Simtgades mantojums: Meņģeles Tautas nams un "Krievskola"

Vairāk attēlu galerijā

Meņģeles pagastā allaž bijusi īpaša aura un enerģētika, kas nāk no Ogres upes, mazās māsiņas Sumuldas, no Dullā Daukas birzs un akmeņiem, kā arī kultūras objektiem un iedzīvotāju radošā gara.

Jau 19.gadsimtā Meņģeles apkaimē dīga zaļoksni kultūras asni. Par jaunajām vēsmām priecājās Madlienas-Meņģeles draudzes Plāteres muižas barons Tīzenhauzens. Tālajā 1872.gadā viņš liecināja: "Kad nu zemnieki cītīgi visu nedēļu viņiem vajadzīgos darbus izdarījuši, agrāk svētdienas vakaros sapulcējās krogos, lai nodotos dzeršanai, tagad svētdienu pēcpusdienās – skolā, lai uzklausītu labu rakstu saturu. Un, tā kā jaunākā latviešu literatūrā daudz teātra gabalu uzrakstīti, zemnieki mēģina šos gabalus uzvest".

I, II un III Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku vidū bija Meņģeles jauktais koris, ko dibināja un vadīja skolotājs Mārtiņš Spriņģis, pulcējot kopā Meņģeles, Aderkašu, Vecbebru skolotājus un citus dziedāt gribētājus. 1901.g. viņš izveidoja arī pirmo draudzes vīru kori. Divdesmitajos gados vairs neesot bijis vietas ne sapulcēm, ne sarīkojumiem. Meņģelieši sprieduši, ka varētu likt naudiņu kopā, lai uzbūvētu krietnu namu. Vietējie ļaudis bija atsaucīgi, pašu spēkiem savāca līdzekļus, 1929.g. lika pamatakmeni, gādāja materiālus, cēla un jau 1931.g. otrajos Ziemassvētkos ar elegantu polonēzi atklāja balto Tautas namu. Tajā bija 200 vietas (šobrīd 250), visas ērtības pašdarbniekiem radošajām izpausmēm un visdažādāko pasākumu norisei. Jau toreiz atzīmēja zāles lielisko akustiku, bet mūslaikos to slavējis pat maestro Raimonds Pauls...

Kultūras dzīves un skatuves lielmeistari
Teātra spēle meņģeliešiem likās pašsaprotama lieta, cilvēki nāca, spītējot aizņemtībai darbā, sliktiem laika apstākļiem vai pagurumam. Izrādes veidoja Jelgavas jaunais aktieris, vēlāk leģendārais "Zvejnieka dēla" Oskars un Valmieras teātra režisors Pēteris Lūcis. Divu gadu laikā tika iestudētas sešas lugas – iesākumā viencēlieni, pēc tam arī R.Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" u.c. Līdz 1939.g. beigām strādāja arī citi režisori, to skaitā Hermanis un Baltaisvilks.

Pēc daudzsološā sākuma kultūras dzīve Meņģeles Tautas namā apsīka, jo nāca 2.pasaules karš, daudzi vietējie ļaudis devās bēgļu gaitās, bija vācu vai krievu armijā. Kādu laiku ēkā atradās vācu hospitālis. Sekoja bēdu un satraukuma pilnie pēckara gadi. 1949.g. 25.martā Sibīrijas Golgātas tālēs tika izsūtīti 79 meņģelieši.

Kultūras joma atdzima 1955.g., pagastā atkal parādījās koris, deju kolektīvi, amatierteātra trupa, sieviešu vokālais ansamblis, vīru ansamblis un kapela. Kultūras misijas izcilnieku (vadītāju un darbinieku) vidū jāmin Katrīna Ķēniņa, Zelma Groza, Skaidrīte Upmale, Jānis Plešāns, Ilga Endzele, Andris Rautenšilds, Mirdza Tobiasa, Zaiga Liepiņa, Pēteris Rundāns, Gatis Ozoliņš, Edgars Sams, Ita Lejiņa (visus nav iespējams uzskaitīt). Kordiriģente Karīna Ķēniņa teātra trupai iestudēja R.Blaumaņa «No saldenās pudeles», vēlāk "Trīnes grēkus", "Brīnumzālīti". Stafeti pārņēma režisore Zelma Groza, kuras kontā arī N.Gogoļa "Revidents". Pirmskara un pēckara gados uzvedumos darbojās vesela plejāde – vairāki desmiti dažādu paaudžu aktieru. 20.gs. pēdējās divās desmitgadēs aktīvi spēlēja skolēni pedagogu Ingrīdas Zeibotes un Sarmītes Poikānes vadībā. Tika uzvestas A.Brigaderes "Čaukstenes", "Maija un Paija", A.Tolstoja "Zelta atslēdziņa". Arī mūsu dienās radošā indeve neizsīkst.

No atmiņu vācelītēm...
Vairākus gadu desmitus aktīvi pašdarbnieki bija Ināra Ozoliņa, Edgars Sams (atšķirīgu paaudžu deju kolektīvu vadītājs) un Jānis Šveiders. Šo cilvēku atmiņā ir gana spilgtu notikumu. Kādas grūtības netika pārvarētas, lai nokļūtu uzstāšanās vietās! Slidenā laikā dāmas uz apaviem uzvilka zeķes... Reiz krievu bobikā, vajadzības spiesti (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē), sasēdās 16 dejotāji ar puķu pušķiem un torti... Visas uzstāšanās notika «dzīvajā», nekādu mikrofonu... Kapelā trompeti pūšot, otrā dienā vaigi sāp, savukārt, pārlieku cītīgi darbojoties ar ermoņikām, mutes kaktiņi jēli... Un kā var aizmirst Mežaparka estrādes gaisotni Dziesmu svētkos. Žēl, ka nav vairs Meņģeles kora, taču diez vai neliela pagasta kolektīvs spētu "pacelt" jauno, pārāk sarežģīto repertuāru.

Kultūras dzīves gaitā un tradīciju zīmēs
Kopš 1994.g. novembra Meņģeles Tautas nama vadītāja ir Ilze Jankuna. Viņa sirsnīgi pateicas vietējiem ļaudīm par bijušo un esošo ieinteresētību radoši sabiedriskajā dzīvē.

Meņģelieši vienmēr pratuši sūri strādāt un saviesīgi jautri atpūsties. 23 gadu laikā visādi gājis, mainījušās paaudzes, bet Tautas nams Ilzei joprojām ir otrās mājas, reizēm arī pirmās... 2009.g. augustā sākās ilgi gaidītā renovācija – ar pašvaldības un ES līdzekļu piesaisti ēka nosiltināta, nomainīti vecie logi un durvis, ierīkota jauna elektroinstalācija un apkures sistēma. 2010.g. 30.janvārī notika "sirmgalvja, kultūras karoga nesēja" – Meņģeles Tautas nama – atdzimšanas svētki.

Šobrīd savus pienākumus veic saimnieks Gatis Jankuns, kurinātājs Aldonis Ozoliņš, apkopēja Vēsma Strelča, floriste Liene Tēraude. Veiksmīgi zied un zeļ radošie kolektīvi. Ilze Jankuna vada senioru deju kolektīvu "Sumulda" un vingrošanas nodarbības atšķirīgu vecumu dalībniecēm. Sieviešu vokālo ansambli kūrē Jānis Bumbišs, amatierteātra trupu – Ingrīda Ķezbere, līnijdejas – Iluta Atraste. Protams, kultūras joma mūsdienu īstenībā ieviesusi korekcijas. Tagad labi jāpadomā, ko un kā organizēt, jāievēro intereses, pieprasījums, pirktspēja. Nemainīgas ir tradīcijas. Radošā gaismā tiek svinēti Ziemassvētki, Lieldienas, Jurģu dienas Sadancis, Jāņi, Latvijā vecākie lauku Sporta svētki (70 – tie pēc kārtas!), Zemnieku un lauksaimnieku diena, Ražas svētki. 11.novembrī, Lāčplēša dienā, jau trešo gadu būs Lāpu gājiens. Maršruts vedīs uz piemiņas vietu Tiesaskalnā, no kurienes komunistu 1919.g. 28.februārī noslepkavotos meņģeliešus piederīgie veda uz kapsētu... Vai šis mūslaiku gājiens nav simbolisks?

"Krievskolai" būt un attīstīties!
149 kvadrātmetrus ietilpīgā, 19.gs. būvētā Meņģeles "Krievskola" atrodas pašā pagasta centrā. Savulaik te zinības apguvis Dullā Daukas tēla radītājs, rakstnieks Sudrabu Edžus (Eduards Zilbers, 1860-1941), bet viņa tēvs strādājis par skolotāju. Vēlākajos gados "Krievskolā" mājoja Meņģeles pamatskolas darbmācības klase. Vēsturiskajam namam, bez šaubām, nepieciešami vērienīgi remontdarbi. Pēdējā laikā dažādu pasākumu vajadzībām to izmantojuši pagasta radošie jaunieši, viņu vidū uzņēmēja, māksliniece Inga Gailīte un biedrība "Mēs attīstībai". Pērn "Krievskolā" risinājās Muzeju nakts pasākums, jaunie mākslinieki rīkoja vasaras plenēru, savu darbu izstādi, bet rudenī te varēja aplūkot Egila Helmaņa foto izstādi par Tibetas svēto kalnu apmeklējumu. Savukārt šogad tradicionālās Zemnieku un lauksaimnieku dienas ietvaros "Krievskoliņā" notika radošās darbnīcas, jaunieši demonstrēja kino seansu par Meņģeli, kā arī filmu par Dullo Dauku. Var droši apgalvot, ka tālredzīgi cilvēki saskatījuši perspektīvu un ēkā, kurai jau ir īpaša aura, cer iedvest jaunu elpu un dzīvību.

Diemžēl "Krievskolas" atjaunošanas projekts, ko mūsu četru novadu konkursam izstrādāja Ogres pašvaldība, tika noraidīts. Taču meņģelieši domā ar šo projektu startēt arī nākamajās konkursa kārtās, jo ideju "Krievskolas" attīstības virzienā netrūkst. Te būtu piemērotas telpas Sudrabu Edžus memoriālajam muzejam, jo pagaidām vietējo novadpētnieku apkopotie materiāli atrodas neiederīgā vietā – bijušajā bērnudārzā "Auseklītis", kas celts padomju laikā. Tāpat vēsturiskajā ēkā varētu rīkot dažādas izstādes, izveidot tūrisma informācijas centru, atvēlēt vietu jaunradei un kopradei – vietējo uzņēmēju un pašnodarbināto amatnieku aktivitātēm, materiālu noliktavai utt. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis ir gatavs aizstāvēt novada iedzīvotāju intereses un sola atklāti runāt, diskutēt, mērķtiecīgi strādāt, lai piesaistītu lauku pagastiem finansējumu, kas paaugstina to dzīvotspēju.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.