Iedzīvotājs: kāpēc Ogrē priedes sastādītas viena pie otras? 

Vairāk attēlu galerijā

"OgreNet.lv" lasītājs ar segvārdu "Iznākums" portāla foruma sadaļā interesējas par apstādījumiem Ogrē – konkrēti – par priežu jaunajiem stādiem.

"2017.gada koks Latvijā izvēlēta priede. Nav saprotams, kāpēc Ogrē mazās, nesen stādītās priedītes pilsētā viena no otras ir tik cieši iestādītas, ka dažviet viena no otras 4 soļu attālumā. Vai stādītāji nav ievērojuši, ka priedes, sasniedzot raženāku augumu, to zaru izvērsums ir lielāks kā šis attālums? Un vēl – kādēļ līdzās ietvei gar Ogres jauno upes krasta malu dažviet priedītes sastādītas tieši zem liepu lapu un priežu vainagiem? Apskatieties, ieskatieties divreiz. Kādēļ ieguldīti materiāli un darbs, apzināti stādot aplami?" jautā satrauktais "OgreNet.lv" lasītājs.

Sazinoties ar Ogres novada pašvaldību, "OgreNet.lv" saņēma skaidrojumu, ka pilsētas apstādījumi tāpat kā stādījumi mežā ir pakļauti ārējo faktoru iedarbībai, piemēram, nomīdīšanai, nolaušanai, stādu nozagšanai, nonīkšanai, ja kociņš izrādās suņu pastaigu pieturvieta. Protams, arī slimību ietekmei, kas iepriekš konstatēts Ogres pilsētas jauno priežu stādījumiem. Turklāt Ogres upes krasts, vietā starp Krasta ielu un promenādi, ir pakļauts lielākai vai mazākai erozijai. Proti, visas nogāzes zemes pievilkšanās un lietus ūdens ietekmē nemanāmi lēnām noslīd. 

"Priedes ar savu dziļo enkursakņu sistēmu lieliski nostiprina nogāzes, tāpēc ir apzināti izvēlēts  šāds stādīšanas paņēmiens," akcentē pašvaldības ainavu arhitekte Senija Proose. 

Speciāliste arī piebilst, ka Krasta iela nekad nebūs glīti iekopta mauriņa un apstādījumu zona, tajā atrodami reti augi un skaisti upju krastu augi, kas zied, izsēj savas sēklas un rada unikālu rekreācijas zonu. Līdz ar to šo dabiskumu ir plānots saglabāt  un ievērot dabas procesu un cilvēku līdzdarbības principu. 

"Kā zināms, arī priežu jaunaudzēs mežos tiek stādīts lielāks skaits augu uz zemes vienību – stādījumiem pieaugot, tiek veikta izlases cirte, saglabājot vērtīgākos eksemplārus. Dabā tukšās vietas ilgi nepastāv, un jau tagad pilsētas zaļo zonu apsaimniekotāji cīnās ar tādām invazīvajām sugām kā Ošlapu kļava un Kanādas zeltslotiņa, kas savas agresīvās augšanas dēļ izspiež pamatsugas no to dzīvotnēm un pārņem zaļās pilsētas daļas," skaidro pašvaldības ainavu arhitekte.

Bažām par stādījumu biežumu, izvērtējot visus iepriekšminētos faktus, nav pamata, tā uzsver S.Proose.

"Esam priecīgi, ka parastā priede, kas ir arī redzama Ogres novada ģerbonī, ir izvēlēta kā 2017.gada koks! Ceram stādīt aizvien vairāk priedes, kas mums kā pilsētai, kas atjauno kūrortpilsētas statusu, un arī pašiem Ogres iedzīvotājiem ir vitāli svarīgas to ārstnieciskās un ainaviskās vērtības dēļ," papildina speciāliste.