4.maija svētki Suntažos 

Vairāk attēlu galerijā

4.maijā Suntažu Kultūras namā uz Baltā galdauta svētkiem bija aicināti suntažnieki – seniori, kuri visu savu dzīvi un darba gadus ir aizvadījuši Suntažos. Svētki turpinājās ar koncertu "Tu saki? Latviešu kinomūzika citādā skanējumā".

Suntažniekus svētkos sveica Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns, atminoties emocijas, ko izraisīja 1990. gada 4. maija notikumi. V.Ancāns uzsvēra, ka ir izaugusi jauna paaudze, kura šo notikumu nav piedzīvojusi, līdz ar to viņiem grūti saprast, ko tas nozīmēja latviešiem un Latvijai, un aicināja ikvienu par to stāstīt un atgādināt jauniešiem, prast to novērtēt. "Novēlu, lai mums izdodas svinēt arī mūsu valsts 150., 200. un vēl lielāku jubileju!" vēlēja pagasta pārvaldes vadītājs.

Svētku dalībniekiem skanīgu koncertu sniedza Suntažu Kultūras nama vokālā ansambļa "Svīre" dziedātājas.

Seniorus uzrunāja arī Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe, kura atgādināja, ka ikviens no klātesošajiem ir sava ceļa gājējs, kura dzīvei gaisma atvērusi durvis, topot par savas dzīves un arī pasaules ceļinieku un dodot iespēju izdzīvot Lielo Nezināmo – redzēt, dzirdēt, pieskarties, sajust, radīt, mīlēt, sāpēt, saudzēt, lolot, pagurt un nespēkā krist, savā spēkā atkal celties un doties tālāk par spīti visam. Dz.Sproģe atgādināja, ka ne jau zelts un sudrabs ir lielākā vērtība dzīvē.

"Mīļi dāvinātam vārdam ir ļoti liels svars un svētība. Lai jums svētība, veselība un spēks šai dzīvē!" vēlēja Dz.Sproģe, un ikvienam no klātesošajiem pateicās par viņa paveikto dzīvē – par sastrādātajām rokām labības laukos, gādājot maizi uz galda; par talantu un pacietību, mācot jauno paaudzi – mūsu nākotni; par rūpēm, gādājot par citu veselību un labsajūtu; par sasprēgājušām rokām un sāpīgiem pirktiem, slaucot govis un apkopjot lopus; par skaisti nopļautām siena pļavām un ikvienu citu darbu, kas nav bijis veltīgs un devis dzīvei jēgu. Kultūras nama vadītāja vēlēja suntažniekiem veselību, arī turpmāk izjust stipru un drošu Latvijas zemi zem kājām, spožu sauli virs galvas, saticību un mīlestību savās mājās tuvinieku lokā, galdā rudzu maizes riecienu.

Pēc svinīgā pasākuma svētku dalībnieki devās pie balti klāta galda un dalījās ar saviem atmiņu stāstiem. Suntažniece Lilija Bērziņa atklāj, ka Suntažos dzīvo 52.gadu – te apprecējusies, izaudzināti 3 bērni, nu jau pasaulē nākuši 7 mazbērni un 2 mazmazbērni, no kuriem jaunākā – Pauliņa, pavisam nesen! Lai arī dzīve nav bijusi viegla, mūžībā aizvadīti daudzi mīļi un tuvi cilvēki, Lilijas kundze nav zaudējusi optimismu un gaišu skatu uz dzīvi. Tagad katru dienu savās labās domās jāstāv līdzās savējiem. L.Bērziņa kā Suntažu pagasta padomes deputāte 1990.gada 4.maijā devusies uz Daugavas stadionu, kur pirms Augstākās padomes sēdes jau noticis balsojums par brīvu Latviju. "Daugavas stadions bija pilns, daudzi teica uzrunas, arī Dainis Īvāns. Piedalījās ne tikai pagastu, bet arī rajonu deputāti. Kad notika balsojums par brīvu Latviju, visi balsoja par. Visi bijām eiforijā, visiem acīs asaras," atminas Lilijas kundze, kurai pēc šī nozīmīgā notikuma ikviens 4.maijs bijis un ir īpaši svētki. Pie sava svētku apģērba Lilijas kundze piespraudusi piespraudīti ar Latvijas kontūru un ciparu 100 – to uz vārda dienu uzdāvinājis mazmeitas draugs, un tā kļuvusi ļoti mīļa.

Arī Suntažu internātskolas skolotāja Broņislava Oļehno dalījās pārdomās un atzina, ka Suntaži ir kļuvuši par viņas mājām. Sirmā skolotāja atminējās dažādus savas darba dzīves notikumus, labos cilvēkus, ko viņa savas dzīves ceļā sastapusi, arī Barikāžu laiku, un aicināja klātesošos priecāties par dzīvi.

Arī citi suntažnieki atminējās dažādus notikumus savā dzīvē un Latvijas vēsturē, vienojās kopīgā lūgšanā un nodziedāja Latvijas valsts himnu.

4.maija svētki turpinājās ar koncertu "Tu saki? Latviešu kinomūzika citādā skanējumā", kurā uzstājās Dita Krenberga (flauta), Inga Sunepa (čells) un Juris Žvikovs (klavieres).