Ogres un Ikšķiles novadu skolēni piedalās Juglas kauju 100. gadadienā  

Vairāk attēlu galerijā

Otrdien pie Dubkalnu karjera norisinājās Juglas kauju 100. gadadienas tradicionālais atceres pasākums, piedaloties vairāk nekā 1000 skolēniem no Ogres un Ikšķiles novadiem.

Jaunieši vispirms mēroja aptuveni 3 kilometrus pa dabas parkā "Zilie kalni" izveidotot distanču slēpošanas trasi. Ikšķiles un Ogres novadu gados jauno ļaužu pulki satikās tieši pie Dubkalnu karjera un kopīgi iesoļoja pie ūdenskrātuves esošajā teritorijā. Sastājušies puslokā, skolēnus uzrunāja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un Zemessardzes 54. Inženierethniskā bataljona komandieris Ainārs Rauza.

Pēc tam pasākuma dalībnieki varēja aplūkot Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Rekrutēšanas un atlases centra, kā arī Kanādas vadītās kaujas grupas Latvijā militāro tehniku un ekipējumu. 54. ITB ļāva apskatīt bataljona ieročus un ekipējumu, tostarp Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas informatīvo stendu, kā arī organizēja militarizētu šķēršļu joslu. Jaunieši varēja arī izvizināties ar kāpurķēžu transportieri "BW 206".

Pasākuma mērķis ir izkopt skolēnu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt Juglas kauju vēsturi, izrādīt cieņu karavīriem, kur cīnījās par Latviju, kā arī iepazīstināt skolēnus ar Nacionālo bruņoto spēku tehniku un ekipējumu.

Pasākumu organizē Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldības, biedrība "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola" un "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra.

1917.gada 1.septembrī sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gada laikā Austrumu frontes Daugavas sektorā ar mērķi – ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku. Latvijas vēsturē šī kauja uzskatāma par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām.