. Mums ir jānovērtē, ka mums ir sava valsts, ka mēs dzīvojam bez kara. Tā ir liela vērtība, ko mēs bieži vien nespējam novērtēt," uzrunas noslēgumā aicināja E.Helmanis.
Lāčplēša dienas pasākumā piedalījās arī Ukrainas vēstniece Latvijā Alisa Podoļaka (Alisa Podolyak), kura pateicās Latvijai par atbalstu un solidaritāti cīņā par teritoriālo nedalāmību un brīvību.
Šī Lāčplēša diena paliks atmiņā arī tiem četriem zemessargiem, kuri nodeva zemessarga zvērestu.
Pēc svinīgā brīža un kopīgas Latvijas valsts himnas nodziedāšanas gājiens turpināja ceļu uz Brāļu kapiem.
2018. gada 11. novembrī, 23:21, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Andris tu stulbs,katra teksta raksti vienu to pasu,taisiet iekspagalmus pa savu naudu.
Šito tu esi uzrakstījis savā dzimtajā valodā, tā nekas, stipri atgādina suņu valodu, bet kāpēc kirilicā? Vai tad suņiem ir tāds alfabets?
Krievs, anglis un francūzis sader, kurš ilgāk izturēs seska alā. Pirmais ielien francūzis, smaidīgs, jo pieradis pie visādām smaržām Parīzē. Necik ilgi, un francūzis sprūk laukā. Anglis nosmīn un lien otrais, sak, visādi smogi un miglas Londonā pierastas. Pēc neilga laika sprīža anglis arī izsprūk laukā. Trešais ielien krievs. Paiet kāda pusstunda un no alas izsprūk pārbijies sesks.