Politiski represētie tiekas salidojumā Ikšķilē 

Vairāk attēlu galerijā

Sestdien Ikšķiles estrādē pulcējās vairāki tūkstoši politiski represēto personu, lai tiktos ar saviem likteņbiedriem, atcerētos izsūtījumā pavadīto laiku un apspriestu šodienas aktualitātes.

Salidojuma ieskaņā tika svinīgi ienesti Latvijas valsts un Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) karogi. Šoreiz šis godpilnais uzdevums tika uzticēts Ogres Politiski represēto kluba pārstāvjiem.

Pirmo reizi  salidojumā likteņbiedrus uzrunāja jaunais LPRA priekšsēdētājs, Ogres Politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis, kurš šī gada februārī nomainīja iepriekšējo apvienības priekšsēdētāju Gunāru Resno.

Paldies par represēto sociālo interešu aizstāvēšanu varas gaiteņos un politisko stāju LPRA valde teica Gunāram Resnajam, kurš vairāk nekā 20 gadu darbojies represēto labā. 

I.Kaļķis ar klusuma brīdi aicināja pieminēt tos, kuri neatgriezās no izsūtījuma. "Arī mēs, kuriem liktenis, bija labvēlīgāks, līdz pat deviņdesmito gadu sākumam dzīvojām kā otrās šķiras pilsoņi  - netika atdoti atņemtie īpašumi, ierobežotas izglītības un darba iespējas. Dzīve bija jāsāk no jauna," teica I.Kaļķis. "Šodien mums represētājiem, kuru Latvijā ir nedaudz vairāk par 12 tūkstošiem, salidojumā viesmīlīgajā Ikšķilē ir iespēja satikties ar dzīves drūmākā laika likteņbiedriem."

I.Kaļķis pauda gandarījumu, ka, pateicoties pašvaldību un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" atbalstam Ogres un Cēsu novados sakārtotas represēto piemiņas vietas. Ne tik veiksmīgi sokas ar piemiņas memoriāla izveidi pie Latvijas Okupācijas muzeja Rīgā. 

Latvijas politiski represētā salidojuma dalībniekus uzrunāja Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis: "Šeit Ikšķilē, atceroties pārdzīvoto, mēs vienlaikus dalāmies pārdomās par to, kā šodien attīstās mūsu valsts. Jums tas ir īpaši svarīgi, jo sapnis par brīvu Latviju jums palīdzēja izturēt vistumšākajos ieslodzījuma gados. No jums - represijās cietušajiem tautiešiem, jaunākās paaudzes guva iedvesmu un drosmi, lai atkal izcīnītu neatkarību.

Tādēļ šodien ir jāvaicā, vai brīvā Latvija atbilst visaugstākajiem ideāliem? Vai tā ir pretstats tai patvaļai un bezatbildībai, kas šeit valdīja komunistu laikos?
 
Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji redzētu, ka politiķi jūtas atbildīgi savas tautas priekšā. Garajos okupācijas gados bija ierasts, ka ietekme un materiālie labumi tiek sadalīti šaurā lokā prom no ļaužu acīm. Šodien mums vairs nav pieņemama toreizējā prakse, un mēs sagaidām, ka amatpersonas skaidros savus lēmumus un atbildēs par to, ko ir teikuši vai darījuši. Tikai tad, ja Latvijā tiks ievēroti tiesiskuma un politiskās atbildības principi, mūsu valsts būs pietiekami spēcīga, lai spētu sevi aizsargāt briesmu brīdī."

Salidojuma dalībniekus sveica Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš: "Ikšķile ir tā vieta, kur jūs vienmēr esat gaidīti. Arī šai estrādei ir sava vēsture. Te, komunistiskā režīma laikā, tika rīkoti Līgo svētku uzvedumi, kas ienesa jaunas vēsmas tautas apziņā. Šajā estrādē dibināta viena no pirmajām Latvijas Tautas frontes nodaļām mūsu valstī. Šeit ir tā vieta, kur jūs deviņpadsmito reizi sanākat kopā, lai atcerētos pagātnes notikumus. Mēs, ikšķilieši, esam ļoti lepni, ka pie mums notiek represēto salidojumi, un jūs varat novērtēt, kā aug un attīstās mūsu novads." 

Salidojuma dalībnieki ar aplausiem atbalstīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes locekļa, Saeimas deputāta Jāņa Dombravas aicinājumu valsts prezidentam veltīt uzmanību un resursus komunistiskā režīma noziegumu izmeklēšanai, notiesājot tos noziedzniekus, kuri vēl joprojām ir mūsu vidū. Atbalstu guva arī J.Dombravas ierosinājums nogādāt dzimtenē Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa pīšļus. J.Dombrava vērsa prezidenta uzmanību uz prokrievisko organizāciju kaitniecisko darbību Latvijā, tostarp necieņas izrādīšanu politiski represētajām personām. Sagaidot Latvijas simtgadi, J.Dombrava aicināja novērst netaisnīgo vienreizējo pabalstu piešķiršanas kārtību politiski represētām personām.

"Kāpēc vienā pašvaldībā pabalsts ir simts, bet citā – 30 eiro? Manuprāt, mūsu politiski represētie ir pelnījuši līdzvērtīgu attieksmi. Rosinu, lai visas pašvaldības nodrošinātu identisku atbalstu politiski represētajiem, jo viņi to ir pelnījuši," sacīja J.Dombrava.

Ar salidojuma dalībniekiem tikās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, fonda "Sibīrijas bērni" vadītāja Dzintra Geka.

Salidojuma turpinājumā uzstājās Latvijas Nacionālā teātra aktieru ansamblis "Drama". Pēc svinīgās daļas un koncerta salidojuma dalībnieki devās uz pļaviņu, lai atpūstos grupas "Rumbas kvartets" pavadībā.