Ciemupē meklē Daugavas baseina attīstības ceļus 

Vairāk attēlu galerijā

Ciemupes Tautas namā ceturtdien konferencē tikās sadarbības projektā "Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība" iesaistītie un ieinteresētie.

Māris Cīrulis, publisko un privāto partnerattiecību biedrības (PPPB) “Zied Zeme” projektu vadītājs un "DaugavAbasMalas" idejas autors skaidro, ka Daugava ir kā vienojošais elements, lai ap Daugavu esošās pašvaldības lemtu, kā pie upes esošās teritorijas padarīt pievilcīgākas dzīvošanai, kā veicināt ekonomisko aktivitāti, tūrismu un labāku dzīvi ikvienam, kas te ilgāku vai īsāku laiku uzturas. 

Sadarbības projekta "DaugavAbasMalas" pirmais posms – 2 nedēļas ilgusī ūdens tūrisma maršruta izpētes ekspedīcija, kas 24.jūlijā aizsākās Latvijas – Baltkrievijas pierobežā un noslēdzās Rīgā, par teritorijas ap Daugavu attīstību rosināja padomāt arī vietējās pašvaldības.

Pagaidām ūdens tūristiem šajā posmā jātiek garām 3 hidroelektrostacijām (HES), kas līdzīgus ceļojumus pa Daugavu būtiski ietekmē. M.Cīrulis norāda, ka vēl nav atradušies uzņēmēji, kuri piedāvātu palīdzēt ūdens ceļotājiem pie HES, pārvietojot viņu laivas vai upju kuģus, tāpēc katrs meklē risinājumu pats.

Būtiski ir projekta gaitā radīt un papildināt informāciju, kas interesē pašmāju un ārzemju ceļotājus, padomāt, kādus jaunus biznesa virzienus var sākt plānot vietējie uzņēmēji, lai Daugavas baseins uzplauktu un atdzīvotos. 

Konferences gaitā gan noskaidrojās, ka Daugavas krastā esošo zemju īpašnieki ne visi ir ieinteresēti, lai upes krasti būtu attīrīti un brīvi pieejami gan laivotājiem, gan vienkārši tūristiem un makšķerniekiem, jo nereti problēmas rada atstātie atkritumi un reizēm arī videi nodarītie postījumi.

Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale atgādināja par jau paveikto Ogres kā kūrortpilsētas statusa atgūšanā, kur ūdens tūrisms būtu viens no veidiem, kā pilsētu padarīt pievilcīgu viesiem. 

Lai ceļošana pa ūdeni kļūtu par iecienītu atpūtas veidu, jābūt mērķiem, uz kurieni vērts doties un vietām, un lietām, kuru dēļ vērts kāpt krastā. D.Bārbale uzsvēra, ka radīt apstākļus ūdens tūrisma attīstībai Daugavā nav vienas pašvaldības spēkos, to var tikai sadarbojoties. 

Arī PPPB "Zied Zeme" valdes locekle Linda Cīrule uzsvēra Daugavas krastā esošo pašvaldību sadarbības nozīmi, lai atvieglotu un iezīmētu piekļuvi Daugavas ūdeņiem no vienas puses un krastam – no otras. 

Biologs, žurnālists un raidījumu vadītājs Māris Olte dalījās ar savu redzējumu par Daugavu, atgādinot upes lomu tajos laikos, kad še nāca svešzemju iekarotāji. Cik ļaunuma upei nodarījuši citi, cik mēs paši, tas ir apspriežams jautājums. Tautas Atmoda sākās, kad bija iebildes pret vēl viena HES celtniecību uz Daugavas…

Kāda izskatās Daugava un tās krasti, to varēja redzēt fotogrāfa Mārtiņa Vilcēna darbos, kuri vēl nedēļu būs aplūkojami Ciemupes Tautas nama zālē. (Ja zāle slēgta, lūgums vērsties pie Ciemupes Tautas nama vadītājas vai pie Ciemupes bibliotēkas vadītājas.)

Sadarbības projektu "DaugavAbasMalas" īsteno PPPB "Zied zeme" sadarbībā ar 21 pašvaldību, 7 vietējās rīcības grupām un citiem stratēģiskajiem partneriem. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests, finansē – Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.