Ogrē piemin 1949.gada marta deportāciju 

Vairāk attēlu galerijā

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums svētdien notika Ogres politiski represēto piemiņas vietā – Meža prospektā 2b.

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs  un Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, uzrunājot klātesošos, sacīja: "Jau pagājuši 69 gadi kopš latviešu tautai traģiskajiem notikumiem 1949.gada 25.martā, kad pēc Padomju Savienības kompartijas pavēles ar vietējo kolaborantu līdzdalību uz Sibīriju aizrestotos lopu vagonos tika aizvesti vairāk kā 42 000 Latvijas pilsoņu – pārsvarā zemnieki un nacionāli valstiski noskaņotu ģimeņu locekļi. Šodien mēs esam pulcējušies mūsu Ogres svētvietā pie mūsu Pelēkā akmens, lai noliktu ziedus un atcerētos, un godinātu, un pieminētu mūsu vecākus un vecvecākus. Un ne tikai… Lai atgādinātu par pagātni, lai nepieļautu šī necilvēcīgā, varmācīgā murga atkārtošanos."

Lai to nepieļautu, no vēstures ir jāmācās. Kritiski jāvērtē viss, ko tautai uzskatos, tikumos un kultūrā cenšas pasniegt un uzspiest svešzemju ideologi.

"Mēs aicinām mūsu valstsvīrus turēt prātā mūsu vēstures traģiskos notikumus, kamēr neesam tikuši galā ar to nenovēršamām sekām. Kad atjaunosim godaprātu un taisnīgumu pilsoņu izpratnē par okupācijas laikā notikušo, tad arī drīkstēsim pavilkt svītru zem skarbās pagātnes, kura būs aizgājusi līdz ar mums un vairs neapdraudēs Latvijas valsts un latviešu tautas nākotni," norādīja I.Kaļķis. 

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, pieskaroties deportāciju laika notikumiem, norādīja, ka cilvēku skaits, ko piespiedu kārtā 1949.gada martā izveda no Latvijas, bija lielāks nekā Ogres novada iedzīvotāju skaits. 

Tā bija cenšanās iebiedēt un atņemt identitāti, bet tas nav izdevies. Latviešiem identitāte ir saglabājusies visu padomju okupācijas laiku. Tā palīdzēja arī atgūt neatkarību. 

"Šis pasākums klātesošajiem, protams, ir smags un ar rūgtām atmiņām, bet tas tomēr ir jāatceras katru gadu, lai mēs šo identitāti saglabātu, lai visi šos pasākumus atcerētos. Par noziegumiem ir jāatgādina tāpēc, lai tie vairāk neatkārtotos," norādīja G.Sīviņš.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsvēra, ka komunisma cēlāji ir aizgājuši, bet komunisti, kas – varbūt – ir piedalījušies genocīdā, ir palikuši. 

"Mēs runājam daudz par čekas maisiem. Viņus vajag – nevajag… Nevajag vairāk represijas. Mēs gribam apstādināt, bet čekas maisus ir jāatklāj," tāda ir  E.Helmaņa pārliecība, jo cilvēkiem ir tiesības zināt, kas viņu tuviniekus sūtīja ceļā, kas bija šie ziņotāji. 

Genocīds ir skaļš vārds, kuru tautas, kuras genocīds skāris, nevēlas aizmirst, jo notikumi ap to bijuši pārāk sāpīgi un satraucoši. 

Katram no cilvēkiem, kas tika izsūtīti, sarakstā pretī bija kāds, kurš pievilka ķeksīti – jā, lūk, viņš ir mums bīstams! Vai nīstams, jo viņam ir tas, kā nav mums – manta, nauda vai zināšanas.

Pūpoli un pirmie pavasara ziedi kopā ar svecīšu liesmām komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā atgādināja, ka no vēstures varam mācīties vienmēr, lai cik traģiska tā arī nebūtu.