Zied zeme, zied.... un pēkšņi nezied?

Palielināt attēlu

Ogres novada pašvaldība ir apņēmības pilna apstrīdēt Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu par Meņģeles "Krievskolas" attīstības projekta noraidīšanu.

Un pareizi darīs, jo tik nekorekts un nepatiesību pilns atzinums, kādu sniegusi šī visnotaļ cienījamā struktūra, nudien sen nav lasīts. Bet, ne jau LAD ir pie vainas – savu atzinumu tā balstījusi slēdzienā, ko par projektu devusi biedrība „Zied Zeme”. Tās nesaprotamais lēmums par Meņģeles projekta noraidīšanu liek aizdomāties, vai šī ar cēliem mērķiem radītā biedrība nav nonākusi privāta un politiska subjektīvisma vai vienkāršas nekompetences valgos. Iedziļinoties biedrības padomes personālsastāvā, šīs bažas aug augumā.

Noraidījuma iemesli – no pirksta izzīsti un dūmos ierakstīti
Biedrība „Zied Zeme” savulaik tika izveidota, apvienojot vairāku kaimiņu novada spēkus (Ogres novads ar 9 pagastiem ir lielākais), lai tā kalpotu kā starpnieks un zināms filtrs Eiropas fondu naudas piesaistē dažādiem attīstības projektiem – pēc tās sniegtā atzinuma LAD lemj par līdzekļu piešķiršanu. Vairākus gadus sistēma darbojās, bet šogad labi strādājošā mehānismā, šķiet, apzināti ir iemesti akmeņi.

Ogres novada pašvaldība šogad iesniedza biedrībā kvalitatīvi sagatavotu projektu par Meņģeles „Krievskolas” attīstības plānu. Tas paredzēja gan jauniešu aktivitāšu atbalstīšanu, gan vietējo ražotāju darbības veicināšanu, gan – pats būtiskākais – cienījamas un piemērotas vietas izveidošanu šobrīd nepiemērotās telpās esošajam Sudrabu Edžus muzejam. Turklāt iesniegtais finansējuma pieprasījums bija tikai neliela daļa no projekta – no apmēram 190 tūkstošiem eiro kopējā ieguldījuma projekta ietvaros tika prasīti vien 35 tūkstoši, pārējo finansētu Ogres novada pašvaldība. Tomēr iecere tika nocirsta jau saknē, kā vienu no galvenajiem argumentiem minot tieši... finansējuma ilgtspējas problēmu. Kaut ko absurdāku pat grūti iedomāties, ņemot vērā, ka projektam bija pievienots domes lēmums par līdzekļu piešķiršanu un detalizēta tāme piecu nākamo gadu griezumā. 

Pārējie argumenti pret absurdo noraidījumu jau precīzi izklāstīti Ogres novada pašvaldības sniegtajā informācijā, ar kuru var iepazīties pašvaldības izdevumā „Ogrēnietis” un arī portālā „OgreNet.lv”. Vēl tikai par dažiem būtiskākajiem – iemesls, ka projektā neesot redzamas iepriekšējās aktivitātes objektā, ir izdomāts no zila vai varbūt piedūmota gaisa – kā pielikums projektam bija iesniegtas vairākas atsauces un tiešas norādes uz iepriekšējiem Meņģeles jauniešu veiktajiem pasākumiem. Vajadzēja vien apskatīties un pārliecināties. Arī „izteiktās šaubas” par iespējamajiem riskiem ir vienkārši nekorektas, jo, kā jau minēts, projektam tika pievienots domes lēmums, turklāt nekad iepriekš „risku bažas” nebija mākušas „ziedzemiešu” prātus.

No tēraudliešanas līdz kaņepēm 
Lai izvairītos no savu projektu lobēšanas, pašvaldību iesniegto projektu izvērtēšanā,  balsošanā nepiedalās pašvaldību deleģētie projektu vadītāji „Zied Zeme” padomē. Tādējādi šie speciālisti ir izslēgti no lēmumu pieņēmēju loka, kas, iespējams, arī ir pareizi. Tomēr, kas tad paliek pāri? Kas tad ir tie, kuru rokās ir lemtspēja par visnotaļ apjomīgu un svarīgu naudas plūsmu kontroli? Kas tad ir tie, kuriem „radīja šaubas” Menģeles projekts – tik lielas „šaubas”, ka projekts bez jebkādiem pamatotiem argumentiem tika noraidīts? 

Vismaz viens šo vērtētāju uzvārds liek kļūt uzmanīgam, proti, Guntis Vilnītis, kurš biedrībā sevi reprezentē kā Latvijas Industriālo Kaņepju asociācijas pārstāvi. Nudien trūkst informācijas, kā tur īsti ir ar tām kaņepēm, tomēr Kurzemes pilsētā Liepājā Gunta Vilnīša vārds, Džeroma K.Džeroma vārdiem runājot, „varētu būt samērā nepopulārs”. Tieši šis cilvēks vēl tikai 2013.gadā bija „Liepājas Metalurga” padomes priekšsēdētājs, kuram, kā lasāms publiskajā telpā, „bija viedoklis un ieceres par uzņēmuma tālāko attīstību”. Ar ko šīs ieceres un plāni ir beigušies, jums pastāstīs ikviens Liepājas ielās satiktais atlaistais „Liepājas Metalurga” strādnieks. Vai cilvēks, kurš stāvējis tuvu klāt Latvijas viena no lielākajiem uzņēmumiem grimšanā, vispār vēl būtu pielaižams kaut vai kilometra attālumā no jebkādas lemšanas par sev nepiederošiem finanšu resursiem? Šis jautājums lai paliek atklāts.

Bet Vilnīša uzvārds figurē arī ne tik tālos apvidos. 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Ogrē viņš bija Zaļo un Zemnieku saraksta koordinators. Tolaik viņam nācās taisnoties presei par iespējamiem balsu pirkšanas mēģinājumiem Ogresgalā.

Politisko darbību „kaņepju vīrs” turpina arī pašlaik – šogad viņš no Latvijas Zemnieku savienības startēja Lielvārdes novadā, tomēr vēlētāji viņam uzticību nedāvāja. Gluži tāpat kā vēl vienai personai no „Zied Zeme” vadības – Lindai Cīrulei.

Politiska interese un kompetences trūkums?
Divu par finanšu jautājumiem lemt tiesīgu personu saistība ar kādu konkrētu politisku spēku jau vien rada jautājumus par „Zied Zeme” pašreizējās vadības neitralitāti un neieinteresētību. Jau pieminētā Vilnīša daudzgadīgā konkurēšana ar veiksmīgākiem vietvaras pretendentiem var radīt vēlmi „izjust šaubas” par šo cilvēku vadīto novadu projektiem un „pietaupīt” Eiropas fondu naudu kādiem „draudzīgākiem” un „zemnieciskākiem” iesniegumiem. Ja vēl atceras senākus laikus, ka deviņdesmito gadu sākumā šis pats Vilnītis bija ietekmīgā amatā toreizējā Ogres rajonā un, visticamāk, arī ka no tiem laikiem viņam varētu būt saglabājušies „draugi un favorīti”, tad aina sāk zīmēties pavisam nesmuka. 

Bet nav jau tā, ka tikai Vilnītis ar partijas domubiedreni vien lemj par pašvaldību projektiem. Ir jau vēl virkne citu ļaužu. Diemžēl viņu profesionālās kompetences tieši finanšu jautājumu izvērtēšanā varētu pietrūkt. Nešaubīgi, ka gan jaunsargu vadītājs, gan folkloriste, gan optimiste pēc būtības savā jomā ir zinoši un varoši cilvēki. Bet kā ir ar viņu spēju kvalitatīvi izvērtēt „finanšu ilgstspējas un risku jautājumus”? Vai tieši šeit nepastāv lieli „riski” nonākt prasmīgu manipulatoru pavadā?

Lai nu kā, jautājums par Meņģeles „Krievskolu” un iecerēto Sudrabu Edžus muzeju nav beidzies. Cerams, ka pieļautās kļūdas vienkārši nav izprastas vai pamanītas un jau drīzumā tiks labotas. Citādi var pienākt brīdis, ka Ogres novadam ar visiem tā 9 pagastiem „Zied Zeme” ziedi vairs neliksies auglību nesoši, ja ne pat indīgi, un novads var no šīs biedrības aiziet. Un tādā gadījumā „zeme” vairs tiešām kādā brīdī var pārtraukt „ziedēt”.