Ogrē piemin Komunistiskā genocīda upurus  

Vairāk attēlu galerijā

Ogrē, tāpat kā citviet Latvijā, šodien notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi.

Represētie, viņu ģimenes locekļi, Ogres novada pašvaldības pārstāvji, iedzīvotāji vispirms pulcējās uz svētbrīdi Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcā. Svētbrīdi vadīja priesteris Andrejs Trapučka, aizlūdzot par svešumā palikušajiem un aicinot stiprināties ticībā.

Pēc svētbrīža norisinājās piemiņas brīdis Represēto piemiņas vietā pie Piemiņas akmens Upes un Meža prospekta krustojumā.

Klātesošos uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis. "Ogres novada pašvaldības vārdā vēlos teikt paldies katram, kurš pielicis savu roku, domas, balsi un sirdi, lai turētu dzīvu pārliecību, ka tik daudzu tūkstošu mūsu tautiešu, kuri mira izsūtījumā, dzīvības neizdzisa velti," sacīja A.Mangulis, aicinot Komunistiskā genocīda upuru piemiņu godināt ar klusuma brīdi.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis atskatījās latviešu tautas vēsturē vēl pirms 1949.gada deportācijām.

"Pirms tam latviešu tauta jau bija piedzīvojusi 1941.gada izvešanas. Daudzi redzēja, kā viņu tuvinieki, ģimenes locekļi tika izvesti uz Sibīriju un lemti bada nāvei, un negribēja pieļaut, lai tas vēlreiz atkārtotos. Tie bija mūsu leģionāri, kurus šobrīd dažkārt kautrējamies pieminēt. Tauta, kas atsakās no saviem varoņiem, kaut ko būtisku zaudē. Leģionā aizgāja bojā 120 000 labāko Latvijas dēlu, kuri centās apturēt sarkano monstru, kas nežēloja ne mazus, ne lielus," teica E.Helmanis.

Domes priekšsēdētāja vietnieks rosināja uz vēsturiskiem notikumiem paraudzīties no šodienas skatpunkta: "Vai mēs šodien to spētu? Mums jāatbild uz jautājumu, kā mēs dzīvosim tālāk. Apkārt pasaulē notiek dažādi notikumi – situācija Ukrainā, Eiropas Savienības nestabilitāte. Mēs dalāmies politiskajās partijās: pozīcijā, opozīcijā, bet pāri visam stāv kas cits – tautas kopīgais liktenis. Mēs varbūt neesam paši labākie, jo labākie no mums gāja bojā, bet paiesim cits citam pretī. Mēs esam tādi, kādi esam, un bez mums neviens cits neuzcels Latviju, nesakārtos laukus, kas ir latviskā identitāte. Mums vairāk jādomā par to, kā mēs dzīvosim šodien, pieminot tos, kas atdevuši dzīvības. Pats galvenais ir noturēt tautas garu un mūsu cilvēku piemiņu.”

Savus likteņbiedrus uzrunāja arī Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. Kopš šī gada februāra I.Kaļķis ir ievēlēts arī par Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētāju. 

"Es esmu viens no tiem vairāk nekā 42 tūkstošiem, kurus 1949.gadā izsūtīja uz Sibīriju. Man toreiz bija septiņi gadi, un bija vēl mazāki bērni par mani. Trešā daļa no represētajiem bija bērni. Represijas galvenokārt skāra ģimenes, kuras saimniekoja laukos. Sibīrijā gāja bojā vairāk nekā 5000 represēto, arī no toreizējā Ogres apriņķa neatgriezās 169 izsūtītās personas. Man ir patiess gandarījums, ka šie cilvēki nav aizmirsti un viņu vārdi ierakstīti šajās plāksnēs, kas novietotas Piemiņas vietā," teica I.Kaļķis.

I.Kaļķis pateicās represētajiem, viņu tuviniekiem, iedzīvotājiem par piedalīšanos piemiņas pasākumā, bet Ogres novada pašvaldībai un Ogres novada Kultūras centram – par piemiņas brīža organizēšanu.

Piemiņas pasākumu vadīja Ogres novada Kultūras centra kultūras metodiķe Agneta Krilova, dziedāja Ogres novada Kultūras centra Jauniešu koris "Impulss" Gunitas Bičules un Dainas Čudares vadībā.

Piemiņas pasākuma turpinājumā visi tika aicināti doties uz Ogres novada Kultūras centra Deju zāli, lai noskatītos režisora Leonarda Inkina veidoto filmu "16.marts" un kavētos atmiņās par izsūtījuma laiku.