Māju vecākie tiekas ar Ogres novada būvvaldes pārstāvjiem 

Vairāk attēlu galerijā

1.novembrī notika SIA "Ogres Namsaimnieks" organizētā māju vecāko kopsapulcē, lai informētu māju vecākos par jaunumiem un atbildētu uz jautājumiem.

Uzaicināto viesu statusā šoreiz bija Ogres novada būvvaldes pārstāvji. 

"Septembra beigās ir mainījies Būvniecības likums, un ir dažas nianses, kuras jums būtu svarīgi zināt māju vecākajiem un māju pilnvarotajiem pārstāvjiem un kuras mums visiem vajadzētu ņemt vērā turpmākajā darbībā," sapulces ievadā sacīja SIA "Ogres Namsaimnieks" valdes loceklis Kaspars Grīnbergs.

Uz tikšanos ar māju vecākajiem bija ieradusies Ogres novada būvvaldes vadītāja Inese Pivare, būvvaldes vadītājas vietniece-arhitekte Agnese Pivore-Bokta, galvenais būvinspektors Raitis Gultnieks un juriste Laura Kriviša-Budnika. 

I.Pivare māju vecākos informēja arī par pārējiem būvvaldes speciālistiem, ar kuriem var konsultēties atsevišķos jautājumos: "Par dzīvojamo māju labiekārtošanu varat komunicēt ar ainavu arhitekti Seniju Proosi. Mums ir arī mākslinieks Gunārs Platpīrs, kurš atbild par pilsētas vizuālo tēlu. Konsultējoties ar viņu, varēsit izvēlēties atbilstošas krāsas fasāžu krāsošanai.” 

Ogres novada būvvaldes vadītāja sniedza ieskatus par būvniecību regulējošu normatīvo aktu vēsturisko attīstību. 2014.gada 1.oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, un šobrīd tiek veikti grozījumi likumā un tiek gatavots pieņemšanai Saeimā jaunais Būvniecības likums. Septembra beigās grozījumi veikti arī Vispārīgajos būvnoteikumos, kas visvairāk ietekmē procesus māju apsaimniekošanā.

I.Pivare atklāja, ja agrāk pat nevarējām iedomāties, ka satiksmes organizācijas kontroles tehniskie līdzekļi ir būve, tad tagad, piemērām, aizsargbarjerām uz ceļiem vajadzīgs iesniegums par būvniecības ieceri. Tāpat mājas ceļš, jebkurš inženiertīklu pievads, kā arī atsevišķs labiekārtojuma elements ir būve. "Jums, māju vecākajiem, ir jāsaprot, ka jūsu mājas un pagalmi ir publiska telpa, un jebkurš labiekārtojama elements publiskajā telpā – velo statīvs, apgaismes ķermenis – tā ir būve," norādīja I.Pivare.

Ogres novada būvvaldes vadītāja vērsa mājas vecāko uzmanību uz to, ka no 2019.gada 1.janvāra visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija būs jāiesniedz elektroniski. To nosaka izstrādātie grozījumi Būvniecības likumā.

I.Pivare informēja, ka šajā tikšanās reizē ar māju vecākajiem vēlas aktualizēt divas lietas – balkonu aizstiklošanu un apbūves tiesības. 

"Nav noslēpums, ka Ogrē ir izveidojusies situācija, ka daudzos gadījumos zeme pieder fiziskām personām, un līdz ar to atsevišķos gadījumos jaunā būvniecība ir daudz sarežģītāka," atzina I.Pivare.

Ogres novada būvvaldes juriste Laura Kriviša-Budnika skaidroja māju vecākajiem, kas var ierosināt būvniecību. "Tiem, kam pieder zeme zem mājām, ir ļoti vienkārši īstenot būvniecības ieceri atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likumam. Dzīvokļu īpašnieki nobalso, ko vēlas darīt, sazinās ar "Ogres namsaimnieku" un realizē savas idejas. Savukārt tām mājām, zem kurām zeme pieder citām personām, ar 2017.gada 1.janvāri nav iespējams tik vienkārši apbūvēt citām personām piederošus zemes īpašumus."

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniecības ieceri var ierosināt zemes vai būves īpašnieks – būves īpašnieks savā būvē, bet zemes īpašnieks – savā zemē. Ļoti daudzi projekti paliek neīstenoti, un saņemti atteikumi, jo būvvaldei jāaizsargā  zemes īpašnieka tiesības un intereses, ja būvniecības process nav pareizi noformēts. 

"Ir divi veidi, kā apbūvēt šo zemi. Lai to izdarītu, nepieciešams pilnvarojums no zemes īpašnieka. Otrs variants – reģistrēt apbūves tiesības Zemes grāmatā. Apbūves tiesības ir tiesības uz noteiktu laika periodu uzbūvēt savu būvi. Kamēr apbūves tiesības ir reģistrētas Zemes grāmatā un tās būs spēkā, jūs būsit šīs būves īpašnieki. Beidzoties tiesību līgumam, vai nu būve būs jānojauc vai arī tā paliks zemes īpašniekam." 

I.Pivare informēja māju vecākos, ka šobrīd ir sagatavotas daudzas būvniecības ieceres daudzdzīvokļu māju fasāžu siltināšanai, un šo būvniecības ieceru ietvaros var atrisināt lodžiju aizstiklošanas problēmu.

Būvvaldes vadītājas vietniece-arhitekte Agnese Pivore-Bokta norādīja, ka jaunais regulējums ļauj iestiklot lodžijas: "Būvnoteikumos ir noteikts, ka to var darīt, bet  ir nepieciešams mājas kopsapulces lēmums, ka mājā tiks aizstiklotas lodžijas un iedzīvotāji piekrīt konkrētam risinājumam, ko izstrādā sertificēts būvspeciālists. Pēc lēmuma pieņemšanas viens iesnieguma eksemplārs glabājas būvvaldē, bet otrs – pie mājas apsaimniekotāja. Jebkurš, kurš vēlas iestiklot lodžiju, drīkst pēc šāda principa to izdarīt, nevēršoties vairs ne pēc kādām atļaujām ne būvvaldē, ne arī kāda citā institūcijā, bet tikai informējot par savu vēlmi to darīt." 

A.Pivore-Bokta atgādināja māju vecākajiem, ka pasūtot siltināšanas projektus, tajos ir ietverti fasāžu risinājumi. Projektam var pievienot piedāvājumu, kādam jāizskatās aizstikloto lodžiju logu dalījumam. "Šis piedāvājums neuzliek par pienākumu tiem, kas likumīgi aizstiklojuši lodžijas, tās pārveidot. Tāpat šis piedāvājums neuzliek pienākumu visiem mājas iedzīvotājiem aizstiklot lodžijas, bet, ja viņi to vēlas, process ir daudz vieglāks un pieejams jau gatavs risinājums. Lodžijas norobežojošās malas ir visas būves kopīpašums. Tas ir visas mājas pārbūves projekts, jo mājai jābūt vienotam vizuālajam tēlam," skaidroja A.Pivore-Bokta.

Neskaidrību gadījumos I.Pivare aicina māju vecākos vērsties būvvaldē, lai māju kopsapulcē pieņemtu izsvērtus lēmumus par darbiem, kas nepieciešami.

Sapulces turpinājumā K.Grīnbergs, Ēku apsaimniekošanas departamenta ekonomiste Baiba Liepa un Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītājs Normunds Lapiņš informēja māju vecākos par 2019.gada tāmju projektiem.