
Ogrē ik dienas attīra tūkstošiem kubikmetru ūdens

Vien dažiem ogrēniešiem zināms ikdienā izlietotā ūdens ceļš no mājsaimniecības līdz Daugavai. Pilsētas kanalizācijas tīklos ieplūstošais šķidrums nokļūst vienā vietā – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kompleksā.
Attīrīšanas iekārtu apsaimniekotājs Ogres novada pašvaldības aģentūra Ogres namsaimnieks norāda, ka dienā tiek attīrīti un Daugavā novadīti aptuveni trīs tūkstoši kubikmetri ūdens.
"Ūdens atnāk uz centrālo ēku, kurā atrodas restes, kas novāc visādus gružus un kanalizācijā iekļuvušos svešķermeņus," objektā notiekošā procesa sākumu atklāj PA "Ogres namsaimnieks" Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nodaļas vadītājs Alberts Vilcāns. Pēc attīrāmā ūdens novadīšanas uz sadales kameru šķidrums tiek sadalīts trīs rezervuāros.
Pirmajā sekcijā tiek attīrīts fosfors, otrajā – bezskābekļa vidē tiek attīrīts slāpeklis, bet trešajā – tiek attīrīta bioloģija un arī turpinās iepriekšminēto ķīmisko elementu attīrīšana. Slāpeklis sadalās gāzes veidā, bet fosfors – granulās. Tas viss sakrājas dūņās, kuru savākšana uzticēta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Ķilupe", kas savukārt to vēlāk izmanto, piemēram, komposta ražošanai.
Savukārt tīrais ūdens jau vēlāk ieplūst Daugavā. Attīrīšanas process rit bez apstājas, tāpēc būtisks faktors ir ūdens kvalitātes pārbaudes. Piecas reizes nedēļā NAI laboratorijas darbinieki veic ūdens analīzes. Reizi mēnesī vides auditu veic arī sertificēta laboratorija. Savukārt gada pārskatus rūpīgi izskata Vides ministrijas speciālisti.
Pirms diviem gadiem par aptuveni pieciem miljoniem eiro izbūvēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kapacitāte esot pat divas reizes lielāka, nekā pašreizējie apjomi.
NAI kompleksā ir pabeigti visi ar ūdens attīrīšanu plānotie būvdarbi, piebilst PA "Ogres namsaimnieks" direktors Aigars Briedis. Vēl nepieciešams demontēt vecās iekārtas un pussagruvušās būves, kā arī veikt teritorijas labiekārtošanu.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kompleksā strādā 11 darbinieki.
Jāpiebilst, ka Ogrē vairāku gadu laikā izbūvētais un atjaunotais kanalizāciju tīkls ļauj attīrīt ūdeni no pēc iespējas lielāka mājsaimniecību skaita. Tiesa gan, pieslēgties tam vēlas retais, par labāku izvēloties paša pagalmā izraktu bedri. “Tas būtu pilnīgi normāli, ja cilvēki nāktu un runātu par iespējām un veidiem, kā varētu pieslēgties pilsētas tīkliem,” atzīst A.Briedis.
Ogres novada pašvaldība vēl nesen mēģināja pieteikties Eiropas Savienības fondu konkursam, lai saņemtu līdzfinansējumu mājsaimniecību pieslēgšanai pilsētas tīkliem. Tomēr pirms dokumentu sagatavošanas aģentūra veica iedzīvotāju aptauju. Vēlmi savu kanalizāciju pievienot kopējam tīklam atbalstīja samērā daudz privātmājās dzīvojošie, taču fonda noteikumi paredzēja lielāku mājsaimniecību procentuālo daudzumu. Līdz ar to šobrīd ogrēniešiem viss jāsedz no sava maciņa – vismaz astoņsimt eiro. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, cik tālu atrodas māja no tuvākās akas jeb pieslēguma vietas.
Lai tomēr motivētu iedzīvotājus izmantot videi draudzīgāku kanalizāciju, šobrīd jau ir spēkā Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz, ka ekspluatācijā nododamās mājas, kā arī jaunbūves ir obligāti jāpieslēdz pilsētas tīkliem.
2017. gada 10. jūlijā, 13:26, Aktualitātes
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Kad Lašupēs ievilks pilsētas kanalizāciju?
Bet Ko darīt tiem ,kur netika ierīkota Pilsētas centrālā kanalizācija,ko tie saistošie noteikumi dod ,tikai keksīti kaut kādos talmutos